Ķīnas civilizācijas leģendārie pamati: Diženais Jujs savalda plūdus

Sunu dinastijas laika gleznojums, kurā redzams Diženais Jujs un Dzeltenā upe (National Palace Museum/PD-Art; Beijing Palace Museum/PD-Art).

Pabeidzis darbus Dzeltenās upes apkaimē, Diženais Jujs pievērsās Ķīnas dienvidiem, – zemēm, kur plūst varenās Huaihe un Jandzi upes.

Lai gan Jujs bija sasniedzis 30 gadu vecumu, viņš joprojām nebija precējies. Jujs mēdza teikt: „Ja man ir jāapņem sievas, ir jāparādās kādai labvēlīgai zīmei.”

Ceļā uz Huaihe upi Jujs sastapa lapsu ar deviņām astēm un mirdzoši baltu kažoku. Radījums viņu uzrunāja: „Es nāku no Tušaņas valsts dienvidos, tieši blakus Tu kalnam. Turienes valdniekam ir divas daiļas, talantīgas un tikumīgas meitas. Tās vēlas, lai tu viņas appreci.”

Jujs šaubījās, vai var ticēt lapsas teiktajam, bet tad tā parādījās veca vīra tēlā ar plandošu, baltu bārdu. Vīrs sacīja: „Es ierados pie tevis kā lapsa ar deviņām astēm, jo tu sacīji, ka, lai precētos, tev vajadzīga laba zīme.”

Redzot šo veco, gudro vīru ar dievišķo izcelsmi un cēlo izturēšanos, Jujs iegrima pārdomās. Vai gan lapsas deviņas astes nesimbolizē „jan” būtības taisno dabu un karalisku statusu? Viņš piekrita šim lūgumam un apprecēja valdnieka meitas Ņui Dzjao un Ņui Jou.

Neskatoties uz šo notikumu, Jujs neaizmirsa savus pienākumus. Jau ceturtajā dienā pēc kāzām viņš devās atpakaļ savaldīt plūdus.

Jujs trīs reizes paiet garām savai mājai

Diženā Juja pilnīgo atdevi darbam un tautai vislabāk raksturo zināmais stāsts par to, kā Jujs trīs reizes pagājis garām savām mājām bez iespējas apstāties, lai ieturētu maltīti kopā ar sievām un bērniem.

Kamēr Jujs nodarbojās ar Huaihe upes gultnes padziļināšanu tās lejtecē un pārveidoja Tu un Dzjin kalnus, vietējie iedzīvotāji par godu viņam sarīkoja svinības. Īsu brīdi tajās pakavējies, Jujs atgriezās pie Huaihe krastu nostiprināšanas darbiem, nevis devās mājup.

Darbi noritēja sekmīgi. Zemes ap Huaihe lejteci kļuva auglīgas un plaukstošas.

Vēlāk, kad Jujs devās uz Jan valsti, ejot garām savas mājas vārtiem, viņš izdzirdēja bērna raudas. Tomēr laika kavēties nebija, tādēļ viņš turpināja ceļu.

Trešo reizi kāds vietējais iedzīvotājs no Tu kalna apkaimes pastāstīja Jujam, cik priecīga bijusi viņa sieva Ņui Dzjao, dzirdot, ka vīrs brauks cauri šim apvidum, un tā nevarot vien sagaidīt, kad viņu ieraudzīs. Taču Jujs joprojām bija iegrimis darbā, un viņam neizdevās iegriezties mājās. Turot rokās bērnu, Ņui Dzjao stāvēja uz liela akmens, no kura labi varēja pārredzēt ceļu, pa kuru Jujs devās savaldīt plūdus.

Stāsta, ka ir tāds akmens, kuru sauc Vanfu, uz kura Ņui Dzjao stāvējusi, gaidot savu vīru atgriežamies mājās.

Diženais Jujs pārvēršas par drakonu

Starp Taiši un Šaoši kalniem (mūsdienu Henaņas provincē) bija šaura pāreja – Huaņjuaņa. Tā kā aiz šīs pārejas bija sakrājušās lielas ūdens masas, Diženais Jujs personīgi uzņēmās šīs pārejas paplašināšanu.

Sasniedzis jau zināmu progresu, Jujs uzdūrās ārkārtīgi cietai klintij, kas kļuva par nepārvaramu šķērsli. Viņš paķēra cirvi un bungas, dodot rīkojumu saviem padotajiem: „Kamēr es cirtīšu klinti, neviens nedrīkst kāpt kalnā mani traucēt. Jūs drīkstat nākt tikai tad, kad es sākšu sist bungas.”

Tajā mirklī Juja padotie ziņoja, ka ciemos ieradušās viņa sievas Ņui Dzjao un Ņui Jou. Tas bija īsts pārsteigums, it īpaši tādēļ, ka Ņui Jou bija gaidībās. Jujs viņām sacīja: „Gaidiet mani šeit, es atgriezīšos, tiklīdz būšu visu paveicis.”

Ap dienas vidu abas sievietes izdzirdēja Juja bungas. Sadevušās rokās, tās devās paraudzīties, kā viņam veicies darbā, taču vīra vietā ieraudzīja alā majestātisku dzeltenu drakonu, kas skaldīja cieto klinti. Lai paveiktu pārcilvēcisko uzdevumu, Jujs bija pieņēmis dievišķu formu; pilnībā iegrimis darbā, viņš nejauši bija uzsitis bungām ar asti.

Ieraudzījušas šo iespaidīgo, taču satriecošo ainu, Juja sievas steigšus metās lejā pa kalna nogāzi.

Jandzi upes iztaisnošana

Trīs Aizas 1990. gados. ((Charlie fong/Public Domain)

Pabeidzis darbu Dzjin valstī un Huaņjuaņas pārejā, Jujs devās uz plašo Lianas valsti. Šis reģions aptvēra aptuveni 1,2 miljonus kvadrātkilometru lielu platību, un tā centrs atradās vietā, kas šodien pazīstama kā Sičuaņas province Ķīnas dienvidos. Jandzi upe šķērsoja valsti austrumu virzienā, tās augštecei bija raksturīgs caur kalniem plūstošs, sarežģīts pieteku tīkls.

Plūdu radītajā haosā Jujam bija grūti noteikt, kā arī atbrīvot konkrētus ūdensceļus. Šeit būtiskākā nozīme bija Trīs Aizām, kas atrodas Jandzi upes vidustecē.

Tolaik šajā teritorijā atradās milzīgie Vu kalni, kas Jandzi upes ūdeņiem aizšķērsoja ceļu uz austrumiem. Klintis bija cietas un neuzveicamas, tādēļ Jujs pieaicināja palīgos Rietumu paradīzes karalienes-mātes meitu – Juņ Hua kundzi. Dieviete atraisīja savas brīnumspējas un raidīja uz kalniem zibeni un pērkonu, saskaldot klintis tik mazos gabalos, lai cilvēki varētu tikt ar tiem galā.

Tad Jujs norīkoja savus vīrus iztīrīt Trīs Aizas, un straume sāka plūst lejup uz Kluso okeānu.

Ūdenim izlaužoties no Trim Aizām un aizplūstot uz Jandzi lejteci, izveidojās ezeri — Duntins, Pojans, Hundze un Čao. Tika noteikts upes jaunais virziens.

Interesanti, ka Diženā Juja leģendārais darbs, iespējams, balstījās uz zināšanām ģeoloģijā. Jandzi upe sašaurinās, plūstot cauri Sjilinas aizai uz centrālo Huanlinas antiklināli (1), kas liek domāt par to, ka agrāk vietā, kur tagad atrodas Trīs Aizas, bijuši kalni.

Paskaidrojumi:

1. Antiklināle – uz augšu izliekta iežu slāņu kroka ar vecākiem iežiem kodolā; reljefā parādās paaugstinājuma veidā.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a119050-Les-fondations-legendaires-de-la-civilisation-chinoise-Yu-le-Grand-maitrise-les-eaux.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.