Provinces Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Dzji Binsjuaņa noziegumi

Demokrātiskās valstīs sankciju piemērošana cilvēktiesību pārkāpējiem ir kļuvusi par ierastu parādību. Pēc tam, kad 2016. gadā ASV pieņēma Magņitska likumu, arī Kanāda, Apvienotā Karaliste un 27 ES dalībvalstis pieņēma līdzīgus likumus. Šobrīd Austrālija un Japāna izstrādā attiecīgos tiesību aktus.

Pamatojoties uz šiem likumiem, Faluņgun praktizētāji pēdējo gadu laikā ir sastādījuši sarakstus ar to personu vārdiem, kas bijušas iesaistītas vajāšanā. Katru gadu viņi iesniedz vairākus sarakstus demokrātisko valstu valdībām, mudinot tās piemērot sankcijas sarakstos iekļautajiem vainīgajiem.

Sākot ar 2021. gada 14. jūliju, Faluņgun praktizētāji vairāk nekā 30 valstīs ir iesnieguši savu valstu valdībām jaunākos sarakstus ar Faluņgun vajāšanā iesaistīto noziedznieku vārdiem, aicinot piemērot sankcijas pret šiem cilvēktiesību pārkāpējiem, tostarp liegt ieceļošanu šajās valstīs un iesaldēt viņu aktīvus ārvalstīs.

Viens no šajā sarakstā iekļautajiem ir Dzji Binsjuaņs.

Informācija par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju

Vainīgā vārds un uzvārds: Dzji (uzvārds) Binsjuaņs (vārds) (ķīniešu valodā: 吉炳轩)
Dzimums: Vīrietis.
Valsts: Ķīna.
Dzimšanas gads/mēnesis: 1951. gada novembris.
Dzimšanas vieta: Mendzjiņa, Henaņas province.

Amats vai dienesta stāvoklis:

1998. gada novembris – 2001. gada jūlijs: "Valsts radiopraides, kinematogrāfijas un televīzijas galvenās pārvaldes" direktora vietnieks un Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) komitejas sekretāra vietnieks.

2001. gada augusts – 2003. gada aprīlis: ĶKP "Centrālās propagandas nodaļas" direktora vietnieks un ĶKP "Centrālā stabilitātes uzturēšanas biroja" loceklis.

2002. gada decembris – 2003. gada marts: ĶKP "Centrālās vadošās grupas ar kultiem saistītu problēmu novēršanai un risināšanai" loceklis.

2003. gada aprīlis – 2008. gada marts: ĶKP "Centrālās propagandas nodaļas" direktora vietnieks, ĶKP "Centrālā stabilitātes uzturēšanas biroja" loceklis un ĶKP "Centrālās vadošās grupas ar kultiem saistītu problēmu novēršanai un risināšanai" loceklis (līdz 2004. gada aprīlim).

2005. gada novembris – 2008. gada maijs: "Centrālās vadošās komitejas garīgās civilizācijas izveidošanai" biroja direktors.

2008. gada aprīlis – 2013. gada marts: Provinces Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs un Heilundzjanas partijas komitejas sekretārs.

2013. gada marts – līdz šim brīdim: Nacionālā Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Nacionālā Tautas kongresa ĶKP komitejas loceklis.

Faluņgun vajāšanas laikā Dzji Binsjuaņs ieņēma daudzus svarīgus amatus ĶKP centrālajā valdībā un vietējās varas iestādēs. Viņš bija viens no galvenajiem locekļiem Dzjana Dzemiņa vadītajā ĶKP grupā, kas bija izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai.

Būdams "Valsts radioapraides, kinematogrāfijas un televīzijas galvenās pārvaldes" direktora vietnieks un ĶKP "Centrālās propagandas nodaļas" priekšnieka vietnieks, viņš izmantoja savā pārziņā esošo propagandas aparātu melu izgudrošanai un izplatīšanai, lai nomelnotu Faluņgun, tādējādi "attaisnojot" vajāšanu un kurinot cilvēkos naidu pret šo praksi.

Savukārt, būdams Heilundzjanas partijas komitejas sekretārs un Provinces Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs, viņš aktīvi īstenoja vajāšanas politiku, lai "sagrautu praktizētāju reputāciju, iznīcinātu viņus fiziski un izputinātu finansiāli".

Pēdējo 22 gadu laikā Faluņgun vajāšana Heilundzjanas provincē ir bijusi viena no smagākajām Ķīnā. Tā kā Dzji ir viens no vadošajiem ĶKP locekļiem un Dzjana Dzemiņa sabiedrotajiem Faluņgun vajāšanā, viņa noziegumi ir pilnībā jāizmeklē, un viņš nedrīkst palikt nesodīts.

Tālāk minēti daži no Dzji Binsjuaņa noziegumiem, kas izdarīti saistībā ar Faluņgun vajāšanu.

Noziegumi, kas pastrādāti laikā, kad Dzji strādāja "Valsts radiopraides, kinematogrāfijas un televīzijas galvenajā pārvaldē"

1999. gada 20. jūlijā pēc tam, kad ĶKP publiski uzsāka Faluņgun apspiešanu, "Valsts radiopraides, kinematogrāfijas un televīzijas pārvalde" nekavējoties paziņoja, ka atbalsta partiju šajā jautājumā. Šī pārvalde, kas kontrolē ĶKP raidorganizācijas, kinematogrāfijas un televīzijas organizācijas visos līmeņos, sākot no centrālā līdz vietējam, izveidoja un pārraidīja lielu skaitu radioraidījumu un filmu programmu, kurās nomelnoja un uzbruka Faluņgun.

2000. gada 21. martā Ķīnas Centrālā televīzija (CCTV) rīkoja ikgadējo sanāksmi. Dzji Binsjuaņs kā šīs pārvaldes direktora vietnieks uzstājās ar runu, kurā atzina un uzslavēja CCTV lomu Faluņgun demonizēšanā.

It īpaši pēc tam, kad CCTV 2001. gadā pārraidīja inscenēto "pašsadedzināšanās" incidentu Tiaņaņmeņas laukumā, "Valsts radiopraides, kinematogrāfijas un televīzijas galvenā pārvalde" deva rīkojumu šim un citiem vietējiem TV kanāliem uzņemt virkni filmu, TV programmu, uzvedumu un citu audiovizuālu produktu, lai vēl vairāk nomelnotu Faluņgun.

Šī propaganda pielēja eļļu vajāšanas ugunij, kurinot cilvēkos naidu pret Faluņgun praktizētājiem un stimulējot ĶKP vēl vairāk apspiest šo praksi. Dzji Binsjuaņs, kurš tolaik bija "Valsts radiopraides, kinematogrāfijas un televīzijas galvenās pārvaldes" direktora vietnieks un Heilundzjanas partijas komitejas sekretāra vietnieks par šīm darbībām ir saucams pie atbildības.

Noziegumi, ko Dzji pastrādāja, esot pie varas ĶKP "Centrālajā propagandas nodaļā"

No 2001. gada augusta līdz 2008. gada martam Dzji Binsjuaņs bija ĶKP "Centrālās propagandas nodaļas" direktora vietnieks un izpilddirektora vietnieks, ĶKP "Centrālā stabilitātes uzturēšanas biroja" loceklis un ĶKP "Centrālās vadošās grupas ar kultiem saistītu problēmu novēršanai un risināšanai" loceklis (no 2003. gada marta līdz 2004. gada aprīlim).

Kā organizācija, kas atrodas tiešā ĶKP Centrālās komitejas pakļautībā, propagandas nodaļa pilnībā kontrolē to, ko izplata nacionālie plašsaziņas līdzekļi, un tātad arī to, ko redz visa valsts. Manipulējot ar plašsaziņas līdzekļiem, propagandas nodaļa safabricēja simtiem melu, lai celtu neslavu Faluņgun, kurinātu naidu un maldinātu sabiedrību. Laikā, kad ĶKP īstenoja Faluņgun apspiešanu, "Centrālās propagandas nodaļai" bija svarīga loma sabiedriskās domas ietekmēšanā. Dzji Binsjuaņs gandrīz septiņus gadus ieņēma "Centrālās propagandas nodaļas" direktora vietnieka amatu, un viņš ir pilnībā atbildīgs par visu tajā laikā notikušo Faluņgun nomelnošanu.

2003. gada 21. augustā Dzji Binsjuaņs uzrakstīja vairāk nekā desmit tūkstošus vārdu garu priekšvārdu Focus Interview Red Book, ko publicēja CCTV programmas "Fokusā intervija" slejā. Priekšvārdā viņš slavēja programmu par tās nozīmīgo lomu Faluņgun "atmaskošanā un nosodīšanā". Programmai "Fokusā intervija" ir bijusi nozīmīga loma propagandas izplatīšanā. Lai pievērstu uzmanību apspiešanai, televīzijas kanāls sagatavoja un pārraidīja daudzus raidījuma "Fokusā intervija" izlaidumus, kas diskreditēja Faluņgun.

Turklāt no 2003. gada marta līdz 2004. gada aprīlim Dzji Binsjuaņs bija arī "Centrālā stabilitātes uzturēšanas biroja" un "Centrālās vadošās grupas ar kultiem saistītu problēmu novēršanai un risināšanai" loceklis. Šajā laika periodā liels skaits Faluņgun praktizētāju visā valstī tika pakļauti vajāšanai.

Noziegumi viņa pilnvaru laikā Heilundzjanas provincē

Faluņgun praktizētāju masveida aresti

No 2008. gada aprīļa līdz 2013. gada martam Dzji Binsjuaņs pildīja Provinces Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas direktora pienākumus un bija Heilundzjanas ĶKP komitejas sekretārs. Šajā laikā Faluņgun vajāšana Heilundzjanas provincē bija viena no nežēlīgākajām valstī.

Pēc tam, kad Dzji Binsjuaņs stājās amatā, viņš vadīja praktizētāju masveida arestus provincē un deva pavēles viņu aizturēšanai, nogādāšanai "smadzeņu skalošanas" centros, turēšanai piespiedu darba nometnēs un cietumsodu piespriešanai. Turpinājumā minēti tikai daži masveida arestu gadījumi, kuri notika Heilundzjanas provincē viņa amata pilnvaru laikā.

*No 2008. gada jūnija beigām līdz 2008. gada jūlija sākumam Dacjinas pilsētā tika arestēti vismaz 43 praktizētāji, un daudzi no viņiem tika nogādāti piespiedu darba nometnēs vai ieslodzīti cietumā, tas viss tika darīts, lai "saglabātu stabilitāti olimpisko spēļu laikā".

*2009. gada 14. maijā no pulksten 2:00 līdz 6:00 rītā Dzjisji pilsētas milicijas darbinieki ielauzās vairāk nekā 20 praktizētāju mājās un arestēja viņus. Kopumā tika arestēti vismaz 27 praktizētāji un konfiscēts liels daudzums viņu personīgo mantu.

*2011. gada 13. novembrī Heilundzjanas provinces Sabiedriskās drošības nodaļa un Harbinas Sabiedriskās drošības pārvalde nosūtīja vairāk nekā 100 speciālās vienības miličus uz Faluņgun praktizētāja māju Šuančenas pilsētā un arestēja 56 cilvēkus, kuri tur bija sanākuši uz tikšanos pieredzes apmaiņai. 36 praktizētāji tika nosūtīt uz piespiedu darba nometnēm, bet septiņiem piespriests cietumsods.

*No 7. līdz 28. decembrim vairāk nekā 50 praktizētāju tika arestēti Šuančenā, Harbinā un kaimiņu apgabalos un pilsētās.

*2011. gada 31. decembrī Heilundzjanas provinces Sabiedriskās drošības nodaļa un Harbinas Sabiedriskās drošības pārvalde uzsāka kampaņu "pilnīga likvidācija". Šīs operācijas laikā līdz 2012. gada 1. janvāra pusnaktij Harbinā tika arestēti vairāk nekā 30 praktizētāji. Gandrīz 20 no viņiem, tostarp Džanu Šenguo, Hou Jinhua, Sjao Kuņu un Sjao Janu, notiesāja uz laiku līdz deviņiem gadiem cietumā. Daudzus citus, tostarp Dzenu Šulinu, Liu Jaņu un Tiaņu Cjinlinu, nosūtīja uz piespiedu darba nometnēm.

*2012. gada 10. septembrī Dzjamusi pilsētā desmitiem miliču, pielietojot vardarbību, aizturēja 15 praktizētājus, no kuriem 10 tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm.

*2012. gada 2. novembrī Mudaņdzjanas pilsētas varas iestādes nosūtīja lielu skaitu milicijas darbinieku, lai arestētu 39 praktizētājus.

*2013. gada 29. marta vakarā Harbinas pilsētas Jilaņas apgabala, Fandženas apgabala un Tunhe apgabala varas iestādes nosūtīja lielu skaitu miliču, kuri arestēja vismaz 61 vietējo praktizētāju. Viņu mājas tika pārmeklētas, un 14 praktizētājiem tika piespriests cietumsods no 3 līdz 13 gadiem.

Praktizētāju pakļaušana "smadzeņu skalošanai"

ĶKP var likt ievietot Faluņgun praktizētāju smadzeņu skalošanas centrā, neievērojot nekādas juridiskas procedūras. Lielākā daļa šo smadzeņu skalošanas iestāžu tiek dēvētas par "tiesiskās izglītošanas skolām" vai "mācību klasēm", bet patiesībā tas ir vēl viens līdzeklis, ar kura palīdzību "ofiss 610" mēģina piespiest praktizētājus atteikties no savas pārliecības.

Dzji Binsjuaņa darbības laikā Heilundzjanā viņš deva rīkojumu turēt Faluņgun praktizētājus smadzeņu skalošanas centros, lai piespiestu viņus atteikties no savas ticības.

Heilundzjanas provincē ir aptuveni desmit "smadzeņu skalošanas" centru, kuros tiek turēts liels skaits praktizētāju. Piemēram, "smadzeņu skalošanas" centrs Mišaņas pilsētā tika izveidots 2011. gada aprīlī. Līdz tā paša gada beigām vismaz 16 praktizētāji tika arestēti un ievietoti Mišaņas pilsētas smadzeņu skalošanas centrā.

*2012. gada oktobra vidū gandrīz 20 praktizētāji no Dacjinas, Cicikaras, Cjitaihe, Mudaņdzjanas un Liņdiaņas pilsētām Heilundzjanas provincē tika arestēti un nogādāti "smadzeņu skalošanas" centrā Cicikarā.

*Aptuveni 2010. gada oktobrī septiņi praktizētāji no Dzjisji pilsētas, tostarp Vans Veņjins un Mu Žunmiņs, tika nogādāti Dzjisji "smadzeņu skalošanas" centrā.

*No 2012. gada jūnija līdz augustam vismaz deviņi praktizētāji, tostarp Liu Fenliņs, Didzje un Džans Šujuņi no Dacjinas pilsētas, tika arestēti un nogādāti "smadzeņu skalošanas" centrā Dacjinas pilsētā.
*No tā izveidošanas 2000. gadā līdz 2011. gada novembrim "smadzeņu skalošanas" centrā Vučanas pilsētā tika ieslodzīti un vajāti vairāk nekā 400 Faluņgun praktizētāju.

"Smadzeņu skalošanas" centros praktizētāji ir spiesti skatīties Faluņgun nomelnojošus videomateriālus. Šeit viņi tiek arī piekauti, pakļauti elektrošoka steku sitieniem, piekārti aiz roku dzelžiem un viņiem liek ilgstoši stāvēt un/vai tupēt uz ceļiem. Atbildīgās amatpersonas apvaino un iebiedē praktizētājus, neļauj viņiem gulēt un pakļauj piespiedu barošanai, ja viņi piesaka bada streiku, protestējot pret vajāšanu.

*2012. gada 29. jūnijā Li Cuilina no Jičuņas pilsētas tika arestēta un nogādāta pilsētas "smadzeņu skalošanas" centrā. Centra darbinieki, sperot viņai pa krūtīm, salauza sievietei ribas. Viņu arī daudzkārt piekāra aiz roku dzelžiem, kas radīja paliekošus miesas bojājumus.

*Huo Dzjiņpinu, praktizētāju no Dzjamusi pilsētas, 2012. gada 21. marta naktī slepeni pārveda no Dzjamusi aizturēšanas centra uz "smadzeņu skalošanas" centru Cjinlunas kalnos, kur viņu piekāva un neļāva gulēt. "Smadzeņu skalošanas" centra darbinieki dedzināja viņa seju ar svecēm, kas atstāja dziļas rētas. Kad Huo, protestējot pret vajāšanu, pieteica bada streiku, viņu sešus mēnešus pakļāva piespiedu barošanai piecas reizes dienā. Barošanas caurulīte caur nāsi tika ievadīta kuņģī un nomainīta tikai reizi divos mēnešos. Rezultātā viņa kuņģis tika smagi traumēts, un viņš bija tuvu nāvei.

Praktizētāju nāves gadījumi

Saskaņā ar pieejamo statistiku, Dzji Binsjuaņa darbības laikā Heilundzjanas provincē (no 2008. gada aprīļa līdz 2013. gada martam) šajā provincē līdz nāvei tika nomocīti 88 Faluņgun praktizētāji. No 2008. gada aprīļa līdz decembrim gāja bojā 14 cilvēki; 2009. gadā 22 cilvēki; 2010. gadā 15 cilvēki; 2011. gadā 19 cilvēki; 2012. gadā 14 cilvēki; un četri nomira 2013. gada pirmajā ceturksnī.
Zemāk minēti atsevišķi piemēri.

2011. gada 25. februārī Cjiņu Jueminu, kurš Dzjamusi cietumā izcieta 10 gadus ilgo cietumsodu, aizveda uz cietuma slimnīcas dušas telpu. Pieci ieslodzītie turēja viņa galvu, kamēr ārsts ar knaiblēm izvilka viņa mēli, iegrūda barošanas zondi kaklā un plaušās un pēc tam ar varu ielēja sālītu pienu. Cjiņs sāpēs kliedza, bet neviens nepievērsa tam uzmanību un turpināja piespiedu barošanu. Atgriezies savā kamerā, viņš visu nakti no sāpēm vaidēja un nākamajā rītā nomira. Viņa lūpas bija zilas, mute un deguns asiņaini, un viss ķermenis klāts ar zilumiem. Viņam bija 47 gadi.

2011. gada 1. martā ap pulksten 15.00 Dzjujs Juņgans pēc spīdzināšanas Dzjamusi cietuma stingrās uzraudzības nodaļā zaudēja samaņu. Viņu nogādāja slimnīcā, lai veiktu galvaskausa trepanāciju. Pēc operācijas viņš atradās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, kur viņu stingri uzraudzīja cietumsargi. Tuviniekiem neļāva ar viņu tikties, līdz tie sāka protestēt. Tomēr, pat tad milicija atļāva viņu apmeklēt tikai diviem ģimenes locekļiem. Dzjujs stingi raudzījās sev priekšā, un nevienu nespēja atpazīt. Viņš nomira 5. martā pulksten 15.00. Desmitiem cietuma uzraugu ielenca viņa palātu, neļaujot ieiet tur ģimenes locekļiem, kamēr miliči aizveda viņa ķermeni.

2011. gada 8. martā ap pulksten vieniem naktī Liu Čuaņdzjans pēc spīdzināšanas nomira Dzjamusi cietuma slimnīcā. Viņu spīdzināja ar četriem elektrošoka stekiem un smagi savainoja viņa muguru. Nežēlīgas piekaušanas rezultātā viņam tika salauzta roka. Divas dienas pēc Liu nāves cietuma vadība piespieda viņa ģimeni parakstīt piekrišanu ķermeņa kremēšanai.

Li Hunkuju arestēja 2005. gada 23. septembrī Harbinas Sabiedriskās drošības pārvaldes darbinieki un Daoli rajona tiesā viņam piesprieda septiņu gadu cietumsodu. 2007. gada 15. februārī viņš tika nogādāts Dacjinas cietumā un 2012. gada 28. augustā spīdzināšanas rezultātā Li gāja bojā.

Garīgs sabrukums un fiziska invaliditāte

Dzji Binsjuaņa pilnvaru laikā Heilundzjanā daudzi praktizētāji šajā provincē tika pakļauti tik nežēlīgai vajāšanai, ka viņiem sākās psihiski traucējumi vai tie kļuva par invalīdiem. Zemāk minēti atsevišķi piemēri.

2008. gada 22. novembrī Feja Dzjiņžuna tika arestēta un notiesāta uz četriem gadiem cietumā. Heganas pilsētas Otrajā aizturēšanas centrā Feja uz vairākām dienām tika pieķēdēta pie metāla krēsla un viņai neļāva gulēt. Tajā pašā kamerā ieslodzītās viņu piekāva un mutiski aizvainoja. Sešu mēnešu laikā 60 gadus vecajai sievietei sākās psihiski traucējumi.

Sjana Sjaobo no Dzjamusi pilsētas Heilundzjanas provincē tika arestēta 2012. gada 10. septembrī un viņai piesprieda divus gadus piespiedu darba nometnē. Heilundzjanas Narkoloģiskās rehabilitācijas un piespiedu darba nometnē viņa tika ieslodzīta vieninieku kamerā ar rokudzelžos saslēgtām rokām – vienu roku pārvelkot pār plecu, bet otru aiz muguras. Uzraugi piespieda viņu ilgstoši sēdēt uz maza ķeblīša un neļāva gulēt. Viņu arī piespiedu kārtā baroja ar nezināmiem preparātiem. Pēc astoņus mēnešus ilgas spīdzināšanas Sjanu piemeklēja nervu sabrukums un viņa tika atbrīvota. Sieviete nomira pēc diviem gadiem 55 gadu vecumā.

Bijušais Dzjaņsaņdzjanas fermas darbinieks Džans Puhe tika arestēts 2002. gada decembrī un notiesāts uz desmit gadiem cietumā. Dzjamusi cietumā viņu pakļāva augsta sprieguma elektrošoka steku triecieniem, piekaušanai un ieslodzīšanai vieninieku kamerā. Tā rezultātā Džanam attīstījās smadzeņu atrofija. Viņš arī saslima ar plaušu tuberkulozi, viņam izveidojās žultsakmeņi, holecistīts un kāju asinsvadu nosprostojums. 2012. gada 24. decembrī 48 gadus vecais Džans pēc desmit gadus ilgas spīdzināšanas tika atbrīvots, sēžot ratiņkrēslā.

Liņs Dzehua tika arestēts 2007. gada 12. septembrī un 2008. gada martā viņam piesprieda septiņu gadu cietumsodu. 2008. gada 10. jūlijā viņu ievietoja Dzjamusi cietumā. Lai piespiestu Liņu atteikties no Faluņgun, uzraugi kūdīja ieslodzītos aizskart, pazemot un spīdzināt Liņu. 2008. gada 7. novembrī uzraugi lika ieslodzītajam Li Jaņsunam nogrūst Liņu pa kāpnēm. Kritiena rezultātā Liņu paralizēja no krūtīm uz leju, un viņš vairs nevarēja staigāt un rūpēties par sevi.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/9/19/195125.html


Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.