Šogad man palika 104 gadi. Es esmu vesela un laimīga. Mani sirmie mati ir atkal kļuvuši melni, prāts ir skaidrs, un atmiņa ir tik laba kā jaunam cilvēkam. Visi saka, ka man nevarot dot vairāk par 80 gadiem. Tas viss ir, pateicoties tam, ka es praktizēju Faluņgun.
Ja es nebūtu uzzinājusi par Faluņgun, es būtu nomirusi jau pirms 20 gadiem. Tas bija Faluņgun dibinātājs - Skolotājs Li Hundži -, kas deva man jaunu dzīvi. Viņš ne tikai izglāba mani, bet arī pagarināja manu dzīvi, lai es varētu praktizēt šo pilnveidošanās ceļu. Es nekad nevarēšu atmaksāt Skolotājam par to, ko viņš mana labā ir darījis. Es vēlos izteikt savu pateicību Skolotājam tagad, kad visā pasaulē svin Faluņ Dafa dienu.
Patiešām dižens pilnveidošanās ceļš
Kad biju vēl maza, es sāku praktizēt Tīrās zemes skolā (budisma atzars). Savas dzīves pirmos 80 gadus es biju īstena budisma sekotāja.
Taču prakse Tīrās zemes skolā mani nemainīja. Es biju nesavaldīga. Ja kāds mani aizvainoja, es sāku lamāties un varēju mesties virsū šim cilvēkam. Bērnībā es nebiju priekšzīmīgs bērns, kuru varētu uzskatīt par budisma praktizētāja paraugu. Vēlāk cilvēki uzskatīja mani par aukstu, vecu dāmu un allaž ieturēja distanci.
1995. gadā man bija 85 gadi. Man bija radušās visdažādākā veida veselības problēmas, tostarp emfizēma, sirds slimība un podagra. Nāve vairs nebija tālu. Beigu beigās es 11 dienas pēc kārtas vairs nespēju ne ēst, ne dzert.
Vietējie ārsti pat nespēja atrast manas vēnas, lai varētu ievadīt nepieciešamās barības vielas un medikamentus. Viņi aizsūtīja mani uz lielāku slimnīcu, bet arī tur ārsti nespēja man palīdzēt. Mani bērni jau bija sagatavojušies bērēm. Visi zināja, ka tas ir tikai laika jautājums.
Tajā laikā mans 59 gadus vecais dēls guva kakla traumu. Viņš vairs nevarēja pagriezt galvu un pakustināt rokas. Slimnīcā viņam veica dažādas procedūras, bet bez rezultātiem. Viņa meita tikko bija sākusi praktizēt Faluņgun un tāpēc aicināja viņu, kurš desmitiem gadu bija praktizējis Tīrās zemes skolā, pamēģināt praktizēt Faluņgun.
Lai gan es biju tuvu nāvei, mana apziņa bija pavisam skaidra. Kā Tīrās zemes skolas sekotāja es ļoti stingri iestājos pret to, ka mans dēls praktizē Faluņgun. Es kliedzu uz viņiem, mēģinot viņus apturēt. Mana mazmeita klusi teica: „Vecmāmiņ, es nesaku, ka manam tēvam ir jāpraktizē Faluņgun. Kā būtu, ja es parādītu jums abiem Faluņgun semināra video? Tikai ļauj pamēģināt.” Es piekritu.
Viņa ieslēdza Skolotāja Li Hundži lekciju video ierakstus. Tajā laikā es gulēju gultā. Dažas minūtes vēlāk mana sirds nodrebēja. Kurš lasa šīs lekcijas? Trāpīgi teikts! Cik dziļa mācība! Savos 85 gados es nekad nebiju dzirdējusi neko tik labu.
Pēkšņi es atcerējos kāda Tīrās zemes skolas mūka teiktos vārdus. Daudzus gadus atpakaļ šis mūks man teica, ka nākotnē atnāks Skolotājs, vārdā Li, lai mācītu patiesu pilnveidošanās ceļu. Vai viņš ir tas, par ko runāja mūks?
Es pavaicāju savai mazmeitai, kāds ir lektora vārds? Kad viņa man atbildēja, ka meistara vārds ir „Li”, es strauji izslējos un apsēdos. Man aizmirsās, ka gaidu nāvi. Es skaļi kliedzu visiem, kas bija telpā: „Tas patiešām ir diženais ortodoksālais pilnveidošanās ceļš!” Visi bija pārsteigti, redzot mani sēžam un tik enerģisku.
Es nosēdēju pie televizora visu cauru dienu, klausoties Skolotāja Li lekcijas. Es nejutos nogurusi. Gluži pretēji, jutos atpūtusies un enerģijas pilna. Tonakt un nākošā rītā es daudz vēmu, tas bija kaut kas lipīgs un darvai līdzīgs. Pēc tam visas manas veselības problēmas izgaisa. Vienas nakts laikā! Es nespēju novaldīt asaras. No sirds dziļumiem es pateicos Skolotājam Li. Es biju stūrgalvīgs cilvēks un nekad nenoticētu, ka var notikt kas tāds, ja vien tas nebūtu noticis ar mani pašu.
Es loloju šo iespēju praktizēt Faluņgun. Cik vien labi spēju, es mēģinu dzīvot saskaņā ar principu „Īstenība Labestība Pacietība”. Pēdējo 20 gadu laikā ar manu veselību viss ir kārtībā, man nav vajadzības pēc nekādām zālēm.
Mana dēla kakls arī ir vesels. Ikviens ap mani ir pieredzējis Faluņgun apbrīnojamo spēku un skaistumu. Visi manas ģimenes locekļi ir bezgala pateicīgi.
Faluņgun ir izglābis daudzus manus draugus un radiniekus
Es gribēju, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par Faluņgun, tāpēc organizēju bezmaksas nodarbības savās mājās. Toreiz vairāk nekā 40 draugu un radu noskatījās Skolotāja Li lekcijas un iemācījās izpildīt vingrojumus. Mēs noorganizējām nodarbību vietu un katru dienu praktizējām kopā. Dzīve bija laimīga un piepildīta.
Daudziem mūsu nodarbību vietā bija veselības problēmas, un viņi visi tika izdziedināti drīz pēc tam, kad bija sākuši praktizēt. Manai 50 gadus vecajai kaimiņienei bija krūts vēzis. Viņa bija padevusies, jo viņai nebija naudas tā ārstēšanai. Drīz pēc tam, kad viņa sāka praktizēt, audzējs pazuda. Visa viņas ģimene bija ļoti pateicīga Skolotājam Li par palīdzību.
Viena no manām mazmeitām bija precējusies ar huligānu, kurš ne tikai krāpa viņu, bet arī sita. Viņa bija pavisam izmisusi un dažas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību. Es sev teicu: „Nekas cits nespēs viņai palīdzēt, kā vien Faluņgun.”
Es pajautāju, vai viņa gribētu praktizēt kopā ar mani, un viņa bija gatava pamēģināt. Drīz vien viņa atguva pārliecību, un kopš tā brīža cītīgi praktizē Faluņgun. Viņa pateicas Skolotājam Li par to, ka viņai tika dota jauna dzīve.
Mans dēls, kura savainoto kaklu izdziedēja Faluņgun, bija spiests pārtraukt praktizēšanu pēc tam, kad 1999. gadā Ķīnas valdība uzsāka represijas. Milicija arestēja viņu un lika iesniegt sarakstu, kurā būtu uzrādīti visi viņam zināmie praktizētāji. Viņš atteicās to darīt.
Miliči viņu nežēlīgi sita un spārdīja ar kājām. Viņa krūtis kļuva melnas, un viņš zaudēja samaņu. Domājot, ka viņš tūdaļ nomirs, miliči aizveda viņu atpakaļ uz mājām.
Nākamajā dienā viņi atkal aizveda manu dēlu uz milicijas iecirkni un lika viņam parakstīt paziņojumu par atteikšanos no Faluņgun. Man dēls padevās, bet savā sirdī viņš joprojām zināja, ka Faluņgun ir labs.
Mans dēls nepraktizēja vairāk nekā desmit gadus, līdz 74 gadu vecumā viņš nonāca dīvainā stāvoklī. Pēkšņi viņš vairs nespēja pakustēties. Dažādu vietējo slimnīcu ārsti nespēja atrast iemeslu. Viņa bērni aizveda viņu uz slimnīcu lielākā pilsētā, bet arī tur ārsti nespēja viņam palīdzēt. Pēc 40 slimnīcā pavadītām dienām un izdevumiem 50 000 juaņu apmērā (aptuveni $ 9 000) viņš jutās arvien sliktāk. Beidzot viņš visam atmeta ar roku un atgriezās mājās.
Viņa ģimene nevēlējās mani uztraukt, tādēļ man neko neteica. Es uzzināju par to visu tikai piecus mēnešus vēlāk, kad ieraudzīju, kā viņu mājās ierodas akupunktūras speciālists. Mans dēls raudāja. Es viņam jautāju: „Vai tu domā, ka akupunktūra tev var palīdzēt?” Viņš atbildēja: „Nē, tas nedarbojas!”
Es teicu: „Tev tagad nav citas iespējas. Vienīgi Faluņgun var izglābt tevi. Vai tu klausīsies Skolotāja Li lekcijas kopā ar mani?” Viņš piekrita. Un tā mēs kopā klausījāmies lekcijas visu dienu.
Nākamajā dienā viņš jutās jau mazliet labāk. Mēnesi vēlāk bija jau tik labi, ka viņš spēja panest 25 kilogramus smagu nastu. Tagad viņš ir laimīgs un vesels. Neviens neticēja, ka viņš izveseļosies. Faluņgun spēks atkal pārsteidza visus.
Labestīga veca kundze
Pirms sāku praktizēt Faluņgun, es biju cilvēks ar smagu raksturu. Es biju stūrgalvīga un valdonīga. Ģimenē visiem bija mani jāklausa. Es nevarēju sadzīvot ar savām vedeklām. Godīgi sakot, es biju nepatīkams cilvēks.
Pēc tam, kad sāku praktizēt Faluņgun, es sekoju Skolotāja Li mācībai un ļoti centos izlabot savu raksturu. Es centos ieraudzīt citus cilvēkus pozitīvā gaismā. Kad mani mazbērni kritizē savus vecākus, es apturu viņus un uzskaitu visas viņu vecāku labās īpašības. Es arī atgādinu viņiem, cik daudz vecāki viņu labā ir darījuši. Pateicoties manām pūlēm, viņi visi tagad ļoti labi satiek.
Es arī cenšos domāt par citiem. Es mēģinu visu darīt pati un neapgrūtināt savus bērnus. Kad viņi grib pirkt man ēdienu vai citas lietas, es apturu viņus, sakot: „Es praktizēju Faluņgun, tāpēc esmu vesela. Manis dēļ jums nav jātērē sava nauda.” Es varu uzkāpt ceturtajā stāvā uz savu dzīvokli bez citu palīdzības. Mani bērni saka, ka es kļūstu arvien jaunāka un jaunāka.
Faluņgun prakse mani ir pārvērtusi par līdzcietīgu cilvēku, kuru visi pazīst un ciena. Ķīniešu Jaungada dienā gandrīz visi ciemata ļaudis atnāca pie manis, lai paspiestu man roku un izteiktu laba vēlējumus. Par to visu man ir jāpateicas Faluņgun.
Es visiem stāstu, cik lielu labumu – gan fizisku, gan garīgu –, esmu guvusi, praktizējot Faluņgun. Man ir kāda vēlēšanās. Es vēlos, lai vajāšanas drīz beigtos un lai visi ieslodzītie praktizētāji tiktu atbrīvoti un varētu brīvi praktizēt.
Es vēlreiz pateicos Skolotājam Li par visu, ko Viņš manā labā ir darījis.
Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/5/19/150640p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...