Šeņ Kuo - viens no dižākajiem zinātniekiem Ķīnas vēsturē un grāmatas „Men Sji Bi Taņ” autors

Šeņ Kuo (1031. g. - 1095. g.) bija izcils zinātnieks Ziemeļu Sunu dinastijas laikā. Galvenokārt viņu atceras kā grāmatas „Men Sji Bi Taņ” (aptuvens tulkojums „Pieraksti par sarunām Mensji”) autoru. Grāmata aptver plašu jautājumu loku tādās disciplīnās kā matemātika, astronomija, fizika, ķīmija, kartogrāfija un medicīna.

Šeņs piedzima valdības amatpersonas ģimenē un kopš bērnības uzcītīgi mācījās. 14 gadu vecumā ar mātes atbalstu viņš jau bija izlasījis visas mājās esošās grāmatas. Vēlāk viņš sāka ceļot pa visu valsti, veicot ģeogrāfiskas piezīmes un atzīmējot jebkuru jaunatklājumu.

Ilustrācija: Ketrīna Čana, Epoch Times.

1063. gadā Šeņs ar izcilību nokārtoja imperatora eksāmenu, lai iestātos valsts dienestā un, pateicoties savām spējām, nemitīgi virzījās augšup pa karjeras kāpnēm. Visu dzīvi viņš demonstrēja lielu talantu inženierzinātnēs, militārajā stratēģijā un literatūrā. Viņa iesaistīšanās politiskajās cīņās starp konservatīvajiem un reformistiem „jauno likumu” jeb „jaunās politikas” laikā izraisīja pretrunīgu reakciju, taču viņa ieguldījums astronomijā, matemātikā, ģeogrāfijā un medicīnā, uzrakstot grāmatu „Men Sji Bi Taņ”, tiek uzskatīts par visnozīmīgāko darbu Ķīnas zinātnes vēsturē.

Grāmatā „Men Sji Bi Taņ” Šeņs apraksta viņa paša atklāto magnētisko novirzi. Viņš konstatēja, ka burvis–ģeomants dienvidu virziena noteikšanai izmanto magnētisko rādītāju un ka magnētiskie rādītāji bieži nedaudz novirzās austrumu virzienā, nevis norāda tieši uz dienvidiem. Tas bija cilvēces vēsturē visagrākais pieraksts par magnētiskās novirzes atklāšanu. Eiropā par to nezināja vēl nākamos 400 gadus, līdz 1492. gadā Kristofers Kolumbs (1451. g. - 1506. g.) to atklāja sava pirmā ceļojuma uz Ameriku laikā.

Ķīmijas jomā Šeņ Kuo ir pazīstams ar to, ka nosauca melno eļļu, ko cilvēki ieguva pazemes šahtās, par „akmens eļļu”. Ķīnā šis nosaukums joprojām tiek izmantots, lai apzīmētu naftu. Šeņ Kuo atzīmēja, ka naftas resursi ir milzīgi, un prognozēja, ka tas varētu atstāt lielu ietekmi uz visu pasauli.

Šeņ Kuo arī uzskatīja, ka fosilijas ir seno dzīvnieku un augu pārakmeņojušās atliekas. Pamatojoties uz šo teoriju un pētot atrastās fosilijas, viņš noskaidroja, kāda bijusi senās dabas vide. Pēc 400 gadiem – Atdzimšanas (Renesanses) laikmetā –, dižais itāļu zinātnieks Leonardo da Vinči (1452. g.- 1519. g.) arī izpētīja fosiliju īpatnības.

Savā grāmatā „Men Sji Bi Taņ” Šeņ Kuo dokumentē savu dzīves laikā uzkrāto pieredzi, kā arī zinātniskos pētījumus un atklājumus. Šī grāmata tiek uzskatīta par pirmo lielo zinātnisko enciklopēdiju Ķīnas vēsturē.

Japāņu matemātiķis Josio Mikami atzīmēja, ka Šeņ Kuo ir bijusi unikāla personība visā Tālo Austrumu matemātikas vēsturē, bet britu sinologs (Ķīnas kultūras vēstures un valodas pētnieks) un bioķīmiķis Džozefs Nīdams paziņoja, ka Šeņ Kuo ir bijis “viens no dižākajiem prātiem Ķīnas vēsturē”. 1979. gadā, godinot Šeņ Kuo un viņa sasniegumus, Ķīnas Zinātņu akadēmijas Astronomiskā observatorija „Violetais kalns” viņa vārdā nosauca Asteroīdu 2027.


Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117360-Shen-Kuo-illustre-scientifique-a-l%E2%80%99esprit-universel.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.