Vēsturiskie pieraksti par Ķīnas tradicionālo medicīnu (2. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201509/112242.html

Nākamais stāsts ir no “Senās Tanu grāmatas”, kas ir viens no svarīgākajiem senās Ķīnas vēsturisko pierakstu avotiem. Jui Jindzuns bija valsts amatpersona Tanu dinastijas laikā, kā arī ārsts valdības slimnīcā.

618. gadā Šaaņsji provincē notika tuberkulozes uzliesmojums, bojā gāja daudz cilvēku. Epidēmija iedzina strupceļā daudzus ārstus, taču ārstēšanas metode, kuru pielietoja Jui Jindzuns, sasniedza gandrīz 100 % efektivitāti.

Viens no Juja draugiem viņam teica: „Tava terapija ir tik pārsteidzoša. Vai tu nevarētu to aprakstīt un publicēt?”

Jui Jindzuns atbildēja: „Terapijas efektivitāte ir atkarīga no ārsta spriedumiem un domām. Noteikt diagnozi pēc pulsa ir ļoti grūti, jo katrā atsevišķā gadījumā situācija mainās. Nav universālas diagnostikas vai terapijas. Tādēļ ir grūti ar vārdiem izteikt terapijas un diagnostikas prasmes. Labus rezultātus var sasniegt, vienīgi daudz praktizējot un dziļi pārdomājot.”

„Vēsturē ir bijis tik daudz ārstu. Atšķirība starp labajiem un sliktajiem slēpjas diagnostikas prasmē, jo diagnozes uzstādīšana ir pirmais un svarīgākais solis visā ārstēšanas gaitā. Ja ārsts nosaka pareizo diagnozi, tad būs nepieciešami tikai viens vai divi augi, lai izdziedinātu no slimības. Taču, ja ārsts nevar atklāt patieso slimības cēloni, ārstēšana neiedarbosies, lai arī cik daudz augu tiktu izmantots.”

Tas ir tāpat kā iet medībās, nezinot, kur ir zaķi. Ja medībās dosies daudzi mednieki, kas šaus uz labu laimi, tad varbūt vienu vai divus zaķus tie nomedīs. Bet tā būs tikai veiksme. Vai līdzīgi nenotiek, ārstējot pacientus?”

„Viss, ko es cenšos pateikt, ir tas, ka diagnozes noteikšana pēc pulsa ir ļoti smalka un sarežģīta. To nevar iemācīt vai nodot vārdiem. Tāpēc es nerakstu grāmatas par savu terapiju.”

VI. Stāsts par Suņ Simiao no „Senās Tanu grāmatas”

Suņ Simiao ir viens no slavenākajiem un ietekmīgākajiem tradicionālās ķīniešu medicīnas ārstiem Ķīnas vēsturē. Viņu dēvēja par „ārstniecības augu karali” vai „dievišķo ārstu.” Suju dinastijas imperators gribēja nolīgt viņu darbā kā valsts amatpersonu, taču Suņs noraidīja viņa piedāvājumu.

Saviem draugiem viņš teica: „Es negribu strādāt šai valdībai. Pēc piecdesmit gadiem būs jauna dinastija, un mums būs jauns un gudrs valdnieks. Tikai tad es iešu un palīdzēšu viņam.”

Pēc piecdesmit gadiem pie varas nāca Tanu dinastijas imperators Taidzuns – visvairāk godātais no visiem Ķīnas imperatoriem. Viņš uzaicināja Suņ Simiao uz galvaspilsētu. Imperators bija pārsteigts par to, ka Suņs izskatījās tik jauns.

Taidzuns teica: „Es vienmēr esmu cienījis tos, kas pilnveidojas. Šodien jūs mani pārsteidzāt, un tas tikai palielina manu cieņu.”

Suņ Simiao piedzima 581. gadā; viņš nomira 682. gadā. Mēnesi pēc nāves viņa izskats nebija mainījies un viņa ķermenis nesadalījās, bet kļuva ļoti viegls. Kad viņu lika zārkā, cilvēki, kas to darīja, juta tikai viņa drēbju svaru. Tas visus pārsteidza.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/5/20/150643p.html