Saglabāt taisnas domas

Dārgo Skolotāj, dārgie draugi praktizētāji,

Šajā īpašajā gadījumā es vēlos pastāstīt jums par pārbaudījumiem, pieredzēm un izpratnēm, kas saistīti ar manu pilnveidošanos.

Agrāk, pirms biju sākusi pilnveidoties, es baidījos no iereibušiem cilvēkiem. Es no viņiem izvairījos un izjutu pret tiem riebumu. Pilnveidojoties es sapratu, ka šī problēma izriet no emocijām un pieķeršanām, no kurām vēl neesmu atbrīvojusies, un ka – agrāk vai vēlāk – es atbrīvošos no šīs pieķeršanās.

Pirmā pārbaude attiecībā uz šo jautājumu notika pirms divām nedēļām, kad izpildīju vingrojumus Romā.

Es ierados nedaudz vēlāk nekā pārējie. Tūlīt pēc tam, kad ierados, lai raidītu taisnās domas, es sajutu, ka nonāku spēcīgajā praktizētāju laukā. Gandrīz uzreiz mani pārklāja kaut kāda matērija, un es nevarēju sajust ne savas kājas, ne ķermeni. Esot šādā stāvoklī, es pirmo reizi raidīju taisnās domas vairāk nekā pusstundu. Mēs izplatījām patiesību skaidrojošos materiālus, un mēs ar ķīniešu praktizētāju sākām izpildīt vingrojumus. Tajā brīdī parādījās divi iereibuši cilvēki, kuri klaigājot sāka riņķot mums apkārt, bet militārpersonas, kas stāvēja mums blakus, uzreiz stūma tos prom (mēs izpildījām vingrojumus pie ieejas metro, kuru apsargāja militāristi). Neskatoties uz to, ka militāristi stūma viņus prom, es jutu, ka tas man būs pārbaudījums un ka tas notiks ļoti drīz. Un tas notika. Atverot acis, es ieraudzīju, ka man tuvojas viens piedzēries vīrietis, kurš agresīvi nostājās man priekšā. Es aizvēru acis, un man prātā atausa Skolotāja vārdi:

„Lai karmas pārveidošanas procesa laikā tu spētu savaldīties un visu nesabojāt, kā to dara parastie cilvēki, tev pastāvīgi jāsaglabā žēlsirdīga sirds un mierīgs prāts. Tajā brīdī, kad negaidīti saskarsies ar kādām problēmām, tu spēsi izturēties kā nākas. Ja vienmēr būsi tik labestīgs un žēlsirdīgs, tad brīdī, kad parādīsies kāds negaidīts pārsteigums, tev būs iespēja atvieglot savu stāvokli un visu apdomāt.” (Džuaņ Faluņ, Ceturtā lekcija, Karmas pārveidošana)

Es pie sevis teicu: „Es nezinu, no kāda līmeņa jūs nākat, bet es zinu, ka esat nākuši Dafa dēļ, un es šodien šeit stāvu jūsu dēļ, lai palīdzētu jums iegūt iespēju tikt izglābtiem. Es novēlu, lai jūs sevis labad izdarāt pareizo izvēli, lai varētu iegūt skaistu nākotni.”

Es atvēru acis un redzēju, ka viņa attieksme ir mainījusies, viņš ļoti maigi skatījās uz mani. Viņš klusējot pagriezās un devās pie cita praktizētāja paņemt informatīvo materiālu. Viņš stāvēja un klausījās, kā praktizētājs skaidro patiesību.

Man tas bija ļoti svarīgs pārbaudījums, un es sapratu, cik svarīgi ir, lai, glābjot dzīvās būtnes, būtu žēlsirdīga sirds un spēcīgas taisnās domas.

„Kad ļaunu nodomu pārņemts cilvēks domā par kaut ko sliktu, tava lauka spēcīgajā ietekmē viņš var mainīt savas domas un vairs nevēlēties darīt neko nelāgu. Varbūt cilvēks grib kādu nolamāt, taču pēkšņi var pārdomāt un vairs negribēt lamāties. Šādu efektu var radīt tikai īstena Likuma praktizētāju enerģijas lauks. Tādēļ senāk budismā bija šāds teiciens: “Kad Budas gaisma apstaro visu, tikumība un taisnīgums atrodas pilnīgā harmonijā.” Tam ir tieši tāda nozīme.” (Džuaņ Faluņ, Trešā lekcija, Enerģijas lauks)

Otrs tāda paša rakstura pārbaudījums notika, kad iepazīstinājām ar praksi Zlate Moravce pilsētā Slovākijā.

Kamēr es locīju papīra lotosa ziedus, citi praktizētāji izpildīja vingrojumus vai izplatīja informatīvās brošūras. Tad parādījās iereibis vīrietis. Viņš apsēdās iepretim praktizētājiem, sāka klaigāt un mest viņiem ar riekstiem. Es sāku raidīt taisnās domas, lai likvidētu sliktos elementus, kas stāvēja aiz viņa un kas varētu traucēt tam, lai viņam ar Dafa izveidotos pozitīva saistība. Es no visas sirds vēlējos, kaut viņam būtu laba nākotne. Es turpināju locīt papīra lotosa ziedus. Pēkšņi šis cilvēks bija pie mūsu galda, un rokā viņam bija trīs eiro. Viņš teica, ka vēlas nopirkt no manis lotosa ziedu. Es atbildēju, ka mēs tos nepārdodam, bet varam iedot tiem, kas paraksta petīciju. Viņš tūlīt pat devās parakstīt petīciju un piesēja lotosiņu pie savas mugursomas.

Pateicoties mūsu žēlsirdīgajam Skolotājam, manas taisnās domas ir kļuvušas stiprākas, un es varēju iziet šos pārbaudījumus.

Dažas domas par to, kā stiprināt praktizētāju vienoto ķermeni

Savā pilnveidošanās ceļā es uzzināju un vēl joprojām mācos, kas ir praktizētāju vienotais ķermenis un kā būt pozitīvam elementam, kas palīdz veidot šo vienoto ķermeni. Vairākas reizes es apdedzinājos šajā jautājumā, un dažas reizes tas bija tāpēc, ka es skatījos uz šo jautājumu ar cilvēciskām domām, nevis no tādas būtnes viedokļa, kas ir ceļā uz dievišķo.

Skolotājs mums Likumā atgādina:

„Protams, ja jūs gribat labi izdarīt šīs lietas, jums ir labi jāveic sava personiskā pilnveidošanās. Tāpēc pilnveidošanās prakse ir pamats katram no jums. Lai ar kādu cilvēku glābšanas projektu tu nodarbotos, ja tu novirzīsies no pilnveidošanās praktizēšanas, tu uzreiz pamanīsi, ka tu arvien vairāk un vairāk pārvērties par parastu cilvēku un ka veids, kādā tu apdomā jautājumus un dari lietas, sāk arvien vairāk un vairāk līdzināties tam, kā to dara parastie cilvēki. Bet, ja tu spēsi visu laiku atrasties Likumā un nekad neatslābināsies savā pilnveidošanās praksē, tad atklāsi, ka viss, ko dari, patiešām līdzinās tam, kā to dara pilnveidošanās praktizētājs. Tas ir pamats un fundamentāla garantija tam, ka Dafa sekotāji spēs izpildīt savu misiju. Tāpēc jūs nedrīkstat novirzīties no Likuma un nekad nedrīkstat atslābināt savu pilnveidošanās praksi.” (Likuma izklāsts 2015. gada Likuma konferencē Ņujorkā, 2015. gada 14. maijs)

Es sapratu, ka šajā jautājumā man jāskatās uz lietām kā Likuma izlabošanas perioda Dafa sekotājai. Reiz slovāku un čehu praktizētāju tikšanās laikā man ļāva ieraudzīt visu praktizētāju skaistumu viņu ceļā uz dievišķo. Viņi visi bija tik skaisti, ka es gandrīz nespēju neko pateikt, es biju aizkustināta. Es biju tādā stāvoklī, ka man nebija nekādu domu attiecībā uz praktizētājiem, un es redzēju tikai mūsu grupas misijas diženumu. Es domāju, ka tas bija stāvoklis, kuru es vēlos no visas sirds un kuru es gribu saglabāt, ja vēlos pozitīvi palīdzēt praktizētāju vienotā ķermeņa stiprināšanā.

Es sapratu, ka ikviena doma, kas man ir attiecībā uz draugiem praktizētājiem, var būt nopietns šķērslis mūsu kopējai misijai un radīt spēcīgu šķelšanos vienotajā ķermenī. Attiecībā uz citiem praktizētājiem man vajadzētu likt mūsu grupas svēto misiju pirmajā vietā un pakāpeniski atlaist visas domas, kas izriet no cilvēciskajām jūtām.

Praktizētājiem var būt daudz pārpratumu savā starpā, tās var būt lietas no pagātnes, kas traucē sadarboties. Dažādi viedokļi un dažādas izpratnes par dažiem konkrētiem jautājumiem var nošķirt praktizētājus vienu no otra, – tā vietā, lai mēs meklētu mūsu pozitīvās puses un to, kas vieno mūs, un to, kādēļ mēs esam šeit. Ceļš, kuru es redzu, ir mūsu savstarpējais atbalsts un taisnas domas vienam par otru, citu praktizētāju izpratnes par Likumu un viņu pilnveidošanās ceļa cienīšana. Tas iedeva man lielu spoguli, un, kad es tajā ieskatījos, es sapratu, ka daudzas no šīm lietām ir manī, un negatīvie viedokļi par citiem, ko es dzirdēju, traucēja man.

Skolotājs mums atgādina:
„Kā jūsu Skolotājs es nekad neesmu iegaumējis to, ko jūs pilnveidošanās prakses gaitā esat kļūdaini izdarījuši. Es atceros tikai jūsu paveiktās labās lietas un jūsu panākumus.” (Iziet nāvīgu pārbaudījumu, Uzcītīgas pilnveidošanās būtība III)

Šīs lietas spēja man traucēt, jo es nevarēju pacelties virs cilvēciskajām emocijām un jūtām. Šodien man šis jautājums ir daudz skaidrāks, un es saprotu, ka man jāstāda augstāk par visu svētā misija, kas mums kā Dafa sekotājiem ir šajā Likuma izlabošanas beigu periodā.

Mēs, praktizētāji, neesam satikušies, lai draudzētos vai naidotos, kā tas ir parasto cilvēku vidū, taču mūsu iepriekš nolemtās saiknes ir svētas, un mums šajā diženajā ceļā ir jāizveido vienots ķermenis, jāsadarbojas un jāatbalsta vienam otru – vai nu ar darbībām, vai taisnām domām.

Man darbā bija divi gadījumi, kas palīdzēja man to izprast.

Pirmais impulss mainīt savus priekšstatus parādījās, kad es lasīju ziņas uzņēmuma čatā. Tur bija dažādas emocijzīmes, un viena – ar sirdīm – piesaistīja manu uzmanību. Visa galva bija pilna ar nelielām sirsniņām, un, kad tā aizvēra acis, sirsniņas izgāja cauri tām. Es sapratu, ka tad, kad mēs ļaujam dažādām emocijām traucēt mums, mūsu acis ir pārklātas ar šo substanci, un mēs neredzam lietas racionāli – tādas, kādas tās ir patiesībā.

Otrais atgādinājums atlaist lietas no pagātnes bija, kad es no rīta ieslēdzu savu datoru, un viss mans arhīvs ar vecajiem e-pastiem bija pazudis. Es piezvanīju speciālistam, un viņš teica: „Izskatās, ka jums ir jāaizmirst lietas no pagātnes. Jums vajadzētu koncentrēties uz ceļu, kurš jums ir priekšā.” Tad mēs uzreiz atradām visus manus pazaudētos e-pastus.

Es sāku tīrīt un likvidēt visu, kas neļauj man būt praktizētāju vienotajā ķermenī. Es sapratu, ka man ir jāatver sava sirds daudz vairāk, nekā tā bija atvērta līdz šim.

Pateicoties Skolotāja dzejolim, es dziļi izpratu, ka mums vajadzētu padarīt gaišākas un tīrākas mūsu sirdis. Tikai tad, ja mēs visi stāvam vienā, Skolotāja vadītā, laivā un atbalstām viens otru, uztveram lietas no Likuma viedokļa, nevis ar cilvēciskajām emocijām, mēs varēsim glābt visas dzīvās būtnes, kas tikko ieradušās šeit.

Sirds pati zina

Likums glābj visas dzīvās būtnes, Skolotājs ved mūs ceļā,
Viena bura pacēlās simts miljoni buru pacēlās līdzi.
Atmetīsi pieķeršanās, vieglā laiva kļūs ātra,
Cilvēka sirds ir smaga, grūti šķērsot okeānu.
Vēja dzītie mākoņi pēkšņi mainījās, it kā debesis tūlīt sabruks,
Kalnus apgāzt un jūru sakult neganti viļņi veļas.
Neatlaidīgi pilnveidoties dižajā Likumā, nelokāmi sekot Skolotājam,
Ar pārāk smagām pieķeršanām maldīsies virzienos.
Laiva apgāzīsies, bura saplīsīs, bēgot glābsi savu dzīvību,
Kad netīrumi un smiltis aizskalosies pavisam, zelta mirdzums parādīsies.
Lielīgas runas ir veltīgas dzīvības un nāves jautājumā,
Spēsi vai nespēsi, būs redzams patiesajā ainā.
Tai dienā, kad Pilnība iestāsies,
Patiesā aina ļoti skaidri parādīsies, visu pasauli pārsteidzot.

1999. gada 12. oktobrī
Publicēts 2000. gada 20. maijā

Tā ir tikai mana izpratne manā līmenī, lūdzu, ar labestību norādiet, ja kaut kas ir neatbilstoši.
Novēlu visiem praktizētājiem veiksmīgu pilnveidošanos un labu sadarbību.

Paldies, Skolotāj!
Paldies, draugi praktizētāji!