Akmeņi ar pareģojumiem

Cilvēces vēsturē jau kopš seniem laikiem pastāv tradīcijas, kas saistītas ar nākotnes pareģošanu, izmantojot akmeņus.

Daudzās kultūrās ir stāsti par akmeņiem, kas vēstījuši par nozīmīgām pārmaiņām vēstures gaitā vai arī glabājuši pravietojumus. Slavens piemērs aprakstīts ķīniešu klasiskajā romānā "Sapnis sarkanajā tornī" (红楼梦), kad tik tikko dzimušā galvenā varoņa Dzja Baoju mutē tika atrasts maģisks nefrīta gabaliņš. Šis nefrīts bija gabaliņš, kas palicis no pieckrāsu akmens, ko pirms neskaitāmi daudziem gadiem dieviete Ņuiva izmantoja, lai aiztaisītu caurumu Debesu sienā, un uz tā bija iegravēta norāde par debesu gribu.

Nefrīta priekšējā pusē bija rakstīts: "Nekad nezaudē un neaizmirsti; jaunība un labklājība saglabāsies." Otrā pusē bija rakstīts: "Pirmkārt, lai aizsargātu pret ļaunumu, otrkārt, lai izārstētu no slimības, treškārt, lai uzzinātu par laimi un nelaimi." Vēlāk Baoju dzīvē realizēsies šie divi uzraksti.

Vēstures pierakstos atrodamas ziņas arī par citiem akmeņiem, kas bijuši saistīti ar pareģojumiem par notikumiem cilvēku dzīvē. Daži no šiem akmeņiem ir "nejauši" nonākuši uz zemes, citi atklāti sagadīšanās dēļ. Minēsim dažus piemērus.

Kā Sfinksa Ēģiptē panāca valdnieka maiņu

Sfinksa, kas atrodas Gīzas plato, Ēģiptē, tiek uzskatīta par vienu no slavenākajām statujām pasaulē. Tās precīza izcelsme vēl joprojām ir noslēpums. Ir arheologi, kuri uzskata, ka to radīja senie ēģiptieši Hefrena valdīšanas laikā (2558. – 2532. g. p. m. ē.), taču citi apgalvo, ka Sfinksa tikusi radīta pirms 10000 – 800000 gadiem.

Agrāk daļu Sfinksas bija aprakušas smiltis; tajā laikā bija redzama tikai statujas galva. Pirmais dokumentētais izrakumu mēģinājums notika ap 1400. gadu pirms mūsu ēras, un viss šis process tika iegravēts uz stēlas. Šī stēla ir pazīstams kā Sapņu stēla, un to starp Sfinksas priekšējām ķepām 1401. gadā p.m.ē., savas valdīšanas pirmajā gadā, uzstādīja senais ēģiptiešu faraons Tutmoss IV.

Sfinksa Gīzas plato Kairā, Ēģiptē.

Tutmoss IV bija Amenhotepa II dēls, un sākotnēji viņš netika izvēlēts kā troņmantnieks. Kā vēsta uzraksts uz stēlas, kādu dienu, kad Tutmoss bija devies medībās, viņš sajuta nogurumu un nolēma atpūsties ēnā, ko meta Sfinksas cilvēka galva (tai laikā tās ķermeni vēl klāja smiltis). Drīz vien viņš aizsnaudās un redzēja sapni.

Šajā sapnī Ra Harahti – saules dievs, ko iemiesoja Sfinksa – runāja ar viņu kā tēvs ar savu dēlu. Viņš apsolīja dot Tutmosam karaļvalsti, ja viņš atraks pieminekli no smiltīm. Tutmoss darīja tā, kā viņam sapnī tika teikts, un patiešām viņš kāpa Ēģiptes tronī kā 18. dinastijas faraons Tutmoss IV.

Meteors, kurš pareģoja Cjiņu dinastijas galu

Sima Cjaņa darbā "Dižā vēsturnieka pieraksti: Cjiņa Šihuana annāles", teikts, ka 211. g. p. m. ē. Cjiņa Šihuana 36 valdīšanas gadā liels meteorīts nokrita Dundzjuņā, Cjiņu valsts austrumdaļā. Meteorīta nokrišana satrieca vietējos iedzīvotājus. Vēl vairāk viņus pārsteidza uzraksts uz meteorīta: "Pirmais imperators mirs, un viņa zeme tiks sadalīta."

Vardi "Pirmais imperators" attiecās uz Cjiņu Šihuanu, kurš bija sašutis un pavēlēja tūlīt pat meteorītu sadedzināt.

Neilgi pēc šī notikuma, kad Cjiņs Šihuans bija devies pārbaudes braucienā, kāds vīrs, turot rokās nefrīta gabalu, nostājās imperatora sūtņa ceļā.

Vīrs teica: "Lūdzu, nododiet šo Hao Či Dzjuņam (Ūdens Dievam). Starp citu, Sencis-drakons šogad mirs."

"Sencis- drakons" bija vēl viena norāde uz Cjiņu Šihuanu. Nepaskaidrojot neko vairāk, vīrs pazuda bez pēdām.

Kad impērijas ministrijas amatpersona izpētīja nefrītu, izrādījās, ka tas ir tieši tas pats nefrīts, kurš Cjiņam Šihuanam pirms astoņiem gadiem netīšām iekrita upē. Tomēr Cjiņs Šihuans šī vīra vārdiem nepievērsa uzmanību; viņš domāja – tā kā ir jau vēls rudens, vairs nav pietiekami daudz laika, lai pareģojums piepildītos.

Tomēr nākamā gada jūlijā, kad Cjiņs Šihuans bija devies citā pārbaudes braucienā, viņš patiešām nomira no slimības. Cjiņs Šihuans bija cerējis, ka Cjiņu dinastija pastāvēs mūžam, tomēr tā sabruka jau pēc dažiem gadiem, 206. gadā pirms mūsu ēras.

Meteorīts, kurš pareģoja Cjiņa Šihuana likteni.

Tradicionālajā ķīniešu kultūrā godāja koncepciju par Debesu un cilvēka mijiedarbību, saskaņā ar kuru galvenie notikumi cilvēku pasaulē ir reakcija uz kosmiskām pārmaiņām.

Piemēram, meteorīta nokrišanu impērijas astronomi parasti interpretēja kā sliktu zīmi. Saskaņā ar vēsturiskajiem pierakstiem, meteorītu lietus bija vērojams pirms Džou Juja (175. – 210. g.) nāves; viņš bija ievērojams militārais ģenerālis un stratēģis, kurš dienēja karavadoņa Suņa Ce un viņa jaunākā brāļa Suņa Cjuaņa pakļautībā Ķīnas Austrumu Haņu dinastijas beigu periodā. Naktī pirms Džuge Liana nāves arī nokrita meteorīts. Džuge Lians (181. – 234. g.) bija atzīts par visprasmīgāko tā laikmeta stratēģi. Stāsta, ka pirms nāves Džuge Lians esot nopūties un teicis: "Dzīvību un nāvi nosaka liktenis. Nav iespējams novērst neizbēgamo."

1976. gada 8. martā Dzjiliņā, Ķīnā, bija vērojama reta parādība – tur nolija meteorītu lietus; tajā gadā Ķīnā nomira trīs augstu stāvošas valdības amatpersonas. Tie bija ĶTR dibinātājs un Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) priekšsēdētājs Mao Dzeduns; ĶTR premjerministrs Džou Enlajs; un viens no desmit Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas maršaliem un Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Džu De.

Tā paša gada 28. jūlijā Tanšaņu sagrāva postoša zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 240 000 cilvēku.

"Cūkas urkšķa akmens" kas raida trauksmes signālus

"Cūkas urkšķa akmens", zināms arī kā "Trauksmes akmens", atrodas dziļi Taihanas kalnu grēdā, Lindžou, Henaņas provincē. Šis violetas nokrāsas akmens ir trīs metrus augsts, trīs metrus plats un divus metrus biezs, un tā apjoms ir aptuveni četri kubikmetri.

Aplūkojot šo akmeni no priekšpuses, var skaidri saskatīt divas acis, ļoti līdzīgas cūkas acīm, un viena no tām ir aizvērta, otra – atvērta. Arī pēc savas tekstūras šis akmens gabals atgādina lielu cūku.

"Cūkas urkšķa akmens" Taihanas kalnos, Henaņas provincē.

Mistiskākais saistībā ar šo akmeni ir nevis tā izskats, kas atgādina cūku, bet gan fakts, ka tas izdot cūkas urkšķēšanai līdzīgas skaņas katru reizi, kad tuvojās kāds nozīmīgs notikums. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka akmens "kviecis" pirms mandžūru armijas ienākšanas Šanhajas pārejā 1644. gadā, kā arī pirms Astoņu Valstu Alianses iebrukuma Ziemeļķīnā 1900. gadā. Pirms japāņu iebrukuma Ķīnā 1937. gadā tas urkšķēja vairāk nekā mēnesi. Akmens skaļi "kvieca" arī pirms Ķīnas komunistiskās partijas nākšanas pie varas 1949. gadā, pirms postošās Kultūras revolūcijas 1966. gadā, smagās zemestrīces Tanšaņā 1976. gadā un pirms SARS uzliesmojuma 2003. gadā. Tā izdoto skaņu intensitāte ir mainīga, no zemas līdz augstai.

Pētnieki ir mēģinājuši ierakstīt tā urkšķēšanu, taču tas nekad nav izdevies, neskatoties uz to, kādas tehniskās ierīces šim mērķim tika izmantotas. Līdz pat šodienai šī dīvainā parādība zinātnei joprojām paliek noslēpums.

Pēdējos gados "Cūkas urkšķu akmens" ik pa laikam ir urkšķējis un vietējie gados vecākie ļaudis uzskata, ka tas norāda uz vēl viena nozīmīga notikuma tuvošanos.

Akmens ar slēptajām rakstzīmēm Guidžou provincē

2002. gada jūnijā Van Guofu, kurš tolaik bija ciema partijas sekretārs, kādas uzkopšanas talkas laikā nejauši uzgāja milzīgu akmeni. Akmens ir septiņus metrus garš un trīs metrus augsts, un uz tā virsmas ir skaidri saskatāmas rakstzīmes: "Ķīnas komunistiskā partija ies bojā."

Katras rakstzīmes izmērs ir aptuveni 900 kvadrātcentimetri un rakstzīme "ies bojā" ir lielāka nekā citas. Vieta, kur tika atrasts šis akmens, gadsimtiem ilgi bija atradusies nomaļus un palikusi cilvēku neskarta.

Ģeoloģijas eksperti no Guidžou Universitātes pēc rūpīgas izpētes secināja, ka akmens ir dabiski izveidojies pirms aptuveni 270 miljoniem gadu, un nav nekādu pazīmju par jebkādām cilvēka veiktām manipulācijām ar to. Tā bija daļa no klintsgabala, kas pirms 500 gadiem nogāzās no klints Laņma upes ielejā un pārlūza divās daļās. Rakstzīmes "Ķīnas komunistiskā partija ies bojā" parādījās uz virsmas, kas atklājās pēc tam, kad klintsgabals trieciena laikā sašķēlās divās daļās.

Ieejas biļete Guidžou provinces Pintanas apgabala Džandu nacionālajā ģeoparkā, uz kuras ir akmens attēls.

Pēdējo 71 gadu ĶKP ir valdījusi Ķīnā, izmantojot vardarbību, maldināšanu un nežēlīgu apspiešanu, un ar dažādu politisko kustību palīdzību izraisījusi 80 miljonu cilvēku nāvi. Tā iestājas par cīņas un ateisma filozofiju, ar izteiktu nevērību izturoties pret Debesīm, Zemi, dabu un cilvēci. Tā kultivē melus, ļaunumu un cīņu, pilnībā iznīcinot ķīniešu tradicionālo kultūru un universālās vērtības. Tā ir padarījusi Ķīnu par morāli sabrukušu sabiedrību.

Kopš 1999. gada, lai uzturētu Faluņgun un šīs prakses principa "Īstenība Labestība Pacietība" vajāšanu, ĶKP ir pārvaldījusi valsti, pateicoties vērienīgai korupcijai visos līmeņos. Pēc tam tā izmanto šo korupciju, lai kūdītu uz pārmērīgu vardarbību pret vienkāršiem cilvēkiem, nostādot sevi augstāk par likumu un kārtību.

Vairāk nekā 21 gadu ĶKP, vajādama Faluņgun praktizētājus, ir izmantojusi visdažādākos nežēlīgos līdzekļus, tostarp apmelošanu, ieslodzījumu, spīdzināšanu, finansiālu vajāšanu, orgānu izņemšanu u.c. Tagad tā izmanto līdzīgas metodes, lai apspiestu plašu sabiedrības daļu, tai skaitā uigurus, Honkongas iedzīvotājus un mongoļus. ĶKP tirāniskā valdīšana ir izraisījusi sašutumu un neapmierinātību visā pasaulē.

2004. gada novembrī laikraksts The Epoch Times publicēja "Deviņus komentārus par komunistisko partiju", kuros ar daudziem faktiem un pierādījumiem atmaskoja ĶKP melus un vardarbīgo vēsturi. 2005. gada 12. janvārī The Epoch Times publicēja nopietnu paziņojumu, norādot, ka "tuvojas komunistiskās partijas gals, un dievi sodīs šo ļauno dēmonu". Tajā pat laikā tika uzsākta kustība "Trīs izstāšanās" (izstāšanās no ĶKP, komjaunatnes līgas un jaunajiem pionieriem). Līdz šim brīdim no trim ĶKP organizācijām ir izstājušies vairāk nekā 382 miljoni cilvēku.

Stēla, kas rāda ceļu uz drošību

Liu Boveņs (1311. – 1375. g.), slavens Minu dinastijas laika gudrais, reiz aprakstīja kādu savu pareģojumu, kas iekalts uz pieminekļa Taibai kalnā. Stēla ar pravietojumu parādījās zemestrīces laikā, un pravietojuma saturs sāka izplatīties starp cilvēkiem pavisam nesen.

Uzrakstā ne tikai pareģota plaša mēroga pandēmija, bet arī dota norāde par to, kā palikt drošībā. Tāpēc mūsdienās daudzi to uzskata par pieminekli, kas rāda ceļu uz pestīšanu.

Liu Boveņa stēla norādīja, ka katastrofa notiks Gendzi gadā. 2020 ir Gendzi gads.

"Ja jūs jautāsiet, kad šī sērga uzliesmos /septembrī, oktobrī iestāsies posts,” teikts divās pravietojuma rindiņās.

Pravietojumā Liu uzskaita arī desmit traģēdijas, kas varētu notikt šajā gadā, runājot par "ķermeņiem, kas pamesti sapūt. Pāreja no Cūkas gada uz Žurkas gadu ir traģēdiju pilna".

2020. gada sākums ir Cūkas gada noslēgums un Žurkas gada sākums.

Desmit traģēdiju sarakstā bija precīzi norādīts uz sērgas izcelsmi un izplatību: "Huguana saskaras ar trešo katastrofu. Visā Ķīnā drīz būs dzirdami kliedzieni."

Huguana ir senais nosaukums Ķīnas reģionam, kurā ietilpst Vuhaņa Hubejas provincē.

Uzraksta beigās Liu Boveņs ar mīklas palīdzību (ko var atminēt, sadalot rakstzīmes pa daļām) atklāj cilvēkiem glābšanas atslēgu – ''Īstenība Labestība Pacietība'' un saka, ka tikai tie, kas apveltīti ar Labestību, tiks glābti.

Kopš pandēmijas sākuma ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki, kas inficējušies ar COVID-19 (ĶKP vīrusu), pilnībā izveseļojās, atkārtojot frāzes "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!" un "Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!" Par daudziem šādiem gadījumiem ziņojusi vietne Minghui.org.

Epilogs

Nāvējošais koronavīruss uzbrūk cilvēcei ar straujām mutācijām un postošām sekām. Kopš senseniem laikiem Dievi ir devuši cilvēkiem vērtīgus norādījumus, kā saglabāt labestību un godīgumu, un brīdinājuši par nelaimēm, kas tos piemeklēs, ja cilvēka morāle kritīsies bīstami zemu.

Gan Liu Boveņa pravietojums, gan Akmens ar slēptajām rakstzīmēm nes mums skaidru vēstījumu, ka šajā izšķirošajā vēstures brīdī ir jāturas pēc iespējas tālāk no ĶKP un jāatšķir labais no ļaunā. Neskaitāmi stāsti un personīgā pieredze ir pierādījuši, ka frāzes "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!" un "Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!" var palīdzēt cilvēkiem, kuri tās atkārto.

Būtu prātīgi tās paturēt prātā, jo, ja šos stāstus var uzskatīt par vismaz kaut kādiem pierādījumiem, tad vēstījumi uz akmeņiem drīzāk ir pareizi, nekā nepareizi.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/9/2/194899.html