Īstenais aicinājums: pabeidzot pilnveidošanos, pacelties Debesīs

Leģenda vēsta, ka Ķīnā atrodas vārti uz daudzām paradīzēm. Devītajā gadsimtā korejietis Dzjiņ Kedzji devās uz Ķīnu un nokārtoja imperatora eksāmenu vislabāk par visiem. Tomēr tā vietā, lai kļūtu par augsta ranga amatpersonu imperatora galmā, viņa īstenais aicinājums aizveda viņu uz Džunnaņas kalniem, kur viņš pabeidza savu pilnveidošanos Dao un pacēlās Debesīs.

Izvēle: pilnveidošanās daudzsološas karjeras vietā

Dzjiņs bija dzimis Sillā, vienā no Korejas trīs karaļvalstīm. Tanu dinastijas laikā viņu – kā zinātnieku un mācītu vīru – uzaicināja uz Ķīnu. Izskatīgais un cēlais Dzjiņs sekoja Dao principiem un bija ļoti disciplinēts. Viņš dzīvoja vienkāršu dzīvi un regulāri meditēja.

Dzjiņs daudz lasīja un bija ļoti zinošs. Viņa rakstītais bija izsmalcināts un skaidrs. Neraugoties uz to, ka bija vislabāk par visiem nokārtojis imperatora eksāmenu, viņš atteicās no iespējas kļūt par imperatora galma amatpersonu un pārcēlās uz nelielu būdiņu Dzivu ielejā Džunnaņas kalnos.

Savā dārzā, kur viņš mēdza meditēt, Dzjiņs audzēja daudz retu augu. Viņš lasīja arī „Daodedzjin” – vienu no būtiskākajiem darbiem ķīniešu filozofijā un reliģijā, it īpaši daoismā, kā arī literatūru, kurā izklāstīti Dao principi.

Būdams cilvēks, kas pilnveido sevi, viņš bija labestīgs pret visiem un nekad nevienam neatteica palīdzību.

Trīs gadus pilnībā nodevies sevis pilnveidošanai, Dzjiņs sailgojās pēc mājām un aizbrauca uz savu dzimto pilsētu. Atgriezies Ķīnā, viņš nomainīja savas drānas pret daoista tērpu un atgriezās Džunnaņas kalnos.

Pilnības sasniegšana

Imperatora Sjuaņdzuna valdīšanas laikā Dzjiņs nosūtīja valdniekam vēstuli, kurā rakstīja: „Esmu saņēmis Nefrīta imperatora debesu pavēli. Man ir piešķirts amats viņa karaliskajā galmā. 25. februārī es pacelšos Debesīs.”

Šī vēstule izraisīja imperatora interesi. Viņa kalpotājs nogādāja Dzjiņam vēstuli, kurā tas tika aicināts ierasties pilī. Tomēr Dzjiņs noraidīja uzaicinājumu. Tad imperators nosūtīja viņam dāvanas — četras kalpones, divus kalpotājus, vīraku, garšaugus, zeltu un zīdu.

Dzjiņs turējās pa gabalu no kalpotājiem un lielākoties uzturējās savā istabā. Tomēr ik nakti kalpotāji dzirdēja, ka Dzjiņa istabā sarunājas un smejas viesi. Reiz, ieskatījušies pa logu Dzjiņa istabā, viņi ieraudzīja debesu jaunavas un Nefrīta imperatora galma amatpersonas jāšus uz drakonu un fēniksu mugurām. Tur bija arī daudzi debesu sargi. Ikviens no viesiem bija augsti godājams, un kalpotāji neuzdrīkstējās viņus traucēt.

25. februāris bija brīnišķīga pavasara diena, visapkārt plauka ziedi. Debesīs peldēja daudzkrāsaini mākoņi, apkārt lidinājās dzērves, gulbji un fēniksi. Skanot debesu mūzikai, pie Dzjiņa namdurvīm piestāja kariete. Daudzas dievišķās būtnes un debesu ģenerāļi noraudzījās, kā Dzjiņs iesēdās karietē un lēni pacēlās Debesīs.


Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a119091-L%E2%80%99appel-veritable-Monter-au-Ciel-a-l%E2%80%99achevement-de-la-cultivation.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.