Datorspēles rada atkarību

Esmu jauns Faluņ Dafa praktizētājs, taču biju aizrāvies ar datorspēlēm. Man izdevās atbrīvoties no šīs pieķeršanās.

Datorspēles izraisa pieradumu

Daudzus gadus es tiku spēlējis datorspēles. Sākumskolas laikā bija tik jautri spēlēt vecmodīgās elektroniskās spēles. Mūsu skolas tuvumā bija vairāki spēļu centri. Dienu no dienas es gāju uz turieni spēlēt vai skatīties, kā spēlē citi. Biju tik ļoti aizrāvies, ka reizēm aizmirsu par laiku, tādēļ tēvam nācās nākt uz spēļu zāli, lai sauktu mani vakariņās.

Kad sāku mācīties vidusskolā, tēvs nopirka man datoru, cerēdams, ka tas man palīdzēs mācībās. Brīvajā laikā sāku spēlēt datorspēles. Pamazām es kļuvu atkarīgs un spēlēju visu atlikušo laiku pēc mājasdarbu izpildīšanas.

Es mācījos labi, tāpēc mani pieņēma vienā no mūsu provinces labākajām skolām. Kaimiņi mani slavēja, uzslavas sagrozīja man galvu, un es kļuvu mazāk uzcītīgs mācībās. Es domāju, ka varu saņemt labas atzīmes arī bez centīga darba.

Vidusskolā es gandrīz katru dienu kopā ar klasesbiedriem gāju spēlēt spēles uz interneta kafejnīcām. Tā vietā, lai stundās uzmanīgi klausītos, es domāju par spēlēm, kuras spēlēšu pēc stundām.

Visi mani klasesbiedri nokārtoja eksāmenus un iestājās izvēlētajās augstskolās. Es biju vienīgais, kuram bija jāiet uz koledžu. Likteņa ironija bija tāda, ka klasesbiedrs, kurš bieži bija spēlējis spēles kopā ar mani, universitātē tika uzņemts.

Pilnveidot ķermeni, dvēseli un runu

Kad mācījos vidusskolas pēdējā klasē, tēvs saprata, ka esmu atkarīgs no spēlēm. Viņš palūdza, lai es izlasu grāmatu “Džuaņ Faluņ”. Tas bija pagrieziena punkts manā dzīvē.

Es uzmanīgi izlasīju grāmatu. Mani pārsteidza Dafa dziļie principi, gribēju kļūt par praktizētāju. Taču mans sliktais ieradums joprojām nelaida mani vaļā, un pirmajā kursā es tomēr gāju uz kafejnīcu, kur spēlēju datorspēles. Es sapratu, ka spēlēt spēles nav labi, bet nesapratu, kāpēc.

Līdz šim es biju pārliecināts, ka tikai spēle manī rada pārliecību par sevi. Pakāpeniski es sapratu, ka šīs domas ir nepareizas, tāpēc teicu sev, ka varu veidot savu dzīvi bez spēlēm. Raidīju taisnās domas, lai novērstu šo pieķeršanos.

Es biju stingri nolēmis atbrīvoties no aizraušanās ar datorspēlēm, taču dziļi sevī jutu, ka tās nelaiž mani vaļā. Es varēju kādu laiku atturēties, bet pēc tam padevos un spēlēju atkal. Pēc tam, nedaudz piepūlējies, es atkal saņēmu sevi rokās un vairs nespēlēju.

Vēlāk man radās jauns pārbaudījums. Pat tad, ja es nespēlēju pats, man vēl joprojām patika vērot, kā spēlē citi. Kad citi runāja par spēlēm, es nevarēju noturēties un pievienojos sarunai.

Kādu vakaru klasesbiedri devās uz interneta kafejnīcu spēlēt spēles. Es sapratu, ka man nevajadzētu iet, bet attaisnojos ar to, ka tikai aiziešu uz turieni, taču nespēlēšu. Tāpēc aizgāju, neuztvēris pārbaudījumu nopietni.

Vēlāk es sev teicu: “Ja es nespēlēšu spēles, tad pilnveidošu savu ķermeni. Ja neapspriedīšu spēles ar citiem un neklausīšos viņu sarunas par spēlēm, tad pilnveidošu savu runu. Ja es nedomāšu par spēlēm un pilnībā noliegšu spēļu pastāvēšanu savā dimensijas laukā, tad pilnveidošu savu apziņu.”

Videospēles ir elektroniskās narkotikas

Aicinot mani spēlēt spēles, klasesbiedri teica: “No spēlēm var uzzināt daudz jauna, piedevām tās attīsta galvas smadzeņu šūnas un citas spējas.”

Taču, izejot procesu, kurā centos atbrīvoties no spēļu atkarības, es rūpīgi apsvēru – kas tad ir videospēles. Un nonācu pie secinājuma, ka videospēles ir izkropļots vecā Visuma produkts. Turklāt spēles visdrīzāk līdzinās narkotikām. Kā es to redzu pašreiz, videospēles būtībā ir elektroniskās narkotikas.

Skolotājs teica: “Videospēles ir tiešām kaitīgas cilvēkiem, ne tikai Dafa skolnieku bērniem. Tās tiešām piesaista cilvēkus, kā arī negatīvi iespaido parastos ļaudis. Tās noved pie tā, ka tu slikti tiec galā ar darbu, slikti guli, slikti atpūties; tās atņem tev cilvēciskās sajūtas un siltumu, liek ignorēt ģimeni; tās veicina to, ka skolnieki nevērīgi izturas pret savām mācībām; tās vilina un ievelk. Tās grauj cilvēci. Lai popularizētu elektroniskās spēles, uzņēmēji pastāvīgi izdomā jaunas spēles un reklamē tās plašā mērogā. Kas būs ar šiem cilvēkiem, kuri radījuši tik milzīgu daudzumu karmas? Viņi samaitā cilvēci.” (Likuma izklāsts 2014. gada Sanfrancisko Fa konferencē)

To izlasījis, es aizdomājos par Skolotāja vārdiem. Kad veicu aprēķinus un sapratu, ka esmu iztērējis videospēlēm vairāk nekā desmit savas dzīves gadus, es nobijos, manu ķermeni pārklāja auksti sviedri. Es patiešām biju atkarīgs no videospēlēm un biju atstājis novārtā mācības.

Manā apziņā pastāvīgi iznira spēļu ainas, un, kad nespēlēju, es jutos garlaikots un satraukts. Vai tad šis stāvoklis neatgādina narkomāna stāvokli? Vai ilūzijas, kas parādījās manā apziņā, radīja manu galvas smadzeņu šūnas? Vai tad šīs ilūzijas nelīdzinās tām, kādas rada narkotikas?

Videospēles pastiprina arī daudzas citas pieķeršanās. Piemēram, lomu spēle var piespiest noticēt tam, ka tu esi varonis vai varone. Tas aizrauj spēlētāju un rada seksuālo vēlmi. Kara spēles atmodina negatīvas īpašības, tādas kā cietsirdību, vēlmi cīnīties, naidu, atriebību un citas dēmoniskas īpašības.

Loģikas spēles pastiprina pieķeršanos komfortam un piespiež praktizētāju būt mazāk centīgam.

Likuma labošanas laiks ir ierobežots. Skolotājs ir teicis: “Patiesībā - Visumā Likuma izlabošana notiek ar vienu rokas mājienu.” ( Likuma izklāsts Laternu festivāla laikā ASV Rietumkrasta Fa konferencē 2003. gadā)

Kā praktizētājs es nedrīkstu tērēt savu laiku videospēlēm. Veltīgi tērēt laiku – tas ir tas pats, kā veltīgi izšķērdēt savu dzīvi.

Beidzot videospēles vairs nepārvalda manu apziņu, kā tas bija agrāk. Es vairs nespēlēju, nerunāju un pastāvīgi nedomāju par spēlēm. Citos izplatījumos spēļu matērija ir nesatricināma kā granīts, un man bija nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai no tās atbrīvotos. Tomēr reizēm domās man atskan melodijas no šīm spēlēm, un tas nozīmē, ka man – tāpat kā iepriekš – ir jāpieliek pūles, lai novērstu šo pieķeršanos.

Šis raksts ir domāts, lai palīdzētu praktizētājiem un citiem cilvēkiem, kuri saskaras ar atkarību no videospēlēm. Mums ir jāatbrīvojas no šīs pieķeršanās. Jauno praktizētāju ģimenes locekļiem arī ir jāuzstāda augstas prasības, lai viņu bērni izvairītos no traucējumiem.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/12/28/154265.html