Kā būtu ar partiju aizraujošās „go” spēles?

Jūs droši vien zināt, ka stratēģiskās spēles ir paredzētas morālās stājas un rakstura uzlabošanai, un saskaņā ar ķīniešu leģendām spēle „veicji”, kas Rietumos vairāk pazīstamā ar tās japāņu nosaukumu „go”, ir viena tādām spēlēm.

Ir zināmi daudzi nostāsti par „go” spēles izcelsmi. Viena no versijām skan, ka sākotnēji šo galda spēli leģendārais imperators Jao izmantojis, lai mācītu savam dēlam, vārdā Daņdžu, morāles principus.

„Go” spēles, kuras nosaukums ķīniešu valodā nozīmē „aplenkuma šahs”, princips ir aptvert ar saviem kauliņiem pēc iespējas vairāk rūtiņu uz „go” spēles laukuma, kas sarūtots ar 19x19 līnijām, un, saglabājot savu kauliņu grupas viengabalainību, aplenkt pretinieka kauliņus.

Spēlē tiek izmantoti tikai viena veida kauliņi, kurus sauc par akmentiņiem, kas sadalīti baltajos un melnajos, lai atšķirtu spēlētājus. Šīs spēles maldinošā vienkāršība rada nepatiesu priekšstatu, jo „go” spēlē ir gandrīz bezgalīgs iespējamo gājienu skaits, kā arī iespēja veikt smalkas mahinācijas, lai izcīnītu uzvaru šķietami zaudētās situācijās.

„Go” spēle tiek uzskatīta par vienu no četrām lielākajām mākslām senajā Ķīnā. Pārējās ir kaligrāfija, gleznošana un tradicionālo instrumentu spēles meistarība. Iespējams, savas dziļās jēgas dēļ „go” tradicionāli asociējas ar debesu parādībām, militāro stratēģiju, valsts pārvaldīšanu un pat zīlēšanu.

Pacietība un raksturs

Leģenda vēsta, ka jaunībā imperatora Jao dēlam Daņdžu bijis nelāgs raksturs, tādēļ viņa tēvs meklējis palīdzību pie dievišķām būtnēm. Reiz Feņ upes krastā, zaļa kadiķa paēnā viņš ieraudzījis divus nemirstīgos, kas sēdējuši viens otram pretī. Viņi vilkuši smiltīs krusteniskas līnijas, veidojot kvadrātiņos sadalītu laukumu, un gar tā malām kaujas ierindā izvietojuši baltus un melnus akmentiņus.

Imperators pienācis pie viņiem un jautājis, kā viņš varētu palīdzēt dēlam uzlabot tā uzvedību. Viens no nemirstīgajiem sacījis: „Daņdžu piemīt labs sacensības gars, bet viņš ir pārdrošs. Balsties uz to, kas viņā ir labs, un šādā virzienā veido viņa raksturu.”

Viens no nemirstīgajiem norādījis uz līnijām smiltīs un tur izvietotajiem akmentiņiem. „Šis ir „go” dēlis,” viņš sacījis. „Dēlis ir kvadrātveida un statisks, bet figūras ir apaļas un spēj pārvietoties. Tas ir kā debesu un zemes modelis. Kopš brīža, kad mēs šo spēli izgudrojām, neviens nav spējis tajā sasniegt īstu meistarību.”

Kad imperators atgriezies galmā, Daņdžu iemācījies spēlēt „go” un sasniedzis labus rezultātus. Senie ķīnieši nespēlēja „go” tikai tādēļ, lai gūtu uzvaru, bet arī tādēļ, lai norūdītu raksturu, pilnveidotu savu morālo stāju un apvaldītu temperamentu, vairotu gudrību un izpaustu savus mākslinieciskos talantus.

Mežcirtējs noraugās, kā nemirstīgie spēlē „go”. (Epoch Times)

„Go” spēli apvij noslēpumainības plīvurs, un tā ir ķīniešu teiciena „viena diena debesīs ir līdzvērtīga tūkstošiem gadu uz zemes” pamatā. Leģenda, kas saistīta ar šo teicienu, vēsta, ka reiz kāds mežcirtējs bija apmaldījies mežā un uzdūries diviem nemirstīgajiem, kas nodevušies „go” spēlei. Iedevis vienam no viņu kalpotājiem debesu augli, mežcirtējs stundām ilgi vērojis viņu spēli, līdz kalpotājs viņam atgādinājis, ka laiks doties mājup.

Gribēdams pacelt savu cirvi, vīrs pārsteigts atklājis, ka tā kāts jau sen ir satrunējis, bet, atgriezies savā dzimtajā pilsētā, viņš nonācis jau citā laikmetā.

Visuma atspulgs

Tradicionāli „go” dēlim ir 19 vertikālas un 19 horizontālas līnijas, kas krustojoties viedo 361 krustpunktu — tas simbolizē neskaitāmos debesu ķermeņus. Atsevišķais punkts laukuma centrā, kuru sauc par Tiaņjuaņ, simbolizē Visuma centru. Apaļie baltie un melnie kauliņi atspoguļo seno ķīniešu izpratni par Visuma rotāciju, kamēr pozīcijas uz dēļa, kuras spēlētāji cenšas ieņemt, attēlo zemi.

Sens japāņu zīmējums, kurā attēlota „go” spēle.

Meistarība „go” spēlē iemieso ķīniešu ideālu par dzīvi saskaņā ar likteņa noteikto dzīves gaitu. Šāda veida personiskā pilnveidošanās nosaka, ka viss dzīvē iegūstams dabiskā ceļā, nevis iekarojams ar brutāla spēka palīdzību. Šis princips atspoguļojas „go” spēles mehānismā: spēlējot pārāk agresīvi, pieaug risks tikt ielenktam, turpretī spēja pacietīgi analizēt spēles gaitu ved pretī uzvarai.

„Go” spēles vienkāršība ir vēl viens elements, kas saskan ar tradicionālo ķīniešu filozofiju.

Baltās un melnās krāsas kauliņi atspoguļo tradicionālo daoistu jiņ-jan duālismu. Divi pretēji elementi pastāv līdzās, radot „dažādu būtņu un lietu miriādes”. Tādējādi „go” spēli nevar uzlūkot tikai kā kauju starp divām armijām, tā vērtējama kā nemitīga, vienam otru papildinošu pretstatu mijiedarbība dzīvē un pasaulē.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118463-Que-diriez-vous-d-une-bonne-partie-de-go.html