Atbrīvoties no ego, sekot Skolotāja plāniem

Augsti godātais Skolotāj un draugi praktizētāji,

Ņemot vērā manu pateicību Skolotājam, es vēlos dalīties ar jums savā pilnveidošanās pieredzē. Uz Faluņ Dafa pilnveidošanās ceļa es nostājos pirms 10 gadiem. Esmu 36 gadus veca, un man ir trīs ar pusi gadus vecs dēls.

Savas pilnveidošanās sākumā es patiešām labi mācījos Likumu un izpratu daudzus Likuma standartus. Es pārbaudīju visas savas domas, vai tās atbilst trīs principiem. Bija patīkami mainīties, pamatojoties uz šiem trim principiem, un atlaist it visu slikto, kas manī bija.

Tad es atklāju, ka citi praktizētāji nepārbauda katru savu domu pēc Dafa standartiem. Es teicu sev, – ja jau citi varēja atrisināt problēmas, nepieliekot lielas pūles, es arī varu mazliet atslābināties. Es ticēju, ka man viss ir labi. Es pilnveidojos labi, tas bija viegli, un man nevajadzēja pielikt daudz pūļu. Tad man prātā radās jautājums. Pārbaudīt katru savu domu ir pārāk nogurdinoši, tādējādi es arī varēju atslābināties. Tagad, atskatoties atpakaļ, redzu, ka tas bija manas pilnveidošanās lejupslīdes sākums.

Kad manam bērnam apritēja pusotrs gads, mans pilnveidošanās stāvoklis nebija labs. Es nevarēju ar visu sirdi mācīties Likumu. Vēlāk es saskāros ar daudzām problēmām, piemēram, slimību karmu un daudziem konfliktiem laulībā.

Šīs slimību karmas novājināta, periodiski ciešot no mokošām sāpēm un sliktām domām par sevi, es ar smagu sirdi sapratu, ka vairs neesmu ieinteresēta dzīvo būtņu glābšanā. Tas radīja manī lielu nemieru, jo man bija skaidrs, ka vienīgais manas dzīves iemesls ir dzīvo būtņu glābšana. Galu galā es apvainojos uz Skolotāju par to, ka viņš man nebija palīdzējis izvairīties no šīs situācijas.

Es ļoti centos saprast, kur biju aizgājusi nepareizi. Tomēr man bija Sjiņsjin problēma. Es tikai gribēju atrisināt savas problēmas, bet nebiju gatava patiesi ieskatīties sevī. Man bija noteikts viedoklis par to, ar kādām problēmām man ir jāsaskaras un ar kādām nav jāsaskaras. Es arī domāju par to, kā man vajadzētu pilnveidoties un kādas nepatikšanas man būtu jāatrisina. Vēl ļaunāk, es negribēju vairs nekādas likstas un pieķeršanās. Es gribēju, lai tas viss būtu jau aiz muguras un viss būtu vienkārši lieliski.

Tas prasīja zināmu laiku, taču beidzot es sāku saprast, ka ne mans bērns, ne vīrs vai kāds cits nav atbildīgi par manām likstām. Patiesībā man tikai vajadzēja – neatkarīgi no situācijas – pilnveidoties, nevajadzēja vienmēr meklēt to, kas atrodas sienai otrā pusē.

Pagrieziena punkts

Vairāk nekā pirms gada es saskāros ar nozīmīgu pagrieziena punktu. Bija pagājuši gandrīz seši gadi, kopš es periodiski cietu no slimību karmas un neciešamām sāpēm. Es izturēju apmēram četrus gadus bez medikamentu lietošanas. Tomēr, kad es vairs nespēju paciest sāpes, es dzēru pretsāpju līdzekļus. Pēc kāda laika pretsāpju līdzekļi pārstāja būt efektīvi, un sāpes pastiprinājās.

Beidzot es biju nonākusi punktā, no kura vairs nav atgriešanās. Biju izmēģinājusi visu, taču nekas man nepalīdzēja. Kad man bija vēl viena sāpju lēkme, es piezvanīju draudzenei praktizētājai un pastāstīju par savu situāciju.

Mēs ilgu laiku dalījāmies izpratnē. Šī pieredzes apmaiņa palīdzēja man atmosties un atzīt, ka ir trīs svarīgas lietas, kas lika man novirzīties no Likuma. Tas palīdzēja man nostiprināt taisnās domas, un ar Skolotāja palīdzību es varēju pārtraukt pret mani vērsto veco spēku vajāšanu.

Ņemot vērā domas, ka esmu bijusi slikta praktizētāja, un ņemot vērā to, ka mani bija pārņēmis izmisums par sevis pilnveidošanā pieļautajām kļūdām un to, ka nespēju izturēt pārbaudījumus, es nebiju spējīga noliegt veco spēku vajāšanu. Es biju pārliecināta, ka nespēšu atgriezties tajā pilnveidošanās stāvoklī, kāds man bija manas pilnveidošanās sākumā.

Manai draudzenei praktizētājai gan nebija šaubu, ka es atgriezīšos savā sākotnējā pilnveidošanās stāvoklī. Iespējams, viņas taisnās domas attīrīja visas sliktās matērijas manā laukā, un manas taisnās domas parādījās atkal. Pēkšņi man no pašiem sirds dziļumiem uzradās pārliecība, ka es būšu neatlaidīga.

Tad man prātā ienāca vēl viena vārga doma. Es nodomāju, ka nav svarīgi, vai man izdosies novērst šos traucējumus, nav svarīgi, vai es spēšu sasniegt Pilnību, es darīšu visu iespējamo, lai sekotu principam “Īstenība Labestība Pacietība”. Es sapratu, ka man tas ir vienīgais pareizais ceļš.

Pēkšņi es piedzīvoju brīnumu. Tas bija tā, it kā kāds būtu nospiedis slēdzi, mokošās sāpes mitējās un prom bija.

Veco spēku plānu noliegšana

Mana draudzene praktizētāja dalījās savā izpratnē par situāciju. Viņa uzskatīja, ka vecie spēki ir apzināti radījuši šo drausmīgo situāciju tikai viena iemesla dēļ – lai iznīcinātu mani. Es nodomāju, ka tas nav brīnums, ka viņi mēģina radīt man traucējumus. Es biju darījusi visu, ko praktizētājam nevajadzētu darīt. Taču tad es uzreiz sapratu, ka tās nav manas domas un ka es tās nekādā gadījumā nedrīkstu pieļaut.

Kādā citā reizē, kad es raidīju taisnās domas, lai noliegtu veco spēku plānus, izskatījās, ka viņi gribēja ar mani runāt. Viņi teica: “Mēs vajājam tevi, jo tu tik daudz ko esi darījusi nepareizi.” Es atbildēju: “Tas, ko esmu darījusi, nav svarīgi. Jums nav tiesību mani aiztikt, jo mans Skolotājs, Meistars Li Hundži, neļauj to darīt.” Tad iestājās klusums.

Bija dažas reizes, kad es pēkšņi sajutu spēcīgas sāpes un nespēju pakustēties. Es apsēdos un biju apņēmības pilna raidīt taisnās domas. Drīz pēc tam sāpes pazuda.

Skolotājs teica: “Mēs noliedzam pat pašu veco spēku parādīšanos un visu to, ko viņi ir ieplānojuši; mēs neatzīstam pat viņu pastāvēšanu. Mēs pašos pamatos noliedzam visu to, kas ir viņu; un tikai tas, ko jūs darāt, noliedzot un iznīcinot tos, ir Vei De. Tas nenozīmē, ka vajag pilnveidoties viņu radītajos smagajos pārbaudījumos.” (“Likuma izklāsts 2004. gada Likums konferencē Čikāgā” no “Likuma izklāstiem dažādās vietās IV”)

Skatīties sevī un atpazīt pieķeršanās

Daloties izpratnē, es atklāju trešo un būtiskāko mana Sjiņsjin problēmu. Es domāju, ka bieži skatos sevī, lai atrastu pieķeršanās, kuras vecie spēki izmantoja un kuras ļāva viņiem mani vajāt, izmantojot šo briesmīgo slimību.

Tomēr es izturējos pret šo jautājumu pavirši, jo biju pārliecināta, ka Dafa sekotāji nesaskaras ar tādiem traucējumiem. Problēma bija tā, ka es atteicos risināt šo situāciju fundamentāli un neskatījos sevī.

Vēl nesen es labāk atteiktos no savas fundamentālās nostājas, ka nekas nedrīkst mani traucēt, un patiesi ieskatītos sevī, lai atrastu savas pieķeršanās.

Tiklīdz es apzinājos savas pieķeršanās saknes un atzinos sev, ka tās patiešām pastāv, sāpes pazuda un man bija vairāk enerģijas. Tā notika vairākas reizes.

Skolotājs teica: “Pilnveidošanās praktizētājam “meklēšana sevī” ir brīnumlīdzeklis.” (“Likuma izklāsts 2009. gada starptautiskajā Likums konferencē Vašingtonā Kolumbijas apgabalā” no “Likuma izklāstiem dažādās vietās IX”)

Darbs Epoch Times

Ir pagājuši divi gadi, kopš sāku strādāt vācu Epoch Times. Darbs vācu Epoch Times ir viena no labākajām dāvanām, ko esmu saņēmusi kā praktizētāja. Mani kolēģi ir ļoti atsaucīgi un palīdzēja man nokļūt tur, kur esmu tagad.

Kad es pirmo reizi pievienojos pārdošanas komandai, es nedomāju, ka man tik bieži būs jāskaidro fakti par Faluņgun. Es nebiju to gaidījusi, it īpaši tādā apjomā, kā viņi man teica. Mums bija dažādi produktu izcenojumi – atkarībā no klientu vajadzībām. Tomēr, veicot telefona zvanus, es sapratu, cik daudz cilvēku ir saindēti un slikti domā par Epoch Times.

Man laimējās, ka Skolotājs ir ieplānojis tā, ka es strādāju kopā ar kolēģi. Mēs izstrādājām sistēmu, kas ļauj mums stāstīt patiesību par Faluņgun biznesa aprindās. Mēs bieži modelējām iespējamās situācijas, kas palīdzēja man atrast pieeju potenciālajam klientam, – it īpaši, kopš es veicu telefona zvanus. Mana kolēģe veltīja daudz laika, uzklausot mani, un deva man labus padomus. Viņa mierīgi strādāja kopā ar mani pie stratēģijas izstrādes, ieteica, kādus materiālus izmantot, un pastāstīja, kā uzlabot sevi. Šī sadarbība palīdzēja man daudz ko apgūt, un es esmu ļoti pateicīga. Vissvarīgākais ir tas, ka iepazinu nesavtīgu atbalstu un sadarbību.

Šovasar es pirmo reizi mēģināju nokārtot tikšanos ar lielām korporācijām. Vienu reizi es nespēju organizēt tikšanos, un tas izskatījās neiespējami, jo jebkura norunātā tikšanās tika atcelta. Lai gan tas izskatījās neiespējami, es domāju, ka šīm dzīvajām būtnēm ir jātiek izglābtām. Tāpēc bija svarīgi, lai mēs noorganizētu tikšanos ar šo kompāniju. Es lūdzu palīdzību Skolotājam. Es domāju, – ja kaut kas izskatās neiespējami virspusē, tad Likumam ir savs veids un Skolotājs to sakārtos, jo arī šīs dzīvās būtnes ir jāizglābj.

Es nolēmu sazināties ar uzņēmuma direktoru ar viņa personīgās sekretāres palīdzību. Es piezvanīju uz pieņemamo telpu, lai noskaidrotu viņa kontaktus. Kundze teica, ka man jau ir zināma e-pasta adrese, kam ir nepieciešams vārds–punkts–uzvārds@uzņēmums. Es brīnījos, kāpēc viņa man to teica, jo man jau bija vadītāja palīga e-pasta adrese. Tad es sapratu, ka man vajag tieši sazināties ar vadītāju pa viņa e-pastu. Es uzzināju, kā vajag rīkoties. Kad es divas nedēļas vēlāk piezvanīju, man pateica, ka direktors ar savu kolēģi ir nozīmējis mums tikšanos.

Es biju ļoti pateicīga par Skolotāja palīdzību. Es arī pateicos mūsu godājamam Skolotājam, ka viņš vēro mani un aizsargā manu pilnveidošanās ceļu. Es arī pateicos saviem draugiem praktizētājiem.