Vai atceramies savus solījumus?

Esmu pārliecināta, ka Skolotāja pēdējā lekcija Losandželosā lika daudziem praktizētājiem saprast, ka mums ir jāsteidzas glābt cilvēkus. Turklāt man šķiet, ka daudzus praktizētājus pamodināja Skolotāja vārdi: „Vispārīgi runājot, tas tiks izskatīts, pamatojoties uz zvērestiem, kurus cilvēks ir devis, un otras iespējas nebūs, otras iespējas nebūs.” (Likuma izklāsts Fa Konferencē ASV Rietumos).

Izlasot šo teikumu, es biju pilnīgi satriekta.

Daudzu gadu laikā mans pilnveidošanās līmenis ir gan paaugstinājies, gan krities. Pilnveidojoties esmu pieļāvusi arī nopietnas kļūdas. Lai gan ar laiku es tās izlaboju, tomēr mana uzcītība, mācoties Likumu un skaidrojot patiesību, vājinājās, īpaši pēc tam, kad pirms pāris gadiem man piedzima bērns. Mans Sjiņsjin līmenis pakāpeniski pazeminājās. Apzinoties briesmas, es tomēr nespēju būt centīgāka. Reizēm sevi mierināju ar domu, ka daru trīs lietas; lai arī ne pārāk labi, bet tomēr kaut ko daru. Tagad, atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka manu attieksmi pret pilnveidošanos vadīja cilvēciskie priekšstati, es viltīgi domāju, ka tikšu cauri, pieliekot tikai daļējas pūles.

Skolotāja pēdējā lekcija mani pamodināja. Likuma izlabošanas periodā pilnveidošanās ir atšķirīga, tai ir savi kritēriji, un dzīvajām būtnēm ir nepieciešams sasniegt šos kritērijus, lai ieietu jaunajā Visumā. Nav pareizi, izmantojot cilvēciskos priekšstatus, uzskatīt, ka rīkojos pietiekami labi un spēšu sasniegt Absolūtu Pilnību, ja tikai pievienojos tiem, kas darbojas, apliecinot Likumu un glābjot cilvēkus. Nav pareizi pilnveidoties ar minimālu piepūli.

Skolotāja vārdi par mūsu solījumiem man atgādināja par pārsteidzošo pieredzi, kuru guvu, pirms biju sākusi pilnveidoties.

Mana mamma saņēma Likumu pirms daudziem gadiem. Reiz es atvēru grāmatu, kuru viņa lasīja. Tā bija „Dižā Faluņ Likuma satura skaidrojums”. Es ieraudzīju jautājumu, kuru Skolotājam uzdeva praktizētājs: „Kas ir ķermeņa un dvēseles iznīcināšana?” (Likuma izklāsts Faluņ Dafa konsultantiem Čančuņā).

Negaidīti visi hieroglifi „ķermeņa un dvēseles iznīcināšana” kļuva gigantiski un sāka ar mani runāt. Hieroglifi man teica, ka es esmu devusi zvērestu, un daži pēdējie vārdi tajā bija „ķermeņa un dvēseles iznīcināšana”. Hieroglifi teica, ka man jāsteidzas pilnveidoties, pretējā gadījumā būs par vēlu, un tad mani sagaidīs ķermeņa un dvēseles iznīcināšana. Biju satriekta, ka esmu devusi tādu zvērestu. Es neko nesapratu.

Es sāku pilnveidoties, bet drīzumā sākās vajāšanas. Reiz Minghui.org mājaslapā es izlasīju kāda jauna praktizētāja pieredzi. Viņš stāstīja, ka, meditējot SOS Global Rescue pasākumā, ieraudzījis sevi pirms ierašanās cilvēku pasaulē, stāvot uz ceļiem Skolotāja priekšā un dodot solījumu: „Kad ļaunums vajās Dafa, es aizsargāšu Fa ar savu dzīvību un glābšu dzīvās būtnes. Ja es nespēšu izpildīt solījumu, mans ķermenis un dvēsele mirs”. Redzot šo ainu, jaunais praktizētājs raudāja.

Jaunā praktizētāja pieredze man atgādināja to, ko es ieraudzīju pirms Likuma saņemšanas. Patiesībā, pirms atnācām šurp, mēs visi devām zvērestu Skolotājam. Solījums ir svēts un nopietns, un šajā dzīvē mums tas ir jāpilda.

Visām būtnēm Visumā ir jāpilda savi solījumi. Taču Dafa skolniekiem kritēriji ir augstāki un stingrāki nekā jebkurām citām būtnēm. Kā mēs pildām solījumus, ir atkarīgs no tā, kādus zvērestus esam devuši.
Ja mums neizdosies turēt solījumus un izpildīt zvērestus, mēs saskarsimies ar neiedomājamo. Kā gan dzīvā būtne spēs ieiet jaunajā Visumā, ja tā nav turējusi solījumu un uzskata svēto zvērestu, ko tā devusi, par bērnu spēli?

Tas ir ļoti nopietni!

Es uzskatu, ka daudzi praktizētāji ir devuši līdzīgus solījumus. Likuma izlabošanas perioda beigās darīsim visu iespējamo, lai izpildītu savus zvērestus, un steigsimies palīdzēt Skolotājam dzīvo būtņu glābšanā.

Šī ir mana personīgā izpratne. Lūdzu, izlabojiet, ja kaut kas nav pareizi.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/11/6/153553.html