Luo Guaņdžuns un viņa romāns „Trejvalstu vēstures atstāstījums”

Luo Guaņdžuns, kurš dzīvoja vēlīnās Juaņu dinastijas un agrīnās Minu dinastijas laikā, tiek uzskatīts par romāna „Trejvalstu vēstures atstāstījums” autoru. Šis darbs ir viens no četriem slavenākajiem ķīniešu klasiskās literatūras darbiem.

Ilustrācija: Džesika Čan, Epoch Times

Politiskā situācija vēlīnās Juaņu dinastijas laikā

Juaņu dinastijas laikā Ķīnas dienvidos pie varas esošie mongoļi valsts amatos gandrīz nekad neiecēla ķīniešus, jo starp nomadu un zemkopju dzīvesveidu pastāvēja pārāk lielas kultūras atšķirības. Šīs politiskās situācijas ietekmē tūkstošiem tradicionālās konfuciānisma skolas zinātnieku bija spiesti strādāt vietējās skolās un sabiedriskajās kopienās, un drīzumā valsts dienvidi, nevis ziemeļi kļuva par Ķīnas ekonomisko un kultūras citadeli.

Juaņu dinastijas valdīšanas perioda vidū Handžou pilsēta Ķīnas dienvidos kļuva par visplaukstošāko un kosmopolītiskāko tirdzniecības centru, tā bija kā magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem. Tāpat kā daudzi citi tā laika intelektuāļi, kas pārcēlās no ziemeļiem uz dienvidiem, arī Luo Guaņdžuns pārcēlās uz Handžou un ieguva izglītību Ķīnas dienvidos.

Juaņu dinastijas beigās konfuciānisma skolās nostiprinājās ideja par to, ka visiem noteikumiem un likumiem ir jābalstās uz tikumību un lojalitāti, nevis uz konkrētu valdnieku vai dinastiju. Iespējams, Luo pārņēma šo filozofisko ideju, jo tā ir atstājusi nozīmīgas pēdas viņa darbos.

Romāns „Trejvalstu vēstures atstāstījums”

Oficiālajās vēstures hronikās palicis ļoti maz liecību par Luo Guaņdžuna dzīvi. Tomēr tajās ir runa par to, ka, visticamāk, darbu pie romāna „Trejvalstu vēstures atstāstījums” Luo uzsāka gandrīz četrdesmit gadu vecumā, bet pabeidza tikai septiņdesmitajā gadu desmitā. Romāns tika publicēts dažus gadus pēc autora nāves. Kopš tā laika, nu jau vairāk nekā sešsimt gadu, šis darbs tiek augstu vērtēts un ir ļoti populārs Austrumāzijā, it īpaši ķīniešu vidū. Šis romāns ir atzīts par vienu no četriem dižajiem klasiskās literatūras darbiem Ķīnā, un vairākas reizes dažādu dinastiju laikā romānā tikuši veikti grozījumi. Mūsdienu versija ir Cjinu dinastijas laikā radītais variants.

„Trejvalstu vēstures atstāstījums” ir vēsturisks stāsts par vēlīno Austrumu Haņu dinastiju laika posmā no 184. līdz 280. gadam. Šis šedevrs sastāv no 800 000 vārdu un 120 nodaļām, kurās lasītāji iepazīstas ar apmēram tūkstoti vēsturisko personāžu. Savā romānā Luo Guaņdžuns, veiksmīgi savijot vēsturiskos faktus ar leģendām, folkloru un filozofiskām idejām, attēloja daudzus spilgtus personāžus un dramatiskus vēsturiskus notikumus, kuri norisinās trijās valstīs. Tādi jēdzieni kā lojalitāte, taisnīgums, drosme, karma, pārdabiskie spēki un reinkarnācija satrauc prātu un piesaista ne tikai intelektuāļus, bet arī plašas mazāk izglītoto ļaužu aprindas.

Neraugoties uz to, ka romāna sižeta līnijas ir ļoti sarežģītas, galvenais vēstījums aptver notikumus Šu valstī - stāsta par tās valdnieku un viņa konfliktiem ar divām citām valstīm, kuras pārvaldīja ļoti talantīgi ļaudis. Romānā aprakstītas vairākas militārās cīņas ar izcilu stratēģiju, kas grāmatai nesa kritiķu atzinību. Grāmatā ļoti plaši aprakstīti arī politikas, diplomātijas, pasaules uzskatu un morāles jautājumi.

Romāns liek lasītājam dziļi aizdomāties, ka varonis bieži vien ir spiests pieņemt traģiskus lēmumus, izšķiroties starp tādu tikumisku rīcību kā uzticība un politiskajiem rezultātiem. Romāns sākas ar teikumu: „Impērija, kas ilgi bijusi sašķēlusies, cenšas apvienoties; un pēc ilga vienotības perioda tā atkal sašķeļas – tā runā tautā.” Lai gan šo vārdu izcelsme ir apstrīdama, taču tie dziļi sasaista visu vēstījumu ar tradicionālo ķīniešu kultūru.

Vēsturiskie romāni – jauna tendence literatūrā

Veiksmīga pāreja no folkloras uz labi strukturētu, nodaļās sadalītu darbu padarīja „Trejvalstu vēstures atstāstījumu” par aizsākumu vēsturiskā romāna žanra attīstībai Ķīnā. Pēc šīs grāmatas iznākšanas daudzi rakstnieki sekoja Luo piemēram, un vēsturiskie romāni kļuva par galveno tendenci ķīniešu literatūrā.

Romāns atstājis lielu ietekmi uz ķīniešu literatūru un sabiedrību. Agrāk daudzus stāstus no šī darba uzveda teātrī, bet mūsdienās pēc tā sižetiem tiek veidoti seriāli, filmas un videospēles. Romāns kļuvis arī par daudzu spārnotu frāžu un filozofisku izteicienu avotu.

Daži pētnieki uzskata Luo Guaņdžunu arī par romāna „Upes līčos” līdzautoru. Tas ir vēl viens šedevrs četru klasisko ķīniešu romānu vidū. Taču jau ar šo vienu romānu „Trejvalstu vēstures atstāstījums” Luo Guaņdžuns ir ieņēmis savu vietu ķīniešu literatūras vēsturē.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a116098-Tarihsel-Figurler-Luo-Guanzhong-ve-%E2%80%9CUc-Kralligin-Oykusu%E2%80%9D.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.