Ķīniešu imperatores, kuru gudrība veicinājusi dinastiju uzplaukumu

Tanu dinastijas imperatore Džansuņa ar dzīvesbiedru Taidzunu. (Cao Dzuimen / Epoch Times)

Visā ilgajā Ķīnas vēstures gaitā dinastijas ir dibinājuši spēcīgi un mērķtiecīgi vīrieši. Tomēr gudrām un tikumīgām sievietēm, kas atradās viņiem līdzās, arī ir bijusi nozīmīga loma Ķīnas civilizācijas īpatnību un kultūras mantojuma veidošanā.

Klasiskajā ķīniešu kultūrā sievietes, kas savu intelektu un gudrību pielietoja, lai palīdzētu saviem tēviem, vīriem un dēliem pieņemt viedus lēmumus, tika augstu novērtētas.

Filozofiskajā darbā „Tūkstoš vārdu” – izglītojošā tekstā, kas balstīts uz tradicionālo konfūcisma mācību –, ir rindkopa „Ārpus mājas uzklausi sava skolotāja mācību; mājās izrādi cieņu savas mātes gudrībai.”

Gudrība, ko ķīniešu valodā attēlo ar hieroglifu „dži”, ir ceturtā no pieciem svarīgākajiem tikumiem, par kuriem mācīja Konfūcijs. Pārējie ir augstsirdība, godaprāts, pieklājība un uzticība. Sekojošie trīs stāsti vēsta par ķīniešu imperatorēm, kas pazīstamas ar savu ieguldījumu Haņu un Tanu dinastiju pārvaldē.

Imperatore Jiņ izrāda žēlsirdību savai sāncensei

Bez uzticīgās dzīvesbiedres Jiņ Liuha Austrumu Haņu dinastijas imperatoram Guanvu bija vēl arī bagātā sieva Guo Šentuna, kas dzemdēja viņam dēlu. Tā izveidojās neveikla situācija, ka imperators sirdī deva priekšroku Jiņ Liuha, bet praktisku apsvērumu dēļ bija spiests izvēlēties Guo Šentunu.

Jiņ Liuha bija dzimusi Ķīnas austrumos, viņa nāca no ievērojamā ministra Guaņ Džuna dzimtas. Izslavējis viņu kā „mātes lomas skaistuma etalonu”, Guanvu piedāvāja viņai imperatores statusu.

Tā kā Jiņ vēl nebija dzemdējusi imperatoram dēlu, viņa saglabāja pazemību un piedāvājumu noraidīja. Par imperatori kļuva Guo Šentuna.

Guanvu jūtas pret savu pirmo sievu palika nemainīgas. Kad imperators mēģināja piešķirt viņas brāļiem ievērojamus titulus, Jiņa atteicās tos pieņemt, atbildot, ka tā būtu nepieņemama „radu būšana”. Kad viņš centās apdāvināt Jiņu ar dārgām rotaslietām, viņa norādīja, ka šāda ekstravagance šobrīd ir nevietā, jo pēc ilgajiem kariem impērijai tikai ar grūtībām bija izdevies nostabilizēties.

Imperatore Jiņ Liuha. (Epoch Times)

Zinot, ka Guanvu joprojām mīl Jiņu, Guo Šentuna bija greizsirdīga un vairākkārt apmeloja savu sāncensi. Pēc 17 laulībā pavadītiem gadiem imperators nogura no Guo izdarībām un atņēma viņai imperatores statusu.

Lai gan Jiņ Liuha kļuva par jauno imperatori, viņa neperināja ļaunprātības pret Guo vai viņas ģimeni. Viņa lika saviem dēliem un mazbērniem izturēties pret gāzto imperatori kā pret savu pašu māti un vecomāti. Par piemēru tam minams fakts, ka Jiņas dēls un Guanvu mantinieks imperators Mins ieradās Guanvu un Guo pirmdzimtā dēla – Liu Dzjana – bērēs. Pateicoties Jiņas tikumam, atlikušo Haņu dinastijas vēsturi neaptraipīja vardarbība imperatora ģimenes locekļu starpā.

Imperatore Minde palīdz galma pārvaldē

Kāda cita Haņu dinastijas imperatore – Minde – bija iepriekšminētās imperatores Jiņas dēla, imperatora Mina, sieva. Viņa ievērojama ar to, ka ar atbildības sajūtu izmantoja savu imperatores varu, lai nodrošinātu gludu imperatoru pēctecību, ar ko kļuva par piemēru visām sievietēm un imperatorēm mājās un galmā.

Imperators Mins augstu vērtēja Minde viedokli un nereti lūdza viņai izteikt savas domas par politiskiem jautājumiem. Neskatoties uz lielo ietekmi, kas viņai bija uz vīru, Minde strikti atturējās no padomdevējas lomas un nekad neizmantoja savu pievilcību, lai gūtu kādu labumu pati sev.

Galu galā imperators Mins nomira, un viņa vietā nāca imperators Džans. Tā kā Džans bija vēl tikai bērns, imperatore Minde valdīja viņa vārdā.

Ķīnas vēsturē tas nebija retums, ka imperatora atraitne pārņem varu savās rokās un valda no aizkulisēm, vīriešu kārtas imperatora ģimenes locekļiem piepalīdzot. Imperatorei Minde bija labi zināms par haosu, ko spēj radīt šāda valdīšana, tādēļ viņa stingri raudzījās, lai neviens no imperatora ģimenes locekļiem nepārņemtu varu un neietekmētu jauno imperatoru.

Kā piemēru var minēt gadījumu, kad uz imperatoru Džanu tika izdarīts liels spiediens, lai viņš piešķirtu saviem tēvočiem karaliskos titulus. Imperatora atraitne Minde apņēmīgi ieņēma stingru pozīciju pret šādiem lūgumiem tik ilgi, līdz varēja nodot Džanam visas imperatora pilnvaras. Tādējādi viņa valdīšana bija stabila un veiksmīga.

Imperatore Džansuņa aizstāv kādu godīgu amatpersonu

Imperators Taidzuns tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem valdniekiem Ķīnas vēsturē. Dzimis kā Li Šimiņs, viņš nodibināja Tanu dinastiju, kas ilga 300 gadus (618. - 907. g.) un ir pazīstama kā viena no Ķīnas kultūras, civilizācijas un impērijas varenības virsotnēm.

Taču tā bija Taidzuna dzīvesbiedre – imperatore Džansuņa –, kuras savlaicīgi sniegtie padomi un iesaistīšanās virzīja viņas vīru pretī dižiem sasniegumiem.

Suju dinastijas ģenerāļa meita Džansuņa, kas uzauga amatpersonas ģimenē, bija īpaša ar to, ka bija ieguvusi klasisko izglītību, kāda parasti pienācās tikai zēniem.

Tanu dinastijas imperatore Džansuņa. (Foto pārpublicēts ar Taste of Life laipnu atļauju)

Lai gan Džansuņa bija uzaugusi bagātā ģimenē, viņa sniedza labu piemēru aristokrātiem, dzīvojot ļoti pieticīgi. Viņas iecietīgā un labestīgā daba radīja galmā labu atmosfēru, kas ļāva imperatoram Taidzunam visu uzmanību veltīt impērijas politiskajiem jautājumiem.

Imperatore uzskatīja, ka vīrietim un sievietei ir jāpapildina vienam otru un viņas uzdevums nav uzņemties vīra politiskās funkcijas. Taču, kad lieta nonāca līdz tam, ka vīru vajadzēja pareizi ievirzīt, Džansuņa zināja, kad un kā rīkoties.

Kāda agrīnās Tanu dinastijas amatpersona Vei Džens bija labi pazīstams ar savu godīgo, taču skarbo kritiku. Pateicoties savam drosmīgajam tiešumam, viņš neatkāpās pat tad, ja viņa priekšā stāvēja pats Taidzuns.

Kamēr imperators nonāca pie slēdziena, ka Vejs ir „uzticama amatpersona un labs padomdevējs”, ne reizi vien pār Veja galvu gāzās imperatora dusmas.

Reiz pavasarī Taidzuns bija ieplānojis medības un sapulcējis daudz ļaužu pils priekšā, lai sagatavotos šim pasākumam. Uzzinājis par to, Vei Džens steidzās protestēt – pavasarī viss aug un vairojas, tāpēc medības šajā laikā nodarītu postu dabai.

Taidzuna ieplānotās medības tika izjauktas, un viņš aizkaitināts devās uz saviem apartamentiem, kur sastapās ar imperatori. Dusmās Taidzuns paziņoja, ka par šādu nekaunību sodīs Vei Dženu ar nāvi.

Tai vietā, lai tūlīt kaut ko atbildētu, Džansuņa devās uz savu ģērbistabu. Taidzuna dusmas pārvērtās pārsteigumā, ieraugot atkal parādāmies sievu, ģērbtu imperatores tērpā. Paklanījusies imperatoram, viņa sacīja: „Esmu dzirdējusi, ka tikai visvarenākais imperators izturēsies pret padotajiem godprātīgi. Ministrs Vejs atļāvās būt tik godīgs tikai tādēļ, ka jūs esat tāds imperators. Es jūs apsveicu.”

Taidzuns nekavējoties atskārta savas rīcības neapdomību un klusēdams piedeva Vejam.

Džansuņas rīcība šajā jautājumā bija viens no gudrākajiem lēmumiem un brīdinājumiem. „Pat tad, ja visapkārt valda miers, padomājiet par iespējamām briesmām; izvēlieties godīgas un spējīgas amatpersonas un ņemiet vērā viņu domas. Tas ir viss, kas man – kā jūsu sievai – ir zināms.”

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118037-La-contribution-d%E2%80%99imperatrices-chinoises-au-rayonnement-du-pouvoir-dynastique.html