Stāvot uz nāves sliekšņa, mana dzīve pilnībā izmainījās

Esmu vairāk nekā 70 gadu veca, bet tā kā izskatos ļoti veselīga, daudzi domā, ka man ir tikai 50 gadu. Patiesībā ilgu laiku mani mocīja daudzas slimības. Kad 1997. gadā es sāku praktizēt Faluņgun, mana veselība atgriezās. Tāpēc vēlos dalīties pieredzētajā.

Mani izvilka no elles

Lielāko daļu savas dzīves es cīnījos par savu dzīvību, man bija jācīnās, lai nenomirtu. Pusaudža vecumā mani mocīja smagas galvassāpes. Katru reizi, kad sāpes uzbruka, es locījos pa grīdu un ar nagiem skrāpēju sienu. Pēc tam pa visu grīdu mētājās apmetuma gabaliņi.

Es agri apprecējos, un mums ar vīru ir divi bērni.

20 gadu vecumā man parādījās sirdskaite, bet 30 gadu vecumā – epilepsija. Bieži vien mana apziņa kļuva neskaidra, un es nevarēju atrast ceļu uz mājām. Centos ārstēties, griežoties gan pie rietumu, gan ķīniešu medicīnas speciālistiem, izmēģināju tautas līdzekļus, kā arī pielūdzu Budu un Daosus. Taču nekas nelīdzēja.

Reiz, gatavojot nūdeles, es smagi applaucējos. Es iemērcu rokas aukstā ūdenī un no sāpēm zaudēju samaņu. Tad es ieraudzīju, kā mana dvēsele atstāj ķermeni un dodas uz tilta pusi, pa kuru daudz cilvēku iet uz templim līdzīgu ēku.

Sekojot pūlim, es virzījos uz tilta pusi, bet mani apturēja kāds gars un teica, ka templim līdzīgā ēka ir pils, kura ved uz pazemes valstību, un cilvēki turp dodas, lai stātos elles valdnieka priekšā.

Gars teica, ka man jāatgriežas atpakaļ, jo mana dzīve vēl nav beigusies. Mana dvēsele atgriezās ķermenī. Kad nācu pie samaņas, ieraudzīju savus raudošos ģimenes locekļus un kaimiņus. Viņi domāja, ka biju mirusi.

Pēc tam man nācās vienmēr nēsāt sev līdzi spēcīgas sirdszāles. Reizēm biju tik nomākta, ka vairs negribēju dzīvot, bet reizēm sapņoju par to, ka mani varētu izglābt īsts Buda. Bet kur lai atrod īstu Budu?

Mani izglāba Faluņgun

1997. gadā kāds draugs pastāstīja man par Faluņgun, kam piemīt brīnumains dziedinošs spēks, un daudz cilvēku par to ir pārliecinājušies. Es šaubījos, vai mani - tik slimu -, pieņems vietējā nodarbību vietā, bet viņš atbildēja: „Par to nav jāuztraucas. Ja tu uzcītīgi praktizēsi, tad izveseļosies.”

Tajā pašā vakarā, paņēmusi līdzi savas zāles, es aizgāju uz prakses nodarbību vietu. Es klausījos, kā praktizētāji lasa Faluņgun galveno grāmatu „Džuaņ Faluņ”, un skatījos, kā tiek izpildīti vingrojumi. Ilgu laiku klausījos, bet atcerējos tikai sekojošo:

„Vispirms praktizētājiem ir jāuzvedas šādi: nedrīkst atbildēt ar sitienu uz sitienu, ar lamām uz lamām.Tev jāspēj paciest.” („Džuaņ Faluņ” devītā lekcija)

Vēl es iegaumēju to, ka slimības izraisa cilvēka nepareizā rīcība pagātnē, kas radījusi karmu, bet ciešanas ir karmisko parādu atmaksa.

Nākamajā dienā pie mums atnāca mana jaunākā dēla draugs. Viņš bija piedzēries un nejauši spēcīgi iesita man pa krūtīm. No sāpēm es gandrīz zaudēju samaņu. Abi mani dēli kļuva dusmīgi un grasījās viņu piekaut, bet es viņus apturēju, jo atcerējos to, ko iepriekšējā dienā biju uzzinājusi no „Džuaņ Faluņ”.

Es nodomāju: „Varbūt iepriekšējā dzīvē es šim jaunajam cilvēkam esmu izdarījusi kaut ko sliktu un tagad atdodu karmisko parādu.” Es dēliem teicu: „Viss ir labi. Acumirklī būšu kārtībā. Ļaujiet viņam iet.”

Brīnumainā kārtā mana sirds slimība izzuda, un pēc šī incidenta man vairs nekad nav bijis nekādu sirdskaites simptomu – Skolotājs Li man palīdzēja novērst karmisko parādu un izdziedināja mani.

Arī citas veselības problēmas, kuras mani bija mocījušas desmitiem gadu garumā, izzuda pēc tam, kad mēnesi biju praktizējusi Faluņgun. Es jutu, ka beidzot esmu atradusi īstu Budu un īstu Budas Likumu.

Zāles man vairs nebija vajadzīgas. Es ieliku tās lielā kastē un iemetu upē. Mani draugi neizprata šādu rīcību: „Tās taču bija dārgas zāles. Kāpēc tu tās izmeti?” Es atbildēju: „Es praktizēju Faluņgun, un visas manas slimības izzuda. Zāles man vairs nav vajadzīgas.”

Ar mani notika vēl daudz citu apbrīnojamu lietu. Lūk, vēl viens piemērs. Kādu vakaru, kad mājās lasīju „Džuaņ Faluņ”, pie manis atnāca kāda praktizētāja un vaicāja: „Kāpēc tu neieslēdz gaismu? Kā tu vari redzēt tumsā?”

Es atbildēju: „Es taču lasu „Džuaņ Faluņ”. Katrs vārds tajā mirdz un izstaro gaismu. Vai tad tava grāmata nav tāda?”

Tad es sapratu, ka ne katrs tā redz grāmatu. Praktizētāja teica, ka Skolotājs Li mani tādā veidā iedrošina.

Reizēm vakaros es redzēju debesīs Skolotāja Li tēlu, Faluņ, debesu fejas, kas kaisīja ziedus, un dažādas citas būtnes.

„Mana mamma praktizē Faluņgun”

Redzēdami brīnumainās lietas, kas ar mani notika, ciema ļaudis bija pārsteigti: „Jūs esat kļuvusi pavisam cits cilvēks. Jūs esat tik veselīga un enerģiska!” Es viņiem stāstīju, ka mani izglāba Faluņgun. Daudzi no viņiem nespēja man noticēt. Es piedāvāju viņiem pamēģināt praktizēt, un daži pensionāri, kuriem nebija naudas slimnīcai, sāka kopā ar mani praktizēt Faluņgun. Vēlāk mums pievienojās arī jauni cilvēki.

Drīz vien praktizētāju skaits palielinājās, un mēs savā ciemā izveidojām trīs nodarbību vietas. Kad sākās represijas, mēs kādu laiku nevarējām pulcēties, lai kopā izpildītu vingrojumus, bet vēlāk atkal turpinājām praktizēt. Pēdējos 15 gadus mēs regulāri lasām Dafa grāmatas un izpildām vingrojumus.

Mans dēls ir ciema priekšnieks. Kad sākās represijas, es viņam teicu: „Dēls, ja nebūtu Faluņgun, es būtu nomirusi jau pirms vairākiem gadiem. Tas bija Skolotājs Li Hundži, kas mani izglāba. Lai arī cik spēcīgs būtu spiediens, tu nedrīksti piedalīties vajāšanā. Tev jādara viss, kas ir tavos spēkos, izmantojot savu amatu, lai aizstāvētu Faluņgun praktizētājus.”

Es viņam arī pateicu, ka tos, kuri piedalās praktizētāju vajāšanā, sodīs debesis. „Lai notiek, kas notikdams, es vienalga praktizēšu Faluņgun.”

Dēls saprot, cik Faluņgun pilnveidošanās prakse ir laba (atšķirībā no tā, kā šo praksi apraksta komunistiskā propaganda). Viņš redzēja, kā es pilnībā izveseļojos no epilepsijas un sirdskaites. Kad milicija ierodas ciemā, lai meklētu Faluņgun praktizētājus, viņš mani bieži paslēpj, kā arī palīdz man paziņot par to citiem praktizētājiem, lai viņi varētu izvairīties no aresta.

Reizēm milicija nepaziņo ciema vadībai par ierašanos, tāpēc kopš 1999. gada esmu tikusi vairāk nekā 30 reižu arestēta, aizturēta un nosūtīta uz „smadzeņu skalošanas“ centriem.

Tā kā mans dēls ieņem vadošu amatu, pie mums uz mājām bieži brauc valsts ierēdņi no apgabala. Uzzinot, cik man ir gadu, viņi vienmēr ir pārsteigti.

Viens no viņiem manam dēlam reiz jautāja, vai man ir kādi 50 gadi. Dēls atbildēja, ka esmu 70 gadu veca, bet viņi nespēja tam noticēt. Tad es teicu: „Pat manam dēlam ir vairāk nekā 50 gadu. Protams, ka es esmu 70 gadu veca.”

Viņi bija ļoti pārsteigti. Viens ierēdnis pastāstīja, ka viņa mātei vēl nav 50 gadu, bet viņa bieži dodas uz slimnīcu. Cits stāstīja, ka viņa tēvam, kuram vēl nav 60 gadu, ir bijis insults, un viņi nolīguši medmāsu, kas par viņu rūpējas.

Viesi man teica: „Jūs esat tik laimīga, un arī jūsu dēls ir ļoti laimīgs cilvēks.” Mans dēls atbildēja: „Tas ir tāpēc, ka mana māte praktizē Faluņgun.”

Es izmantoju šo iespēju, lai pastāstītu viņiem faktus par vajāšanu, kā arī par to, cik brīnišķīga ir Faluņgun prakse, un lūdzu viņus neiesaistīties vajāšanās. Viņi apsolīja tajās nepiedalīties. Promejot daži paņēma Faluņgun bukletus, bet citi teica, ka vēlas par to uzzināt vairāk.

* * *

Skolotājs Li Hundži un Faluņgun izglāba manu dzīvību, tāpēc uzskatu, ka tas ir mans pienākums, kā arī liels gods – stāstīt cilvēkiem par to, kas ir Faluņgun un kāds ir mūsu Skolotājs. Man noteikti ir jāstāsta patiesība, lai atmaskotu Ķīnas kompartijas melus.

Neskatoties uz risku, mēs kopā ar praktizētājiem bieži ejam izplatīt Faluņgun materiālus. Pēdējo 15 gadu laikā esam apmeklējuši daudzus ciemus un tuvējās pilsētas, nogādājot informāciju tūkstošiem mājās. Daudz cilvēku ir uzzinājuši patiesību par vajāšanām un mainījuši savu attieksmi pret Faluņgun.

Mēs turpināsim savus centienus un ļausim vēl lielākam skaitam cilvēku uzzināt to, cik brīnišķīga ir Faluņgun prakse, un neapstāsimies, līdz vajāšanas netiks izbeigtas.


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/4/9/149662p.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.