Ķīnas civilizācijas leģendārie pamati: Diženā Juja nopelni

Laikā, kad trakoja Lielie plūdi un imperators Jao gatavoja savu pēcteci Šuņu kāpšanai tronī, uz vēstures skatuves parādījās trešā persona – Diženais Jujs.

Sunu dinastijas laika gleznojums, kurā redzams Diženais Jujs un Dzeltenā upe (National Palace Museum/PD-Art; Beijing Palace Museum/PD-Art).

Ir pierasti, ka Ķīnas valdniekiem tika piešķirti skanīgi vārdi un tituli, taču Jujs ir viens no tiem nedaudzajiem, kurus sauc par „Diženajiem”. Lai nopelnītu šo godpilno atzinības zīmi, nepietika ar to vien, ka viņš savaldīja plūdus, kas tolaik postīja zemi, bet viņš arī nodibināja Ķīnas pirmo dinastiju – Sja.

Juja tēvs Guņs bija prasmīgs celtnieks, kuš būvēja dambjus. Imperators norīkoja viņu par atbildīgo cīņā ar plūdiem, taču viņi nesatika, jo Guņs vēlējās visu kontrolēt, bija nepakļāvīgs un stūrgalvīgs.

Guņs uzcēla daudzus dambjus, tomēr tie izrādījās neefektīvi. Ūdens līmenim ceļoties, aizsprosti tika pārrauti un cilvēki masveidā gāja bojā.

Senajā ķīniešu traktātā „Kalnu un jūru kanons” (Šanhaidzjin) ir teikts, ka Guņs nozadzis Debesu imperatoram „sji žan” – burvju mālus. Viņš gatavojies tos izmantot, lai pabeigtu dambi, taču ar to izsaucis uz sevi dievišķā valdnieka dusmas. Dusmu uzplūdā Debesu imperators sagrāvis viņa dambi un uzsūtījis zemei vēl lielākas lietusgāzes. Par šo viņa neveiksmi imperatora Jao pēctecis Šuņs izraidīja Guņu trimdā uz Jui kalnu.

Tur Guņam nācās cīnīties ar uguns dievu Džu Žunu, kurš bija atsūtīts, lai viņu sodītu. Guņs aizgāja bojā, metoties viļņos. Traktātā „Kalnu un jūru kanons” teikts, ka viņa mirstīgās atliekas netrūdēja trīs gadus, un viņa līķis pēc sekcijas, kas notika Vu valstī, pārvērtās par dzeltenu drakonu.

Neskatoties uz sava tēva Guņa neveiksmēm, Jujs, kuru dzīves laikā pazina kā Veņ Minu, izpelnījās Šuņa labvēlību, un tas ieteica Juju imperatoram – kā cilvēku, kurš varētu tikt galā ar plūdiem.

Antīks Diženā Juja attēlojums. (PD-Art)

Dievišķā misija

Leģenda vēsta, ka Guņs un Jujs bijuši Dzeltenā imperatora pēcteči. Jujs bija daudz ko mācījies no sava tēva, kurš devās savaldīt plūdus, kad Jujs bija 10 gadus vecs.

Vēl pirms vairākiem gadu desmitiem Rietumu paradīzes karaliene-māte bija teikusi imperatoram Jao par gaidāmajiem plūdiem un par to, ka tos uzsūtīs dievi. Viņa sacīja, ka tad, kad pienāks laiks, debesis sūtīs izredzēto – cilvēku, kurš spēs pagriezt straumi atpakaļ.

Jaunībā Jujs reiz sastapās ar kādu vecu vientuļnieku, kurš viņam pavēstīja, ka šīs nelaimes novēršana būs pārcilvēcisks uzdevums, kas paveicams tikai ar dievu palīdzību. Vientuļnieks iepazīstināja viņu ar topogrāfijas principiem un to, kā strādāt, izmantojot ūdens stihiju sev par labu.

Pēc Juja mātes nāves kāds cits skolotājs mācīja viņam morāles un tikumības principus. Pēc tam Jujs sāka strādāt kopā ar savu tēvu.

Juja darba metodes atšķīrās no viņa tēva metodēm. Aplūkojot tēva paveikto, Jujs ievēroja, ka dambji nespēj novirzīt ūdens plūsmu. Lai novadītu ūdeņus uz jūru, vajadzēja izveidot kalnos mākslīgu aizu un izrakt kanālus.

Ceļojumu laikā Jujs tikās ar vairākiem kalnu dieviem, kuri palīdzēja viņam pētījumos. Senajās „Vu un Jue valstu hronikās” (吴越春秋) atzīmēts, ka Jujs atradis sarkanas un zaļas nefrīta plāksnītes un 12 grāmatas, kurās detalizēti aprakstīts ne tikai zemes reljefs un dabiskie ceļi, bet atklāta pat pazemes ģeogrāfija.

Rietumu paradīzes karalienes-mātes meita – Juņ Hua kundze –, ielūdza Juju pie sevis un uzdāvināja viņam divus svēto rakstu manuskriptus. Viņa pastāstīja, ka tie noderēs, lai pieaicinātu palīgos Debesu un Zemes dievības, kā arī atbaidītu plēsīgos zvērus. Turklāt, izrādot īpašu labvēlību, Juņ Hua nosūtīja Jujam palīgos septiņus debesu ģenerāļus.

Rietumu paradīzes karalienes-mātes attēls, kas radīts Japānā Edo periodā (Kimbell Art Museum).

Dzirdot par brīnumainajām lietām, ko Jujs piedzīvojis, apceļojot valsti, imperators Jao bija patīkami pārsteigts. Viņš bija pārliecināts, ka Rietumu paradīzes karalienes-mātes pareģojums piepildīsies.

Jao izsauca pie sevis ministru Gao Jao, kuram lika kontrolēt to, kā tauta izpilda Juja un valdības amatpersonu rīkojumus. Tika mobilizēti desmitiem tūkstoši Jao pavalstnieku, visas valdības amatpersonas nonāca Juja pakļautībā.

Grandiozo darbu Jujs sadalīja sešos posmos, kuri ilgtu 10 gadus, līdz tiktu apturēti Lielie plūdi. Turklāt bija nepieciešami vēl vairāki gadi, lai uzbūvētu apūdeņošanas sistēmas un ūdens krātuves, ko bija paredzēts izmantot nākotnē.

Dzeltenās upes savaldīšana

Sācis darbu Dzji valstī – mūsdienu Šaņsji un Henaņas provinces teritorijā –, Jujs ķērās pie Dzeltenās upes trakojošās straumes savaldīšanas. Taču, tiklīdz strādnieki un viņu uzraugi ķērās pie darba, tā no austrumu jūras atlidoja divi jūras monstri, lai traucētu viņiem darbā. Tad Jujs pieaicināja austrumu jūras dievu Jui Guo, lai tas tiktu galā ar uzbrucējiem.

Pieliekot milzu pūliņus un ar dievu palīdzību, Jujam un viņa vīriem beidzot izdevās novirzīt plūdu ūdeņus no Dzji valsts un piespiest tos pa Dzelteno upi tecēt austrumu virzienā uz okeānu.

Pa to laiku Juņ Hua kundzes sūtītie septiņi debesu ģenerāļi Van Dzjuņa vadībā sakāva septiņus nepaklausīgus nemirstīgos, kuri plūdu radītajā haosā kaitēja cilvēkiem. Pēc šīs uzvaras ģenerāļi palīdzēja Jujam viņa centienos tikt galā ar plūdiem.

Vanvu kalnā Van Dzjuņs parādīja Jujam grāmatu, kas glabājās kādā alā dabas veidotā akmens kastē. Van Dzjuņs paskaidroja: „Tas, kurš spēs iet pilnveidošanās ceļu, kas aprakstīts grāmatā, spēs paaugstināt savu līmeni un kļūt par dievu.”

Drakona Vārtu sašķelšana

Lunmeņa jeb Drakona Vārtu kalns, kas stiepās gar Dzelteno upi, bija galvenais šķērslis, kas neļāva aizplūst plūdu ūdeņiem. Lai gan ūdeņi bija sastājušies aiz Luliana kalna, Jujs atrada tajā nelielu spraugu, kuru varēja izmantot.

„Komentāros Kanonam par ūdensceļiem" (水经注) ir rakstīts, ka Jujs šo plaisu kalnā paplašinājis, līdz ūdens straume sašķēlusi kalnu uz pusēm. Tas pats tika izdarīts arī ar Lunmeņa kalnu, un tad ūdens straume tecēja vajadzīgajā virzienā.

Šī aiza vēlāk tika nodēvēta Juimeņu jeb Juja vārtiem.

Populārais teiciens par Lunmeņu attiecas uz tuvējo Karpu aizu. Runā, – ja karpa spēs aizpeldēt pa upes augšteci līdz Lunmeņam un izlēkt cauri aizai, tā pārvērtīsies par drakonu.

Jujs veiksmīgi darbojās Dzeltenās upes reģionā, novirzot liekos ūdeņus atpakaļ uz okeānu. Viņa jaunizveidotie kanāli un aizas pārvērta dabas katastrofu zonu par apūdeņotu jaunās civilizācijas šūpuli.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118970-Les-fondations-legendaires-de-la-civilisation-chinoise-L%E2%80%99ascension-de-Yu-le-Grand.html