Ķīnas civilizācijas leģendārie pamati: imperators Jao un lielie plūdi

Imperatori Jao, Šuņs un Jujs valdīja laikā, kad sākās leģendārie Lielie plūdi, kas iznīcināja civilizāciju (Epoch Times).

Imperatora Jao valdīšanas pēdējos gados pasauli plosīja nežēlīgas vētras un plūdi, kā tas aprakstīts ne tikai ķīniešu, bet arī daudzu citu pasaules tautu mitoloģiskajos sižetos.

Senajā ķīniešu traktātā „Kalnu un jūru kanons” (Šanhaidzjiņ), kas apkopots Karojošo valstu periodā apmēram pirms 2 500 gadiem, Lielie plūdi tiek aprakstīti kā briesmīgu viļņu un lietus plosīšanās.

Plašās Rietumu jūras ūdeņi appludināja rietumu Ķīnas un iekšējās Mongolijas kalnus. Šie ūdeņi saplūda ar Dzeltenās upes ūdeņiem un turpināja savu ceļu uz Ķīnas sirdi. Lauki un ēkas nogrima zem ūdens. Cilvēki un mājlopi kļuva par barību zivīm.

Leģendas par lielajiem plūdiem dažādās kultūrās

Apraksti par Lielajiem plūdiem atrodami dažādās leģendās un mītos visā pasaulē, un tajos ir ļoti daudz kā kopīga – visiem cauri vijas motīvs par to, ka dievi sūtīja cilvēcei šīs postošās nelaimes kā sodu par tās morālo degradāciju, un tajās izdzīvoja tikai neliels skaits labu un godīgu cilvēku.

Postījumi, kas tika nodarīti civilizācijām visā pasaulē, bija milzīgi. Rietumu leģendās ir aprakstīts, kā pilnībā tika iznīcināta pastāvošā kultūra, kamēr senajā ķīniešu manuskriptā „Dokumentu kanons” (Šudzjin), kas tradicionāli tiek uzskatīta par konfūciešu klasisko grāmatu, teikts, ka Plūdi ir sava veida robežšķirtne starp vēsturi un aizvēsturi.

Mikelandželo freska „Grēku plūdi”. (PD-US)

„Radīšanas grāmatā” kristiešu Bībelē ir rakstīts: „Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu. (..) Un Dievs sacīja: „Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā.”

Pirms Kristus dzimšanas senie grieķi ticēja, ka Zevs nolēma iznīcināt cilvēci, uzsūtot milzu plūdus, kad pamanīja, ka cilvēki kļuvuši ļauni un neievēro prasību būt godīgiem un krietniem.

Seno maiju grāmatā par pasaules radīšanu „Popol Vuh” ir rakstīts, ka pasaules pirmsākumos dievi radīja cilvēkus, bet vēlāk cilvēki pārstāja ticēt saviem radītājiem un uzdrīkstējās izrādīt tiem necieņu. Tas arī izraisījis leģendāros plūdus, kas aprakstīti šīs kultūras mantojumā.

Episkajā poēmā „Pieraksti par lielajiem plūdiem”, ko no paaudzes paaudzē nodevusi Ji tauta Ķīnas dienvidos, attēlots līdzīgs stāsts par radīšanu, morālo degradāciju un nepieciešamību iznīcināt cilvēkus. Dzīvi palika tikai daži labi cilvēki, kuriem bija jāatjauno civilizācija.

Ziemeļaustrumu Ķīnā dzīvojošo etnisko korejiešu tautas pasakas vēsta par to, ka brālis un māsa pārdzīvojuši plūdus, paglābjoties Paektu kalna virsotnē, kas atrodas uz robežas starp mūsdienu Ķīnu un Ziemeļkoreju.

Ķīnā dzīvojošā nelielā tauta – luoba – dzīvo Tibetas reģionā apmēram 3 000 metrus virs jūras līmeņa. Viņu kultūrā par plūdiem nav nevienas leģendas.

Jao stājas pretī stihiskajai nelaimei

Jao valdīšanas laikā Ķīna bija sadalīta deviņās valstīs. Tām visapkārt pletās „četras jūras” un „astoņi tuksneši”. 12. gadsimta hronikās rakstīts, ka Jao galvaspilsēta atradās Dzji valstī.

Saskaroties ar katastrofu, kas postīja viņa impēriju, Jao centās uzmeklēt cilvēkus, kuri spētu savaldīt postošo stihiju. Viens no negodīgajiem ministriem, kas bija iecelts amatā vēl pirms Jao kāpšanas tronī, ieteica tam darba ministru Kun Žeņu.

Imperatoru nebūt nesajūsmināja šāds kandidāts, un viņš atteica: „Kun Žeņs ir cilvēks ar saldu mēli. Virspusēji raugoties, viņš šķiet atbilstošs, bet patiesībā ir grūti valdāms un stūrgalvīgs. Pirmajā acu uzmetienā viņš šķiet cieņpilns un piesardzīgs, bet patiesībā rīkojas pretēji Dao un izturas necienīgi pret dieviem. Viņu nevar sūtīt cīnīties ar plūdiem.”

Zemkopības ministrs Hou Dzji atzīmēja, ka diemžēl vairs nav neviena cita, kas spētu uzņemties šo uzdevumu, tādēļ Jao bija spiests iecelt šajā amatā Kunu.

Vēlāk Jao nosūtīja Hou Dzji uz Kuņluņa kalnu, kur mitinājās dievišķās būtnes. Tur Hou sastapa dievieti Sjivanmu ( Rietumu paradīzes karaliene-māte), kas viņam atklāja, ka lielie plūdi ir dievu griba.

Sjivanmu attēls, kas radīts Japānā Edo periodā. (Kimbell Art Museum).

Tanī pašā laikā dieviete paskaidroja, ka arī cilvēku glābiņš ir atkarīgs no dievu gribas. Pēc divdesmit gadiem viņa atgriezīšoties, lai personīgi palīdzētu valdniekam tikt galā ar plūdiem.

Peldošais Jao kalns

Ķīniešu tautas leģendās par lielajiem plūdiem teikts, ka ūdeņi piepildīja Menmeņa kalnu pāreju (mūsdienās Dzji apgabals Šaņsji provincē) un Huaihe un Jandzi upju varenās straumes mainīja virzienu, saplūstot vienā veselā mutuļojoša ūdens masā.

Senajā izdevumā „Taiping Yulan”, kas apkopots Sunu dinastijas laikā, ir rakstīts, ka „Dzji valstī atradās kalns, ko sauca par Fušaņu (kas nozīmē „peldošais kalns”). (..) Aizvēsturiskos laikos cilvēki piesēja savas laivas pie klintsbluķiem, uz kuriem vēl šodien var atrast salauztas slēdzenes.”

Sauss palika tikai pats kalns, kurš peldēja viļņos. Tā kā imperators Jao izmantoja šo kalnu, lai paglābtos no plūdiem, tad to arī nosauca par Jao kalnu.

Šodien kalnainajā Šaņsji provincē Ķīnas ziemeļos joprojām pastāv Fušaņas apgabals.

Hou Dzji apspiež saņmiao sacelšanos

Saņmiao tauta, kas apdzīvoja bīstamās teritorijas starp lielajiem ezeriem centrālajā Ķīnā, bija šausmas iedvesošā senā cilts vadoņa Či Jou pēcnācēji. Viņi ir saistīti ar mūsdienu hmongiem Ķīnas dienvidos un Dienvidaustrumu Āzijā.

Pirmatnējs ķīniešu zīmējums, kurā attēlota cīņa ar Či Jou. Cilts vadonis – otrais no labās puses. (PD-Art).

Šo reģionu pārvaldīja Huaņs kopā ar savu dēlu – spēcīgi un nežēlīgi vīri, kuri grāva tradīcijas. Viņi jau sen plānoja sacelšanos, un plūdi sagādāja viņiem šo iespēju. Laikā, kad plūdu dēļ Ķīnā valdīja haoss, Huaņ Dou vadīja spēcīgo saņmiao tautu uz sacelšanos. Viņi nodevīgi uzbruka saviem vājākajiem kaimiņiem un sagrāba to zemes.

Hou Dzji tika nosūtīts stāties pretī Huaņ Dou un saņmiao. Izšķirošā kauja ar nemierniekiem notika pie Daņšui, kur tie tika pilnībā sakauti. Pēc tam, kad nemiernieki padevās, Huaņ Dou tika izsūtīts trimdā uz Čun kalnu. Tirānijai un spīdzināšanai saņmiao reģionā tika darīts gals, un sacelšanās upuri atkal atguva savu zemi.


Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118781-Les-fondations-legendaires-de-la-civilisation-chinoise-l%E2%80%99empereur-Yao-et-le-Deluge.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.