Attīrīt sevi, gatavojoties Shen Yun uzvedumiem

Labdien, Skolotāj! Labdien, draugi praktizētāji!

Esmu praktizētāja, kura saņēma Likumu 2002. gadā. Ilgu laiku es biju pārliecināta, ka Skolotājs vada un aizsargā mani kā bērnu. Reizēm, kad es sastapos ar likstām, es spēju uzskatīt sevi par praktizētāju. Es ieskatījos sevī, mācījos Likumu vēl nopietnāk, un raidīju taisnās domas. Es zināju, ka viss, ko es pārciešu, ir karmiska atmaksa. Tāda bija mana izpratne.

Kad es piedalījos Dafa pasākumos un pēc tam atgriezos mājās, tas bija tā, it kā es būtu kļuvusi pavisam cits cilvēks. Es zināju, ka Skolotājs man ir daudz devis, un ir pacēlis mani citā līmenī. Tā tas turpinājās daudzus gadus.

Taču beigu beigās – es vairs neatceros, kad tieši tas notika, – šis stāvoklis izzuda. Man radās tāds iespaids, it kā es strādātu ar Dafa projektiem ļoti virspusēji, ka nespēju pietiekami labi mācīties Likumu un ka es sāku uzkrāt domu karmu. Mana sirds bija kā sažņaugta. Atkal un atkal uzdevu sev jautājumu, ko es šeit vēl daru.

2010. gadā es atbraucu uz Frankfurti, lai atbalstītu Shen Yun uzvedumu sagatavošanu. Es veicu dažādus uzdevumus, tādus kā biļešu pārdošana reklāmas stendos, un es biju atbildīga par speciālo drukāto materiālu izplatīšanu. Toreiz es jutu tik lielu spiedienu, kādu nekad agrāk tik uzkrītoši nebiju jutusi.

Man radās konflikti ar citiem praktizētājiem, ar kuriem agrāk bija ļoti labas attiecības. Parādījās sliktas domas par koordinatoru un citiem praktizētājiem. Vēlāk parādījās tādas problēmas kā nogurums un depresija dienas laikā. Tajā laikā es nesapratu arī to, kāpēc tas ir tik smagi.

Tajā pašā gadā es atbalstīju arī dažas citas pilsētas, kuras gatavojās uzņemt Shen Yun. Pat tad, kad sadarbojos ar citiem, man radās problēmas. Shen Yun koncertu laikā, īpaši vienā no dienām (un tā bija mana dzimšanas diena), Skolotājs atklāja man vienu manu pamatpieķeršanos, kurai es ilgu laiku nepievērsu uzmanību, un tā bija augstprātība, kas ir daļa no tieksmes izrādīt sevi. Tajā brīdī es kļuvu bēdīga. Taču, kad es attapos, es biju dziļi pateicīga Skolotājam par šo dārgo dāvanu, kuru Skolotājs man pasniedza dzimšanas dienā. Tad es spēju vēl vairāk izprast, cik daudz Skolotājs rūpējas par mani. Es nonācu pie izpratnes, cik tas ir nozīmīgi, ja kādam tiek dota iespēja palīdzēt Shen Yun. Es jutos tik pagodināta, kā vēl nekad iepriekš nebiju jutusies.

Skolotājs pats vada Shen Yun projektu, tāpēc tas ir ļoti būtisks projekts dzīvo būtņu glābšanā šajā Likuma izlabošanas procesā, un protams, ka pārbaudījumi arī ir nopietni. Ja man ir tik liela pieķeršanās, kā es varu atbilst prasībām, kuras tiek izvirzītas Dafa sekotājiem?

Skolotājs teica: “Dafa sekotāji visi, bez šaubām, ļoti centīgi strādā. Un tas ir tāpēc, ka vēsturiskā atbildība, kas ir jums uzlikta, un tas, ko jūs esat uzņēmušies, ir tik apjomīgs, un jūsu vēsturiskā misija prasa, lai šajā kritiskajā brīdī jūs uzņemtos tādu vēsturisku atbildību. Dafa sekotāji ir parādījušies tieši šī Visuma cikla “radīšana, nobriešana, deģenerācija un iznīcināšana” noslēgumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai tās ir dzīvās būtnes vai materiāli priekšmeti, pašreiz ir tieši tas laiks, kad viss ir nonācis pašā beidzamajā un vissliktākajā brīdī, kad lietas izpaužas vissarežģītākajās formās, un kad ir visgrūtāk atpazīt un atšķirt labo no sliktā vai patieso no ķecerīgā. Šajā laika periodā tas patiešām ir ļoti grūti, bet tieši tagad Dafa sekotāji ir sākuši pildīt savu misiju, kuru tiem uzlikusi vēsture. Es saku, ka Dafa sekotāji ir neparasti, tāpēc ka tādā laika periodā kā šis, viņi ir nākuši, lai glābtu dzīvās būtnes un palīdzētu Skolotājam Likuma izlabošanā, kā arī lai veiktu misiju, kuru katram ir jāveic personīgi, un tieši tas jūs padara par neparastiem. Neviena līdzšinējā ēra nelīdzinās šai. ( “Kas ir Dafa sekotājs?” Likuma izklāsts Fa konferencē Ņujorkā, 2011. gada 29. augusts).

2015. gadā es atbalstīju Shen Yun uzstāšanos Brēmenē. Es biju atbildīgā par sazināšanos ar politiķiem, kas bija daļa no kopējā darba ar VIP personām. Un es pārņēmu [darbu] palīdzības sniegšanā, organizējot reklāmas stendu darbību. Jau kādu laiku man bija problēmas ar labo ausi. Es nespēju pilnībā saprast, ko vēl es neesmu atmetusi. Es tikai biju nelaimīga par savu stāvokli, jo (akustiski) nespēju sadzirdēt to, ko saka citi, un es jutos ierobežota. Es bieži biju nelīdzsvarota, un man radās konflikti ar koordinatoru un citiem praktizētājiem. Man izteica pārmetumus par to, ka no manas puses trūkst kooperācijas, un tas viss lika man sajust milzīgu spiedienu. Mana sirds juta arvien lielāku un lielāku spiedienu. Kad mana auss sāka stipri sāpēt un no tās sāka izdalīties strutas es ļoti uztraucos. Vai es varēju šādā stāvoklī dot lielu ieguldījumu darbā ar Shen Yun? Es nolēmu vairāk vingrot, kā arī vairāk mācīties Likumu. To darot kļuva mazliet labāk.

Kad es nomierinājos, tad spēju ieraudzīt, cik spēcīgs likās konflikts starp manu apskaidroto pusi un cilvēcīgo pusi, un kā tas izskatījās no malas. Reizēm bija tāda sajūta, it kā divas dažādas personības cīnītos vai strīdētos savā starpā. Es nezināju, kā šo problēmu atrisināt ātri un pašos pamatos. Tam man pietrūka pietiekami taisnu domu. Tam pietrūka arī laika, tāpēc es vienkārši turpināju darīt darbu.

Tikai tad, kad viss norima un beidzās Shen Yun izrādes, es sāku skatīties sevī, un Skolotājs norādīja man: “Daudzas lietas, kuras viņš nevar atlaist, ir dziļi noslēptas. Cilvēks pats saprot, ka šīs lietas nav labas, tāpēc baidās, ka citi uzzinās par tām, baidās tikt apkaunots. Taču viņš neizturas pret šīm lietām nopietni, kā praktizētājs, un necenšas no visas sirds strādāt pie to likvidēšanas, vai arī censties tikt ar tām galā pēc tam, kad ir atradis tās. Bija arī gadījumi, kad kāds savā pilnveidošanās ceļā nenopietni izturējās pret kādām nenozīmīgām lietām, un tā rezultātā šīs lietas pārtapa lielās problēmās.”

„Ļaujiet man to pateikt sekojoši. Prasības Dafa sekotājiem ir augstas – augstākas nekā jebkurā citā pilnveidošanās vidē. Forma nav tik noteikta, taču mūsu pilnveidošanās standarti un prasības ir augstas. Ja tu nespēj atpazīt pats savas kļūdas – tā jau ir problēma, un ja tu nespēj apzināties, ka tev ir stipras pieķeršanās, tad tā arī ir problēma. Un, kad jūs tās atradīsiet, jums kā Dafa sekotājiem noteikti ir jārisina tās, saprotat? Tā arī ir pilnveidošanās.” (Likuma izklāsts 2015. gadā Fa konferencē Ņujorkā, 2015. gada 14. maijs).

Tikai pēc konferences es sapratu, ka nebiju spējīga novērtēt to, ko darīja citi praktizētāji. Es aizmirsu par iecietību, kad viņi, kā man likās, nedarīja kaut ko pietiekami labi. Taču patiesībā tā biju es, kas nedarīja pietiekami labi. Man bija grūti zaudēt savu reputāciju, tāpēc es arī nespēju ieskatīties sevī, atzīt savas kļūdas un atvainoties citiem par savu uzvedību.

Arī domas ir matērija, un ja šī matērija nav laba, tad man ar taisnām domām tās ir jālikvidē. Tik ilgi, kamēr mēs uzskatām sevi par praktizētājiem un ticam Skolotājam, mums visu ir iespējams mainīt, un Skolotājs ļaus mums ieraudzīt patiesību.

Paldies jums, Skolotāj, paldies jums, draugi-praktizētāji!

Lūdzu, norādiet man, ja kaut kas nav atbilstošs [Likumam]!