Pilnveidošanās kā Shen Yun veicināšanas pasākumu koordinatoram

Es uzaugu Šveicē; un Faluņ Dafa praktizēju kopš 1998. gada. Mana māte nomira, būdama vēl jauna, tāpēc mūs visus sešus audzināja tēvs. Kā jaunietis es tiku audzināts ļoti stingrā vidē. Ja es kļūdījos divreiz, tēvs sita mani ar nūju.

Tā es kļuvu ļoti kluss un intraverts bērns. 16 gadu vecumā es sāku domāt par dzīves jēgu un jautāju sev, kāpēc man tik daudz jācieš. Līdzko biju pietiekami nopelnījis, es sāku ceļot, meklējot dzīves jēgu.

Mani ceļojumi aizveda mani uz vairāk nekā 30 valstīm, un es mācījos Taidzji, kā arī budistu un daoisma meditācijas prakses. Tomēr izpratne par dzīves jēgu, uz kuru biju cerējis, vairījās no manis. Meklējumi turpinājās līdz brīdim, kad tēvs man teica, ka viņš zina labu pilnveidošanās praksi, kas ļauj pabeigt pilnveidošanos šajā dzīvē, – šo skolu sauca Faluņ Dafa. Tas bija sākums manam pilnveidošanās ceļam Dafa.

Astoņpadsmit gadi ir pagājuši kā viens acumirklis, bet es neesmu pieredzējis nevienu lielu Sjiņsjin pārbaudi.

Shen Yun organizēšana vācu valodā runājošajā Šveices daļā

Tas bija pirms četriem mēnešiem, kad man pēkšņi radās vēlme atrisināt saspīlējumu un konfliktus starp vācu valodā runājošiem Šveices praktizētājiem. Šīs problēmas radās, jo praktizētāji gadiem ilgi nebija kopā mācījušies Likumu un reāli nebija notikusi pieredzes apmaiņa. Visi praktizētāji bija pilnīgi pārliecināti, ka mēs neesam izveidojuši kopēju ķermeni. Drīz pēc tam, kad manī radās šī vēlme, Eiropas Shen Yun koordinators nosūtīja e-pastu uz mūsu kopējo praktizētāju saraksti, kurā viņš ieteica mani kā galveno Shen Yun koordinatoru vācu valodā runājošajā Šveices daļā.

Tas bija brīdis, kad es savā pilnveidošanās ceļā sāku saskarties ar daudzām likstām. Kāda praktizētāja kopējā e-pasta sarakstē uzrakstīja, ka es neesot piemērots koordinators. Viņa minēja iemeslus, kas bija saistīti arī ar manu sievu. Es atbildēju un izskaidroju situāciju no sava viedokļa. Viņa uzstāja uz savu viedokli.

Es ieskatījos sevī un apdomāju, kāpēc man vienmēr ir jāaizstāv sevi. Es sev jautāju, – ja es sevi aizstāvu, vai man nav pieķeršanās patmīlībai?

Tad es uzrakstīju šai praktizētājai un paskaidroju, ka man patiesi nav pieķeršanās tam, lai kļūtu par galveno Shen Yun koordinatoru. Patiesībā es cerēju atrast kādu citu piemērotu koordinatoru.

Es dzirdēju, ka šī praktizētāja mēģināja noskaidrot, vai es neesmu izdarījis kaut ko sliktu attiecībā pret Dafa. Kad man to pateica, mana sirds atkal tika aizskarta. Bet tad es atcerējos dažus teikumus no Džuaņ Faluņ.

Skolotājs teica:

„Piemēram, kāds cilvēks atnāca strādāt organizācijā. Viņš juta, ka tur valda nelāga atmosfēra. Vēlāk viņam pastāstīja: „Tas tur izplatīja par tevi melīgas tenkas, aizgāja pie priekšnieka sūdzēties par tevi un pamatīgi tevi diskreditēja.” Arī citi lūkojās uz viņu ar neizpratni. Kā lai parasts cilvēks to iztur? Kā var paciest tādu apvainojumu? „Viņš vērpj pret mani intrigas, un es viņam atbildēšu ar to pašu. Viņam ir savs paziņu loks, bet man – savs. Paskatīsimies, kurš kuru.” Ja tu tā rīkotos parasto cilvēku vidū, viņi sacītu, ka esi stiprs. Taču praktizētājam tas nav pieņemami.” (“Džuaņ Faluņ” 4. lekcija, „Karmas pārveidošana”)

Es sapratu, ka šī ir ne tikai lieliska iespēja atmest savu patmīlību, bet arī pieķeršanos bailēm zaudēt seju.

Drīz pēc tam vācu valodā runājošās Šveices daļas praktizētāji tikās, lai izvēlētos koordinatoru. Tika izvirzīti četri kandidāti, bet neviens negribēja uzņemties koordināciju. Viņi noraidīja piedāvājumu dēļ laika trūkuma un spiediena, kas radīsies, uzņemoties šos pienākumus.

Tā kā neviens nebija ar mieru uzņemties koordināciju, tad es piekritu to darīt. Ja neviens nekoordinēs, tad mēs nevarēsim noorganizēt Shen Yun vācu valodā runājošajā Šveices daļā, un tas būtu tik žēl. Lai nu kā, es biju aizņemts arī citos Dafa projektos.

Nākamajā dienā tā pati praktizētāja rakstīja kopējā sarakstē, ka viņa neuzskata mani par piemērotu kandidātu. Es nodomāju, ka kaut kas te ir nepareizi un man ir jāskatās sevī. Es sapratu, ka man bija problēmas ar viņu. Piemēram, es biju pret to, ka viņa kļūtu par vācu valodā runājošās Šveices daļas koordinatori, lai gan kādam bija jāveic šie pienākumi. Turklāt es sapratu, ka mums bija izveidojusies savstarpēja nepatika, ņemot vērā to, ko viņa bija teikusi par mani.

Es uzreiz noraidīju taisnās domas, lai attīrītu sevi, un piezvanīju viņai, lai atvainotos par jūtām, ko pret viņu izjutu. Šī saspringtā situācija notika tāpēc, ka mana bija pieķeršanās. Tad es nosūtīja viņai vēstuli, kurā rakstīju, ka pilnībā viņu atbalstītu, ja viņa tiktu izvēlēta par koordinatori vāciski runājošajā Šveices teritorijā.

Tad, kad biju nosūtījis vēstuli uz e-pastu, es jutu lielu atvieglojumu, un šķita, ka man no sirds tika novelts smags akmens. Es jutos gaišs un laimīgs vienlaikus. Pēc kāda laika viņa man atbildēja un teica, ka varētu mani atbalstīt un akceptēt kā Shen Yun koordinatoru.

Ar Shen Yun projektu saistītie pasākumi

Shen Yun koordinatori nekavējoties sāka sagatavošanās darbus. Es sev teicu: „Es nekad negraušu Shen Yun projektu jebkādu savu pieķeršanos dēļ. Es jautāju visiem praktizētājiem, vai viņi redz kādas manas pieķeršanās. Kāda praktizētāja man atgādināja, ka kandidatūras izvirzīšanas laikā es biju teicis, ka esmu aizņemts ar darbiem, no kuriem citi praktizētāji atteicās. Viņa bija sapratusi, ka es ļoti kāroju atzinību. Es uzreiz viņai pateicos un tad apdomāju, kā es varētu atlaist šo pieķeršanos.

Skolotājs saka: „Tu saki, ka tev ir tik lielas spējas un tā tālāk, un tā joprojām, bet to visu tev ir devis Likums! Patiesībā, tas viss tā nenotiktu, ja tu nebūtu sasniedzis to spēju līmeni.” (Likuma izklāsts 2003. gada Laternu festivāla laikā ASV Rietumkrasta Likuma konferencē, 2003. gada 15. februārī Losandželosā)

Tā ir taisnība, ka bez Skolotāja man nebūtu vajadzīgo prasmju un bez Skolotāja es nebūtu nekas.

Citā reizē praktizētāja man teica, ka es neesmu piedalījies pieredzes apmaiņā. Viņa piekrita, ka tā ir laba lieta, ka koordinators klausās to, ko saka citi. Patiesībā es nekad daudz par to nedomāju, jo īpaši tāpēc, ka es kopš jaunības esmu intraverts. Tātad es nekad daudz nerunāju, un, tā kā es strādāju tehniskajā jomā, man nav bijusi nepieciešamība daudz runāt vai rakstīt.

Tomēr – kā Shen Yun koordinatoram, kā arī tādēļ, lai mēs varētu labi sadarboties –, man vajadzēja daudz lasīt un rakstīt. Tad es atradu savu pieķeršanos. Kā intraverts cilvēks es esmu diezgan jūtīgs un vienmēr uztraucos par to, lai nepateiktu kaut ko nepareizi vai nezaudētu savu seju. Vai tas nenozīmē, ka es sevi aizsargāju un man trūkst pašapziņas?

Ikreiz, kad atradu sevī pieķeršanos, es dalījos tajā ar citiem praktizētājiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi runāt ar draugiem praktizētājiem par saviem konfliktiem, par to, kā es skatos sevī, atrodu savas pieķeršanās un tad tās atlaižu.

Meklējot teātri

Kādā laikrakstā bija raksts, ka viens no lielākajiem izpildītājmākslas centriem atrodas Vintertūrā. Mēs nekavējoties sazinājāmies ar šo teātri. Diemžēl mūsu ieplānotā diena nebija pieejama.

Neskatoties uz to, mēs noorganizējām tikšanos, jo vēlējāmies apskatīt teātri – vai tas atbilst mūsu prasībām –, un, ja iespējams, rezervēt to 2018. gadam.

Sarunas laikā mēs palūdzām kundzi, lai viņa pārbauda, vai mūsu ieplānotie datumi ir brīvi. Viņa vēlreiz pārbaudīja un atrada brīvu datumu. Mēs lūdzām viņu rezervēt šo datumu, lai gan nebijām viņai vēl parādījuši Shen Yun reklāmas video. Pēc tam, kad viņa noskatījās video, viņa bija pārsteigta un priecājās, ka viņu teātrī varēs noskatīties tik skaistu izrādi.

Nākamajā dienā mums pateica, ka diemžēl mūsu rezervētā diena jau bija aizņemta. Baleta trupa bija plānojusi izmantot šo dienu, lai noņemtu savu skatuves aprīkojumu. Es uzreiz jautāju, vai mēs nevarētu rezervēt vakaru – gadījumā, ja iekārtas demontētu pēcpusdienā. Tas ļautu noorganizēt vismaz vienu Shen Yun izrādi vāciski runājošajā Šveices teritorijā. Sieviete piekrita izskatīt šo jautājumu.

No šā brīža mēs katru dienu raidījām taisnās domas. Es skatījos sevī, lai paaugstinātu savu pilnveidošanās stāvokli. Es arī atcerējos, ko Skolotājs bija teicis pēdējā Likuma konferencē:

„Bet es uzskatu, ka Dafa lietas un Shen Yun lietas, un arī citas Dafa lietas nav tas, ko var izdarīt neliels cilvēku daudzums.” („Likuma izklāsts 2016. gada Likuma konferencē Ņujorkā”)

„Viņi uz to skatās tā: „Ja tu glāb mani, tad vispirms tev ir jāsasniedz mans līmenis un jābūt apveltītam ar atbilstošu diženumu un tikumu, lai tu varētu mani izglābt.” (Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums. Likuma izklāsts 2011. gada Likuma konferencē Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā” no „Likuma izklāsta dažādās vietās XI”)

Es lūdzu visus mūsu grupas praktizētājus raidīt taisnās domas un mēģināju viņus motivēt skatīties sevī.

Es patiešām jutu, ka visiem praktizētājiem vāciski runājošajā Šveices daļā ir vēlme organizēt Shen Yun mūsu reģionā. Ikreiz, kad izdzirdēju par konfliktu mūsu praktizētāju vidū, es mēģināju atrisināt to pa tālruni, cik ātri vien iespējams.

Apmēram pēc vienas nedēļas, kad vēl nebiju saņēmis ziņas no teātra, es piezvanīju un lūdzu personai, kas atbild par šādiem jautājumiem, rezervēt mums šo datumu. Baleta trupa nolēma noņemt aprīkojumu uzreiz pēc pēdējās izrādes. Viņa arī teica, ka viņai bija bažas par šo jautājumu, un pateicās mums, ka šajā situācijā bijām tik profesionāli. Viņa bija priecīga, ka tā sanāca, un gatavojās nosūtīt mums līgumu.

Darba grupa

Mūsu darba grupa visu laiku bija ļoti aktīva, un mūsu starpā valdīja saskaņa. Mēs uzskatījām, ka tas veicina vēlamo rezultātu.

Pēc tam mēs darba grupā uzaicinājām vēl vienu praktizētāju. Nākamajā dienā viņa visai darba grupai nosūtīja e-pastu. Viņa kritizēja manu spēju būt atbildīgam par grupu un teica, ka mūsu grupā ir ieraudzījusi haosu. Tad viņa nosūtīja otru e-pastu, kur bija saraksts, kā turpmāk mums soli pa solim vajadzētu doties uz priekšu.

Mana pirmā doma bija, ka uzaicināt viņu komandā ir bijusi kļūda. Bet tad es sapratu, ka man bija pārāk bail un ka tas tiešām nav nekas liels. Patiesībā man bija bail zaudēt kontroli un bail, ka mūsu komanda vairs nebūs harmonijā.

Tikmēr es dalījos pieredzē ar darba grupu un biju izveidojis vadlīnijas, kuras biju iemācījies no citu valstu koordinatoriem.

1. Ikvienam vajadzētu uzņemties atbildību sev uzticētajā jomā un, ja nepieciešams, tā jāuzlabo.

2. Ja kāds ir atklājis problēmu, piemēram, sev uzticētajā jomā saskāries ar problēmu, viņam vai viņai vajadzētu žēlsirdīgi un ar cieņu norādīt, kas bija nepareizi, un piedāvāt uzlabojumus.

3. Neviens nedrīkst noniecināt citus. Pirms tiek izskatīta problēma, viņam vajadzētu meklēt sevī jebkuru iespējamo pieķeršanos. Nākamais, – nepieciešama tieša saruna ar attiecīgo praktizētāju. Turklāt jebkura pamanītā sarežģītā situācija nav jāpārvērš par milzu problēmu.

Visi darba grupas dalībnieki pieņēma šīs vadlīnijas un vienojās tās ievērot. Līdz šim darba grupa darbojās nevainojami un sadarbība bija bijusi ļoti laba.

Darba grupa saņēma atbalstu arī no vāciski runājošiem Šveices praktizētājiem. Ja visi praktizētāji nebūtu bijuši tik vienoti, mēs tik daudz nebūtu sasnieguši.

Piemēram, pirmajās pārrunās ar teātri mums teica, ka viņi varētu pārdot visas biļetes un mēs pārdošanai nevarēsim saņemt nevienu biļeti. Pēc diskusijām grupā mēs nonācām pie kopīgas izpratnes, ka mums jāseko Skolotāja lēmumam un jāpārdod daļa no biļetēm. Mēs bijām kā viens prāts un viena sirds. Tādējādi tas arī ietekmēja rezultātu. Nākamajā dienā mums pateica, ka mēs varētu pārdot pusi biļešu.

Turklāt jau biļešu tirdzniecības sākumā viens uzņēmums nopirka 20 VIP biļetes. Tas nozīmē, ka tika pārdota gandrīz puse no šī veida biļetēm. Es uzreiz piezvanīju teātrim un izskaidroju situāciju, un bez īpašām grūtībām viņi piekrita mūsu lūgumam. Tas patiešām bija pārsteidzoši, jo sākotnēji viņi vispār negribēja, lai mēs pārdotu biļetes. Tagad viss labi strādāja.

Izvērtējot pēdējos četrus mēnešus, es sevī ievēroju lielas pārmaiņas. Šajā laikā es runāju un rakstīju daudz vairāk nekā pēdējos četros gados. To pašu var teikt par situācijām, kad saskāros ar problēmām un risināju konfliktus. Tāpēc es vēlos pateikties visiem praktizētājiem, kuri konfliktu laikā sniedza man iespēju paaugstināt Sjiņsjin.

Esmu pārliecināts, ka Skolotājs visu noorganizēja, lai es varētu pēc iespējas ātrāk atlaist visas savas pieķeršanās, paplašināt savu sirdi, atbrīvoties no pašlepnuma un sasniegt varenu tikumu. Tas mani veicināja uzņemties atbildību un pildīt savu solījumu.

Paldies Jums, godājamais Skolotāj, un paldies, draugi praktizētāji.