Ķīniešu civilizācijas leģendārie pamati: ievads

Senos laikos ķīnieši savu zemi dēvēja par Šeņ Džou – Dievišķo zemi.

Leģendas vēsta par to, kā Radītājs izveidojis Trīs sfēras – Debesis, Zemi un Pazemes valstību – un devis dzīvību neskaitāmām tajās mītošām dzīvajām būtnēm. Dievi nolaidās uz Zemes, lai izveidotu cilvēkiem drošu un plaukstošu vidi. Viņi atnesa cilvēcei kultūru un pilnveidošanos, kā arī morāles normas. Vēlāk, Radītāja norīkoti, dažādi Dievi un Budas nolaidās laicīgajā pasaulē, lai izplatītu cilvēku vidū Budas Likumu un pilnveidošanās kultūru. Ar pilnveidošanās palīdzību laicīgajiem cilvēkiem bija iespēja atgriezties savā sākotnējā atrašanās vietā Debesīs.

Debesis un Zemi radīja dievs Paņgu, kurš pirmatnējā haosā atdalīja tās vienu no otras. Pēc tam citi dievi radīja cilvēkus pēc savas līdzības. Ķīniešu leģendas vēsta par to, kā dieviete Ņuiva no māliem izveidoja cilvēkus, par modeli ņemot sevi pašu, un Bībelē tiek runāts par to, kā Dievs radīja cilvēku. Dažādas leģendas visdažādākajās pasaules kultūrās stāsta par to, kā tika radīti atšķirīgu rasu cilvēki, kad dievi pirmsākumā pilnveidoja pasauli.

Paņgu atdala Debesis un Zemi. (Leo Timms/Epoch Times)

Sākumā laikapstākļi uz Zemes bija mežonīgi un vētraini. Skarbi vēji un negaisi šaustīja Zemi, kas vēl nepazina ne lietu, ne sniegu. Miljoniem gadu laikā Dievi savaldīja no noregulēja haotiskās dabas stihijas, veidojot uz Zemes dzīvei piemērotus apstākļus.

Pirmatnējais cilvēks nezināja pilnīgi neko un neizprata apkārt notiekošo. Viņš nespēja pareizi reaģēt uz dabas parādībām un sadzīvot ar kaimiņiem. Bet tolaik dievi rūpējās par cilvēku, tie mācīja viņam, kā strādāt un attīstīties. Viņi bagātināja cilvēka domāšanu un mācīja viņu būt patstāvīgam.

Dievi iemācīja cilvēkam dzīvot kopienās, iegūt uguni un aizsargāt sevi no dabas stihijām. Ķīniešu leģendas vēsta par dievišķo valdnieku veikumu, kas lika pamatus cilvēces civilizācijai.

Pēc katastrofiskajiem plūdiem, kas pārklāja visu Zemi, Fusji ieviesa Kosmosā kārtību un radīja divus spēkus – jiņ un jan. Viņš atstājis cilvēcei mantojumā Astoņas trigrammas, kuras cilvēki izmanto pareģošanai. Dievišķais lauksaimnieks Šeņnuns iemācīja cilvēkam apstrādāt zemi, sēt labību un pārdot saražoto. Viņš atstājis aiz sevis arī cilvēcei tik nepieciešamās zināšanas par ārstniecības augiem, uz kā balstīta ķīniešu medicīna.

Fusji rada Astoņas Trigrammas un jiņ-jan duālismu. (Leo Timms/Epoch Times)

Valdnieka Sjuaņjuaņa (pazīstams arī kā Dzeltenais imperators) valdīšana pirms 5 000 gadiem tiek uzskatīta par ķīniešu civilizācijas pirmsākumu. Šis valdnieks apvienoja senās ciltis un nostiprināja valsts varu ar savu civilo un militāro sasniegumu palīdzību. Viņš iedibināja valdības dienestus, ieviesa likumus un noteikumus un, sekojot Dao jeb Ceļam, radīja cilvēku sabiedrības struktūru.

Dzeltenā imperatora valdīšanas laikā mācītais vīrs Candzje izveidoja ķīniešu rakstību. Tūkstošiem rakstzīmju izruna un izskats atbilda dievišķajiem paraugiem, un pirmo reizi tos izmantoja orākuli, kas izgrieza tos uz dzīvnieku kauliem, kurus izmantoja pareģošanai.

Citi gaiši prāti imperatora vadībā noteica Debesu stumbrus (天干, Debesu 10 zīmju zodiaka cikls) un Zemes zarus (地支, Zemes 12 zīmju zodiaka cikls), astroloģisko simbolu sistēmu, kas iekļauj sevī laika ciklus, virzienus, gadalaikus un Piecus elementus. Viņu vadībā attīstījās inženierzinātnes, medicīna un mūzika, kā arī tika izveidots ķīniešu mēness (lunārais) kalendārs.

Dzeltenais imperators pilnveidojās daoismā, un leģendas vēsta, ka, sasniedzis Apskaidrību, viņš drakona mugurā aiztraucies Debesīs. Šis valdnieks iedibināja pilnveidošanās kultūru, ar kuras palīdzību cilvēki var kļūt par dievišķām būtnēm.

Laikam ritot, cilvēki attālinājās no dieviem. Lai būtu ērtāk valdīt, leģendārais valdnieks Džuaņsjujs sarāva saites starp Debesīm un mirstīgo pasauli.

Imperatori Jao, Šuņ un Diženais Jujs pielika milzu pūles, lai apturētu plūdus un atjaunotu civilizāciju pēc šīm kataklizmām.

Pirmais oficiālais Ķīnas imperators Cjiņ Šihuans koncentrēja impērijas varu valdības sistēmā, kas turpināja pastāvēt vairāk nekā 2 000 gadu. Pēc Cjiņa nākamais valdnieks bija Haņu dinastijas imperators Vu, kurš padarīja Konfūcija mācību par oficiālo valsts ideoloģiju.

5 000 gadu senās dievu iedvesmotās kultūras veidošanās bija process, kura laikā dievi regulēja un apmācīja cilvēci. Dinastijām nomainot vienai otru, dažādas dievišķās būtnes nolaidās uz Zemes, lai izveidotu karmiskas saites ar Radītāju.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118631-Les-fondations-legendaires-de-la-civilisation-chinoise%C2%A0-le-commencement.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.