Praktizētāja no Daliaņas pilsētas atceras vērtīgās, līdzās Skolotājam pavadītās dienas (4. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112446.html

2. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112460.html

3. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201601/112474.html

4. Skolotājs Daliaņā vada otru semināru

Ne tik sen Skolotājs jau bija lasījis lekcijas Daliaņā. Faluņ Dafa praktizētājiem šajā reģionā ļoti paveicās, jo Skolotājs piekrita rīkot Daliaņā otru Faluņgun apmācību semināru. Sākotnēji Skolotājs bija plānojis braukt uz citu pilsētu, bet organizatorisku jautājumu dēļ seminārs tur tika atcelts.

Tā sanāca, ka es atrados līdzās, kad Skolotājs plānoja turpmākos braucienus, un es piedāvāju braukt vēlreiz uz Daliaņu.

Pirmo lekciju kursu Daliaņā apmeklēja pieci simti pilsētas iedzīvotāju un divi simti cilvēku no citām vietām. Es zināju, ka otro lekciju kursu apmeklēs daudz vairāk cilvēku. Skolotājs piekrita un nolēma, ka lekciju kurss sāksies 1. jūlijā. Skolotāja sirdi pildīja vēlme glābt visas dzīvās būtnes.

Biļešu cenas apspriešana

Nejauši dzirdēju Skolotāja sarunu ar kādu darbinieku, kurš arī bija praktizētājs, par lekciju kursa biļešu cenu.

Dzirdēju, ka pirmā lekciju kursa dalības maksa bija 50 juaņas. Samaksājot noteiktos procentus Ķīnas Cjigun izpētes biedrībai, pāri gandrīz nekas vairs nepalika. Šīs naudas nepietika pat izdevumu segšanai. Turklāt Skolotājs ierosināja piešķirt 50% atlaidi visiem skolniekiem, kuri uz kursiem nāks jau otro reizi. Darbinieku satrauca jautājums: kā viņi nopelnīs pietiekamu summu, lai segtu izdevumus?

Skolotājs ļoti stingri teica: „Kā jūs varat tā runāt? Vai jūs zināt, ko es šeit daru? Esmu šeit, lai mācītu Likumu. Nav nekā svarīgāka par Fa. Pat nedomājiet paaugstināt cenu. Ne visi skolnieki ir bagāti, tāpēc ņemsim tādu pašu summu – 50 juaņas, bet no skolniekiem, kuri kursos jau ir bijuši, – 25 juaņas. Vēlreiz mēs varam apspriest tikai procentus, kurus maksājam Cjigun izpētes biedrībai.”

To dzirdot, man gribējās raudāt. Citi cjigun meistari savos kursos pelnīja naudu: par divu dienu nodarbībām viņi ņēma vairākus simtus juaņu lielu maksu. Lai kur šie cjigun meistari devās, tie pirka dārgu ēdienu, apmetās pieczvaigžņu viesnīcās, un viņus vadāja pa pilsētu kā svarīgas personas.

Turpretī mūsu Skolotājs, lai taupītu naudu, reti lidoja ar lidmašīnu, ēda makaronus un apmetās mazās viesnīcās. Praktizētāji palīdzēja viņam nest smagās somas ar grāmatām un semināra materiāliem, sekojot Skolotājam no pilsētas uz pilsētu.

Skolotājs par visu deviņu dienu lekciju kursu ņēma tikai 50 juaņas, bet no skolniekiem, kuri atnāca atkārtoti tikai 25 juaņas. Kur vēl pasaulē var atrast tik žēlsirdīgu cilvēku kā Skolotājs? Paldies, Skolotāj, par jūsu smago darbu.

Pārdots 3 000 biļešu

Lekcijas notika Daliaņas lokomotīvju rūpnīcas aktu zālē, un visas 2 700 vietas tika ātri izpārdotas. Tā kā interesentu skaits bija milzīgs, mēs pārdevām vēl 300 stāvvietu biļetes. Kopumā kursus apmeklēja 3 000 cilvēku.

Lokomotīvju rūpnīca bija vislielākais uzņēmums Daliaņā. Daudzi tās strādnieki un amatpersonas bija praktizētāji. Aktu zāli bieži izmantoja pieredzes apmaiņas konferenču rīkošanai. Savukārt Dafa nesa rūpnīcai svētību – tā kļuva par visienesīgāko uzņēmumu pilsētā.

Ģenerālleitnants nopērk biļetes

Pirms seminārs bija sācies, man piezvanīja ģenerālleitnants, kurš arī vēlējās nopirkt biļetes uz lekcijām.

Pēc īsas telefonsarunas viņš atnāca pie manis uz mājām un pastāstīja, ka biļetes viņam palūdzis nopirkt atvaļināts ģenerālis no Pekinas. Ģenerālis un viņa ģimene bija apmeklējuši Skolotāja kursus un sākuši praktizēt Dafa. Kopš tā laika varēja vērot strauju viņa ģimenes locekļu veselības uzlabošanos. Ģenerālis teicis, ka šī ir brīnišķīga prakse, tāpēc viņa ģimene vēlējās vēlreiz apmeklēt semināru Daliaņā. Ģenerālleitnants nopirka dažas biļetes arī sev un teica, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar šo pilnveidošanās praksi.

Kad es viņam piezvanīju pēc gada un teicu, ka varu iepazīstināt ar Skolotāju, viņš bija ļoti saviļņots un tūlīt pat atbrauca. Skolotāja klātbūtnē viņš sēdēja taisni, ievēroja militāro etiķeti un promejot atdeva Skolotājam godu. Kad viņš gāja ārā, es pavaicāju: „Jums bija veiksmīga militārā karjera, jūs cīnījāties un uzvarējāt daudzās kaujās. Tagad jums ir augstā Militāri-politiskā komisāra pakāpe. Vai jūs patiešām ticat Budas Likumam? Vai jūs ticat Skolotājam Li? ”

Viņš atbildēja: „Jā. Skolotājam Li ir tik milzīgs Vei De (diženums un tikums) – tas ir tik liels, ka neatkarīgi no sabiedriskā stāvokļa mums jābūt pieklājīgiem, godbijīgiem un jāizrāda Skolotājam cieņa.” Viņa atbilde uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu. Bez šaubām, milzīgais Skolotāja Vei De pārsniedz jebkurus pasaulīgos sasniegumus.

Traucējumu novēršana

Skolotājs atbrauca uz Daliaņu uzreiz pēc tam, kad beidzās lekcijas Džendžou. Daudzi praktizētāji jau bija dzirdējuši par to, kas notika Džendžou, un arī Skolotājs to pieminēja savās lekcijās, pastāstot vēl dažas lietas.

Skolotājs pastāstīja, ka lekciju pārtrauca milzīgs monstrs, kas līdzinājās dinozauram. Pēkšņi sacēlās vējš un sāka krist olas lieluma krusas gabali. Zāles jumts tika sabojāts, un elektrība atslēdzās. Skolotājam nācās lekciju pārtraukt. Par negaisu tika ziņots vietējā laikrakstā.

Tā kā monstrs pārtrauca Likuma mācīšanu, Skolotājam nekas cits neatlika, kā vien rīkoties. Lai gan briesmonis bija mežonīgs, taču Skolotājs ar to vienkārši tika galā. Izpildījis lielo mudru, Skolotājs samazināja monstru līdz niecīgam lielumam, pēc tam paņēma to rokā un ievietoja plastmasas pudelē ar ūdeni. Pēc tam, kad monstrs izšķīda, Skolotājs izmeta pudeli atkritumu kastē.

Daudzi dēmoni centās traucēt Skolotājam nodot sabiedrībai Likumu, bet tas tikai noveda tos pie bojāejas.

Lidojums atcelts, bet situācija veiksmīgi atrisinās

Sākotnēji Skolotājs plānoja no Dzjinaņas uz Daliaņu lidot ar lidmašīnu, taču ļaunuma traucējumu dēļ laika apstākļi mainījās, pēkšņi sākās vētra, un Skolotāja reisu aizturēja.

Nebija zināms, vai Skolotājs paspēs ierasties uz lekciju laikā. Telefons zvanīja nepārtraukti, cilvēki vaicāja, vai lekciju kurss notiks kā plānots. Šī haosa un nenoteiktības vidū man pa telefonu paziņoja, ka Skolotājs kopā ar skolnieku grupu ieradīsies no Dzjinaņas ar kuteri.

Uzzinājuši šo jaunumu, vairāk nekā 100 skolnieku, negaidot uzaicinājumu, devās uz piestātni, lai sagaidītu Skolotāju. Viņi turēja plakātu ar uzrakstu „Skolotāj Li Hundži, esat laipni lūgts Daliaņā”. Kameru objektīvi bija pavērsti piestātnes virzienā. Visi gaidīja Skolotāja ierašanos.

Daži no mums stāvēja pie piestātnes, bet pārējie sastājās gar ielas malu un pacietīgi gaidīja. Piestātnei lēnām tuvojās un pietauvojās kuteris ar nosaukumu „Jaunais laikmets”. Vai tā bija nejaušība? Skolotājs patiešām atklāja jaunu ēru.

Skolotājs stāvēja pie trapa. Pasažieri, redzot, ka Skolotāju sagaida un sveic tik daudz cilvēku, atbrīvoja ceļu, un Skolotājs panācās uz priekšu. Daudzi gribēja zināt: „Ko gan sagaida visi šie cilvēki?”

Skolnieki bija saviļņoti un sirsnīgi aplaudēja. Skolotājs arī smaidīja un pamāja visiem ar roku. Mēs gājām kopā ar Skolotāju un aiz piestātnes robežas satikāmies ar pārējiem praktizētājiem.

Skolotājs man vaicāja: „Vai tu to noorganizēji?” Es atbildēju ar platu smaidu: „Nē, tā nebiju es. Tādas norunas nebija. Skolnieki izdzirdēja jaunumus un paši atbrauca.”

Skolotājs bija visiem stingri aizliedzis maksāt par greznu viesnīcu, tāpēc mēs rezervējām numuru nelielā Vuhaņas biznesa klases viesnīcā.

Pirms semināra kāda praktizētāja iedeva man nozīmītes, ko izdalīt skolniekiem. Viņa teica, ka 200 nozīmītes Skolotājs izgatavojis pats, un pasniedza dažas no tām man. Vienu nozīmīti paņēmu sev, bet pārējās izdalīju. Esmu saglabājusi šo vērtīgo nozīmīti ar Skolotāja oriģinālo spiedogu sev par piemiņu.

(Turpinājums sekos)

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/11/23/153791.html