Ķīniešu Jaunā gada dievības

Jauno gadu pēc Mēness kalendāra, kas šogad iestājās 8. februārī, tradicionāli svin Ķīnā un citās Austrumāzijas valstīs, kā arī ķīniešu kopienās visā pasaulē. Lai arī Jaungada diena ir tikai viena, ar to saistīto rituālu un svinību ir tik daudz, ka svētki ieilgst līdz pat Mēness kalendāra pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam, noslēdzoties ar Laternu festivālu 22. februārī.

Daži no svarīgākajiem pasākumiem un paražām, kas ietverti 15 dienu ilgajās Jaunā gada svinībās, cēlušies no senajām leģendām un rituāliem, un tie domāti svarīgāko dievību godināšanai. Pats Jaunais gads cēlies no leģendas par zvēru-cilvēkēdāju Niaņ.

Zvēra Niaņ nobiedēšana un notveršana

Leģendas vēsta, ka Niaņ mēdza parādīties reizi gadā, lai mielotos ar cilvēkiem, un it īpaši viņam paticis ēst bērnus. Lai atvairītu briesmoni, ciemata ļaudis bijuši spiesti izlikt durvju priekšā ēdienu – cerībā, ka tas apmierinās zvēra apetīti.

Zvērs Niaņ (Epoch Times).

Galu galā ciemata iedzīvotāji tikuši galā ar šo nelaimi tikai tad, kad kāda dievišķā būtne briesmoņa atbaidīšanai ieteikusi izmantot sarkano krāsu, no kuras Niaņ baidoties. Cilvēki pie māju durvīm piekāra sarkanu papīru, uzvilka sarkanas drānas, izkāra sarkanas laternas un izgatavoja petardes uguņošanai. Jaunā gada dienā, kā parasti, ieradies Niaņ, un patiesi, – visur esošā sarkanā krāsa un petaržu sprādzieni viņu aizbaidījuši.

Visbeidzot kāds Dao meistars sagūstīja Niaņ un ieslodzīja to kalnā. Hieroglifs „niaņ” ķīniešu valodā nozīmē „gads”, un tā rakstība 年 ļoti līdzinās hieroglifa 牛 (nozīme – „govs”) rakstībai.

Šodien ķīnieši joprojām atzīmē Jauno gadu ar uguņošanu un sarkanas krāsas rotājumiem.

Pavarda dieva ziņojums Debesīm

Pavarda dievs, pazīstams arī kā Virtuves dievs, ir viens no atpazīstamākajiem Ķīniešu Jaunā gada tēliem. Katrā ģimenē Pavarda dievam būtu jāierīko altāris ar šīs dievības attēlu, un tās uzdevums ir pārraudzīt un pierakstīt svarīgākos notikumus ģimenē gada laikā, lai pēc tam atgrieztos Debesīs ar šo ziņojumu.

Lai redzētu Pavarda dievu paceļamies Debesīs, Jaunā gada priekšvakarā viņa attēls ir jāsadedzina. Dažās ģimenēs, pavadot viņu ceļojumā, bija pieņemts aizdedzināt petardes. Tiek gatavoti saldumi un našķi, simbolizējot ģimenes cerību, ka Pavarda dievs, sniedzot ziņojumu Nefrīta imperatoram Debesu tiesā, sacīs par viņiem tikai patīkamas lietas.

Nefrīta imperators

Minu dinastijas laika Nefrīta imperatora attēls.

Nefrīta imperators ir senās dievības – pērkona pavēlnieka Šandi – līdzinieks; viņš ir viens no visaugstāk godātajiem dieviem daoisma ticībā. Pastāv ticējums, ka Jaunā gada svinību devītajā dienā neskaitāmās debesu un zemes dievības noliek malā savus pienākumus, lai atzīmētu šo dienu – Nefrīta imperatora dzimšanas dienu.

Šajā dienā – pusnaktī – jāsākas uguņošanai un daoistu tempļos jārīko grandiozas svinības. Pilsētniekiem Nefrīta imperatoram jāziedo gailis. Ģimenes locekļi drīkst mazgāties, bet absolūts tabu ir slapjo drānu izkāršana vai atkritumu spaiņa iztukšošana, jo tās esot sliktas zīmes.

Cilvēces radīšanas diena

Pastāv ticējums, ka Dieviete Ņuiva radījusi cilvēkus Jaunā gada septītajā dienā, tādēļ šajā dienā tiek atzīmēti „žeņži” svētki jeb „Cilvēces diena”, kas nozīmē visu cilvēku dzimšanas dienu. Šo svinību vēsturiskie pirmsākumi meklējami Haņu dinastijas laikos.

Dieviete Ņuiva rada cilvēkus. (Epoch Times)

Žeņži svētkos cilvēki atzīmē arī uguns dzimšanas dienu. Notiek uguņošana, tiek rakstītas poēmas un ēsts veģetārs ēdiens – „septiņu dārzeņu zupa”. Tas tiek darīts, lai godinātu sešus dzīvniekus – vistu, suni, cūku, aitu, govi un zirgu –, kurus saskaņā ar ticējumu Ņuiva bija radījusi vēl pirms cilvēka. Septiņu dārzeņu zupu ēd arī Japānā, kur „žeņži” ir zināms kā „jinjitsu”.

Apģērbs, it īpaši „žeņšen” jeb „cilvēka triumfa” galvassega, ir vēl viens žeņži svētku aspekts; Tanu dinastijas laikā par godu šim notikumam imperators dāvāja saviem padotajiem izmeklētus tērpus.

Maitreija – nākotnes Buda

Maitreija ir Apskaidrotais, kas saistīts ar daudziem budisma ticējumiem un pareģojumiem. Saskaņā ar Šakjamuni mācību jeb Dharmu (Likumu) vēstures beigu posmā parādīsies īstenais Buda, kas atnāks, lai piedāvātu glābiņu visām dzīvajām būtnēm.

Glābējs – Buda Maitreija.

Plaši pielūgts Austrumāzijā, Maitreija tiek godināts Jaunā gada dienā, kas tiek uzskatīta par viņa dzimšanas dienu. Ķīnā Maitreija ir pirmā budisma dievība, kas tika plaši pielūgta, un līdz pat šai dienai tas tiek uzskatīts par pēdējo Budu, kurš kādu dienu izklāstīs īsto budisma Likumu.

Tomēr budisma kanonos tiek apgalvots, ka Maitreija sāks mācīt savu Likumu Dharmas pēdējā dienā, kad cilvēki vairs nespēs izprast un iegūt apskaidrību tradicionālajās reliģijās. Taču, tā kā Maitreija būs paslēpts vairākuma skatieniem, viņa mācību spēs izprast tikai tie, kuru apziņa saplūdīs ar Maitreijas vibrācijām.

Ķīnā un Japānā par vienu no pēdējām Maitreijas reinkarnācijām tiek uzskatīts apaļīgais un labsirdīgais mūks Budai. Viņam veltīts sekojošais dzejolis:

Maitreijam, īstenajam Maitreijam
ir miljardiem inkarnāciju.
Ik pēc laika viņš parādās cilvēkiem,
tiem, kas nespēj viņu atpazīt!

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a118331-Les-divinites-du-Nouvel-An-chinois.html