Jau kopš seniem laikiem daudz dievu ir nolaidušies šai pasaulē, lai glābtu cilvēkus. Satiekot cilvēkus ar iepriekšnolemtu saistību, viņi tos izglāba. Citreiz viņi vienkārši klejoja apkārt un apmetās, kur tiem iepatikās. Ja viņi sastapa cilvēkus, kas bija nonākuši grūtībās, tad reizēm tiem palīdzēja. Tāds ir ceļojoša dieva jeb klaiņojoša nemirstīgā statuss.
Li A no Sičuaņas provinces bija neparasts cilvēks, viņam nebija redzamas itin nekādas novecošanas pazīmes. Viņš bieži lūdza žēlastības dāvanas Čendu pilsētā un pēc tam atdeva tās visas trūkumcietējiem. Vakarā viņš devās prom no pilsētas un atgriezās nākamās dienas rītā. Neviens nezināja, kur viņš dzīvo. Uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem viņš bieži vien atbildēja ar dažādām sejas izteiksmēm. Ja viņš rādīja priecīgu seju, tā bija laba zīme. Ja seja bija skumja, cilvēku gaidīja kas nelāgs. Ja viņš smaidīja, tas bija pamats līksmībai. Klusa nopūta lika noprast, ka cilvēku gaida nopietnas nepatikšanas. Daudzi cilvēki uzdeva viņam jautājumus, un Li A prognozes vienmēr piepildījās.
Kāds puisis, vārdā Gu Cjans, bija pārliecināts, ka Li A ir neparasts cilvēks, un sāka viņam kalpot. Viņš atklāja, ka Li A dzīvo Cjinčenas kalnā, un sekoja viņam uz turieni. Lai pasargātos no tīģeriem un vilkiem, viņš paņēma līdzi lielu nazi, ko tam bija iedevis tēvs. Kad Li A pamanīja nazi, viņš dusmīgi iekliedzās: “Kāpēc gan tu joprojām baidies no tīģeriem, ja esi kopā ar mani?” Tad viņš paķēra nazi un salauza to. Gu Cjanam bija žēl salauztā naža.
Kad no rīta viņi devās prom no kalna, Li A viņam vaicāja: ”Vai tu joprojām raizējies par to salauzto nazi?” Gu Cjans atbildēja, ka tēvs viņu par to rās. Li atrada nazi, pacēla to un uzsita ar to pa zemi. Nazis kļuva tāds pats kā agrāk. Pa ceļam uz Čendu Li A notrieca pajūgs. Viņa kāja bija sadragāta, un arī ratu ritenis bija pagalam. Li nokrita zemē un nomira. Gu Cjans ļoti nobijās, bet palika sargāt Li A ķermeni. Pēc brīža Li pēkšņi piecēlās, ar rokām paberzēja savu savainoto kāju un tūdaļ pat izveseļojās.
Kad Gu Cjans pirmo reizi satika Li A, viņam bija 18 gadu, bet Li izskatījās aptuveni 50 gadus vecs. Kad Gu Cjans sasniedza 80 gadu vecumu, Li A joprojām izskatījās 50 gadus vecs. Likās, ka Li vispār nenoveco. Vēlāk Li A pavēstīja ļaudīm, ka dievi no Kuņluņa kalna aicina viņu atgriezties, tāpēc viņš drīz došoties prom. Li A uzkāpa kalnā un nekad vairs neatgriezās.
Gu Cjans nesasniedza pilnību, jo viņam bija palicis pārāk daudz pieķeršanos. Paļaušanās uz skolotāju ir vissvarīgākais pilnveidošanās ceļā. Taču Gu Cjans neuzticējās skolotājam pilnībā. Iespējams, viņš cienīja skolotāju, taču ar to nebija gana. Pilnveidošanās standarti ir ļoti stingri.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2016/9/2/158516.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...