Pērtiķu karalis Suņ Vukuns

Tuvojoties Pērtiķa gadam, nevar nerunāt par Suņ Vukunu — Pērtiķu karali, populāru mītisko personāžu Ķīnas kultūrā, kas labi pazīstams arī ārvalstīs.

Pērtiķu karalis. (Kijoka Ču, Epoch Times)

Pērtiķu karalis ir galvenais varonis romānā „Ceļojums uz Rietumiem”, kas ir viens no četriem Minu dinastijas (1368. - 1644. g.) laikā izdotajiem Ķīnas literatūras meistardarbiem. Tajā stāstīts par Sjuaņ Dzana, saukta arī par mūku Tanu, un viņa sekotāju ceļojumu pēc svētajiem budistu rakstiem uz vietu, kuru mēs šodien pazīstam kā Indiju.

Sava ceļojuma laikā viņi saskārās ar neskaitāmām grūtībām un pārbaudījumiem, kuru kopumā bija 81. Pielietojot spēku un viltu, dēmonu un ļauno garu miriādes visdažādākajos veidos centās ceļotājus apturēt. Galu galā svētceļnieki ar triumfu atgriezās Ķīnā, nesot līdzi svētos rakstus.

Mūka skolnieki bija Suņ Vukuns, pazīstams kā Pērtiķu karalis, Žu Vunens, saukts arī par Cūķi, Ša Vudzjins jeb Rudais un Baltais zirgs- drakons. Par debesīs pastrādātajiem grēkiem šie četri nemirstīgie tika nosūtīti uz cilvēku pasauli. Žēlsirdīgā dieviete Guaņjiņa deva viņiem pēdējo iespēju izpirkt grēkus: lai atgrieztos dievišķajā pasaulē, viņiem bija jāpievēršas budismam un jāaizsargā mūks Tans viņa svētceļojuma laikā.

Mūks Tans un viņa sekotāji ceļojumā pēc svētajiem rakstiem. (Kijoka Ču, Epoch Times)

Daoistu meistara vadībā Pērtiķu karalis bija attīstījis pārdabiskās spējas. Dusmu brīžos negantais Pērtiķu karalis, kas bija apveltīts ar varenu spēku, radīja haosu gan Debesīs, gan uz Zemes.

Debesu Nefrīta imperators centās viņu savaldīt, piešķirot Pērtiķu karalim titulu „Diženais Debesu Gudrais”. Bet, kad Pērtiķis uzzināja, cik zems ir šī titula statuss, viņš sarīkoja Debesu pilī vēl lielāku jucekli.

Par šiem pārkāpumiem Pērtiķu karalis tika ieslodzīts kalnā uz 500 gadiem, līdz kādu dienu mūka Tana ceļš veda garām viņa cietumam. Mūks Tans deva viņam vārdu Vukuns, kas nozīmē „tukšuma apskaidrība”.

Vienā acumirklī Pērtiķu karalis pierādīja mūkam, ka spēj būt viņam ļoti noderīgs. Viņu nespēja maldināt dēmonu pārvērtības, arī skaistums un bagātība neatstāja uz viņu iespaidu. Viņa asās maņas ļāva mūkam Tanam izvairīties no daudzām briesmām.

Kādu dienu mūks Tans ar saviem mācekļiem nonāca noslēpumainajā Baltā Tīģera kalnu grēdā, kurā mita Ģindeņa dēmons. Lai ievilinātu ceļotājus lamatās, dēmons pieņēma cilvēka izskatu, pārvērsdamies par jaunavu. Pērtiķu karalis atklāja šos maldus un nogalināja viltus jaunavu. Neskatoties uz šo neveiksmi, dēmona gars nebūt nepadevās.

Mūks Tans bija noraizējies par Pērtiķu karaļa šķietami nepamatoto noziegumu. Taču, pirms vēl Pērtiķis bija ko paskaidrojis, Ģindeņa dēmons mēģinājumu atkārtoja, šoreiz parādoties meitenes mātes veidolā. Pērtiķu karalis atkal nogalināja dēmonu. Tas mierīgo mūku pavisam izveda no pacietības.

Pa to laiku dēmons, nekavējoties ne mirkli, pārvērtās par meitenes tēvu. Šoreiz Pērtiķu karalis iznīcināja dēmonu pilnībā. Fantoma piemuļķotais mūks nepieņēma Pērtiķu karaļa uzticības apliecinājumus un izraidīja viņu no svētceļnieku rindām.

Neskatoties uz to, ka Pērtiķu karalim ne reizi vien nācās netaisni ciest no sava skolotāja, viņš palika uzticīgs mūkam Tanam un visa ceļojuma laikā aizsargāja svētceļniekus pēc vislabākās sirdsapziņas. Pat pēc izraidīšanas viņš turpināja glābt mūku no draudošajām briesmām.

Pārvarējusi 81 pārbaudījumu un grūtības, ceļotāju grupa ar iegūtajiem svētajiem rakstiem beidzot atgriezās Ķīnā. Kā atlīdzību par viņa lielo veikumu Pērtiķu karalim piešķīra titulu „Buda, kas uzvarējis nesaskaņas”.

Šis stāsts sakņojas dziļi Ķīnas kultūrā un ķīniešu filozofijā. Ķīnas literatūras vēsturē tam bijusi liela ietekme uz ķīniešu sarunvalodas attīstību. Nemirstīgo panteons, Buda un Daoss — tie visi ir nozīmīga Ķīnas tradicionālās kultūras daļa.

Laimīgu Pērtiķa gadu!