Izpratne, kas radās pēc tam, kad desmit reižu izlasīju grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”

Skolotājs teica: „Es iesaku ikvienam nomierināt savu sirdi un desmit reižu izlasīt manis uzrakstīto grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”, kuru jūs saucat par kanoniskajiem tekstiem. Ja, mācoties Likumu, jūsu sirds nav mierīga, tad no tā nebūs nekādas jēgas.” („Ātrs un ass sitiens ar delnu” no „Uzcītīgas pilnveidošanās būtības”)

Lasot grāmatas „Džuaņ Faluņ” nodaļu „Karmas pārveidošana”, es pēkšņi sapratu, cik svarīgi ir desmit reižu izlasīt grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”. Šeit es vēlētos dalīties ar dažām savām izpratnēm.

Kanons „Ātrs un ass sitiens ar delnu” tika publicēts 1997. gada 18. jūnijā. Un tikai pēc 18 gadiem es apzinājos to, cik svarīga ir šī Likuma daļa.

Praktizētāji no vietējā konsultāciju centra domāja, ka mums vajadzētu izlasīt grāmatu „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība” desmit reižu pēc kārtas. Praktizētāji no mūsu Likuma mācīšanās grupas uzskatīja, ka mums šī grāmata desmit reižu jāizlasa neatkarīgi no tā, kad mēs to lasām. Tādējādi praktizētājiem šajā jautājumā nebija vienprātības.

Pēc tam, kad 1999. gada 20. jūlijā sākās vajāšana, Duaņ no konsultāciju centra uzskatīja, ka pilnveidojas ļoti augstā līmenī, bet aizgāja pa ļaunuma ceļu. Lu un Van neizturēja slimības karmas pārbaudījumu un nomira. Lian un Džou pilnveidošanās nebija stabila, un reizēm arī viņi gāja ļaunuma ceļu.

Šķiet, arī es nebiju pareizi sapratis šo jautājumu. Protams, mums jāizlasa grāmata desmit reižu, taču līdz ar to mums jāapzinās tās svarīgums, jāsaprot saturs un jāpielieto iegūtās zināšanas praksē. Mums jāiemācās no galvas grāmata „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”, un, saskaroties ar problēmām un nelaimēm, jāsalīdzina ar to katra mūsu doma un katra darbība.

Skolotājs paredzēja, kas notiks ar praktizētājiem, viņš paredzēja daudzas problēmas, ar kurām būs jāsastopas praktizētāju vidē. Piemēram, to, ka daži cilvēki kaitēs Likumam, radīs nepatikšanas un darbosies pretēji citu centieniem, lai gan paši to neapzināsies. Grāmatā „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība” praktizētāji var rast risinājumu tam, kā izvairīties no jaunām problēmām, iznīcināt tās jau iedīglī un tikt galā ar dažādām haotiskām lietām. Šajā grāmatā ir efektīvas receptes dažādu nāvīgu saslimšanu un dīvainu slimību novēršanai, kā arī padomi par to, kā izrauties no lamatām un labirintiem.

Praktizētājiem pašiem ir jāizprot un jātur spēcīgas taisnās domas. Tikai tad, kad praktizētāji pielieto to visu praksē, viņi patiesi tic Dafa.

„Mācies Likumu un saņem Likumu.
Koncentrējies uz to, kā mācies un pilnveidojies,
Katru lietu izvērtē saskaņā ar Likumu –
Tikai tad tā ir patiesa pilnveidošanās.”

(„Stabila pilnveidošanās” no „Hun Jiņ”)

Grāmatā izklāstīto principu pielietošana praksē

Es netiku apgalvojis, ka nelokāmi ticu Dafa. Tas ir jautājums par to, cik ļoti praktizētājs tic Dafa. Es pastāvīgi atklāju situācijas, kurās netiku demonstrējis ticību Skolotājam vai Likumam.

Daži praktizētāji darīja daudzas lietas, kas pārkāpa Likuma principus. Ar viņiem manipulēja dēmoni, piespiežot tos rīkoties muļķīgi neskaidras apziņas stāvoklī, taču viņi joprojām apgalvoja, ka simtprocentīgi tic Skolotājam un Likumam.

Kad tika publicēti kanoni „Izprast vēl vairāk” un „Brīdinājums”, es iemācījos tos no galvas un bieži atkārtoju. Es domāju, ka esmu iemācījies ieskatīties sevī, bet patiesībā nemeklēju sevī un pat nezināju, kā to darīt, kamēr ilgā laika posmā nebiju pārcietis daudzus mokošus pārbaudījumus.

Patiesībā daudzi praktizētāji neīsteno praksē vai slikti izmanto to, ko viņi ir uzzinājuši no grāmatas „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”. Viņi mācās Likumu virspusēji. Sastopoties ar problēmām, viņi joprojām turas pie savām personīgajām interesēm un cilvēciskajiem priekšstatiem, tādējādi uzskatot, ka viņi ir svarīgāki par Likumu. Viņi vēlas darīt lietas tāpat kā agrāk, kā arī neizveido saikni starp Likuma mācīšanos un Likuma principu pielietošanu praksē. Viņiem ir ļoti grūti izkļūt no savas cilvēciskās čaulas, lai kļūtu par nesavtīgām būtnēm, kas pilnveidojas Likuma izlabošanas periodā.

Veco spēku problēma

Ar savu Debesu aci es redzēju dažas ainas. Praktizētāji, kuri agrāk bija parakstījuši vienošanos ar vecajiem spēkiem, ir piesaistījuši sev daudzus to radītos traucējumus. Viņu galvenā apziņa ir neskaidra un nesaprātīga. Milzīga karma un deģenerējušās lietas ir apņēmušas to galvas. Vecie spēki sūta viņiem ļoti daudzus savus pakalpiņus, haotiskos dievus, dēmonus un briesmoņus. Ar cauruļu palīdzību šie praktizētāji ir pievienoti fabrikām citās dimensijās, kuras ražo un novirza uz viņiem depresiju, skumjas, garlaicību, stresu un pieķeršanos komfortam. Šīs degradētās lietas – kā viļņi jūrā – nekad neapstājas.

Vecie spēki ir izdarījuši tā, ka dažiem praktizētājiem Palīgdvēsele spēlē negatīvu lomu. Palīgdvēsele iemidzina Galveno apziņu un liek cilvēkam lietot medikamentus. Lai gan praktizētāji ik dienas seko katrai savai domai un rīcībai, brīdī, kad rodas grūtības un nedienas, vecie spēki viņus nomāc vai rada nopietnus traucējumus. Šie praktizētāji aizmirst Likumu vai agrāk gūto mācību. Vecie spēki piepilda viņu apziņu tikai ar perversām teorijām un ļaunām mācībām. Domājot, ka šīs teorijas un mācības ir pareizas, viņi ir atslābinājuši savas taisnās domas un nav spējuši pārvarēt spēcīgus traucējumus, tāpēc vecie spēki daudzreiz viņus ir atstājuši zaudētājos.

Ilgu laiku es visiem spēkiem cīnījos. Pēc tam, kad es iesniedzu tiesā prasību pret Dzjanu, Skolotājs palīdzēja man likvidēt divu veidu būtnes, ko vecie spēki bija manī ievietojuši. Pēc tam mana situācija pakāpeniski uzlabojās.

Kāda no praktizētājām bija skolotāja, taču viņas apziņa nebija skaidra. Viņas patiesā būtība nespēja kontrolēt tās prātu un ķermeni. Vīrs daudzreiz sita viņai pa galvu, bet kolēģi skolā uzskatīja, ka viņa ir dumja.

Praktizētājiem, kuriem ir mazāka karma un mazāk traucējumu, izdevās izvairīties no nelaimēm un samazināt zaudējumus, ja, sastopoties ar grūtībām vai nelaimēm, viņi mācījās un iegaumēja Likumu, vadījās pēc Likuma, kā arī turēja spēcīgas taisnās domas.

Praktizētāji, kuri bija noslēguši vienošanos ar vecajiem spēkiem, atrodas sarežģītās situācijās un tiem nāksies izturēt milzīgus pārbaudījumus. Viņiem vēl jo vairāk būtu jāmācās Likums, jāveic izrāviens, jāgūst mācība, nopietni jāizturas pat pret mazām problēmām, kuras tie ilgu laiku ir ignorējuši, kā arī jāpievērš uzmanība tam, lai viņi paši neradītu grūtības un labi noietu savu turpmāko ceļu.

Galvenais iemesls

Es vēlos dalīties ar pieredzi, kas man nesen radās, mācoties „Uzcītīgas pilnveidošanās būtību”.

Lasot kanonu „Nerunājiet skaļus vārdus”, es sapratu, ka praktizētāji nepilnveido savu runu, ja viņi saka, ka, pārliecinot cilvēkus izstāties no Ķīnas komunistiskās partijas un ar to saistītajām organizācijām, viņi ir izglābuši tos. Tikai Skolotājs glābj cilvēkus, nevis praktizētāji.

Skolotājs teica: „Ja tas, kurš pilnveidojas, nenovērsīs sevī dēmona būtību, tad viņa Gun radīsies sajukums, viņš neko nesasniegs vai arī kritīs ķecerībā.” („Budas būtība un dēmona būtība” no krājuma „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”)

Minghui.org mājaslapā bija publicēts stāsts par kādu gados vecu praktizētāju, kurš ļoti labi skaidroja patiesību parastajiem cilvēkiem. Viņš viegli varēja izskaidrot patiesību lielai cilvēku grupai. Kad viņš nomira, kāds jauns praktizētājs ieraudzīja, ka viņš sekoja Bodhisatvai, kura faktiski bija pārdzimusi no iekāres dēmona.
Skolotājs sacīja:

„Dafa skolnieki: es jau sen teicu, ka seksuālā vēlme ir nāvīgs šķērslis, kas praktizētājam noteikti ir jāpārvar.” (Likuma izklāsts Fa konferencē ASV Rietumos 2004. gadā)

Minghui Weekly bija publicēti divi stāsti par praktizētājiem, kuri miruši no slimības karmas. Kāds praktizētājs citā dimensijā ieraudzīja, ka daudzi vecie spēki paņem vienu no šiem praktizētājiem. Otrs praktizētājs savā daņtiaņ pilnveidoja melnu Budas ķermeni, un tas nozīmēja, ka visu viņa ķermeni piepildīja tumšas būtnes un trūdoši dēmoni. Citi praktizētāji raidīja taisnās domas, lai atsauktu atpakaļ viņa galveno apziņu, taču tā neuzdrošinājās atgriezties. Abi nespēja aiziet ar Skolotāja Likuma Ķermeni, un rezultātā tas viņiem beidzās slikti.

Vēl Minghui Weekly bija publicēts raksts par kādu praktizētāju, kura domāja, ka pilnveidojas augstā līmenī, taču uzdrošinājās nogalināt zivi. Nomirstot zivs ielēca viņas ķermenī, lai pieprasītu parāda dzēšanu, tāpēc praktizētājas Galvenā apziņa neko neieguva.

Skolotājs mums teica:

„Tikai tad, kad jūs mācāties Likumu, pilnveidojat savu sirdi un prātu un papildus tam izpildāt vingrojumus – kā palīglīdzekli Pilnības sasniegšanai, kad patiešām maināt savu būtību, vienlaikus uzlabojot savu Sjiņsjin un paaugstinot savu līmeni, tikai tad tā ir patiesa pilnveidošanās.” (Kanons „Kas ir pilnveidošanās?” no krājuma „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”).

Es ceru, ka, beidzoties Likuma izlabošanai, mums nebūs jānožēlo un jāmokās sirdsapziņas pārmetumos. Mums jānoiet turpmākais ceļš racionāli un ar skaidru prātu. Mums patiesi jāpilnveidojas, lai mēs nepaliktu uz zemes kā parasti cilvēki vai vēl sliktāk – nenokristu uz vēl zemāku līmeni šī perioda beigās.

Lūdzu ar labestību norādīt uz jebkuriem trūkumiem manā izpratnē.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/1/11/154757.html