Pilnveidošanās, pārdodot Shen Yun biļetes

Godātais Skolotāj un draugi praktizētāji,

Šī ir pirmā reize, kad dalos savā pieredzē Faluņ Dafa pieredzes apmaiņas konferencē, lai gan ir pagājuši jau divpadsmit gadi, kopš sāku iet savu pilnveidošanās ceļu. Šo pēdējo gadu laikā esmu piedzīvojis daudzus kāpumus un kritumus. Viens no svarīgākajiem notikumiem manā pilnveidošanās ceļā bija dzīvības un nāves pārbaudījuma izturēšana.

Pirms pāris gadiem, kad biju pārslogots darbā, es nespēju pietiekami daudz mācīties Likumu, un mans pilnveidošanās stāvoklis pasliktinājās. Tolaik es nespēju atrisināt šo dilemmu, un vienu brīdi pat domāju uz īsu laiku pārtraukt pilnveidošanos. Bet tad es nolēmu saņemties, atrast izeju no šīs dilemmas un rast iespēju mācīties Likumu regulāri.

Šī stingrā vēlme bija noteicošais faktors, lai es varētu mainīt savu dvēseles stāvokli. Taču tad es pēkšņi saskāros ar pārstrukturēšanu savā darbavietā, kas notika vairāku iemeslu dēļ, un pārsteidza mani pilnīgi nesagatavotu. Tomēr, sev par pārsteigumu, es katru dienu noteiktajā laikā spēju mācīties Likumu.

Es esmu pārliecināts, ka šie īpašie Skolotāja vārdi no “Dafa sekotājiem ir jāmācās Likums. Likuma izklāsts 2011. gada Fa konferencē Vašingtonas metropolē Kolumbijas apgabalā” man bija kritiski svarīgi, un palīdzēja pieņemt pareizo lēmumu, rodot risinājumu manai dilemmai.

Skolotājs teica: „Kas attiecas uz jums, Dafa sekotāji, tad, jo tuvāk beigām, jo labāk jums vajag iet savu ceļu, un, nezaudējot ne mirkli, labi pilnveidot sevi. Pēc tam, kad esat paveikuši daudzas lietas, ja jūs palūkosieties atpakaļ uz tām, tad varat ieraudzīt, ka esat tās darījuši ar cilvēciskām domām. Ja cilvēks dara cilvēku lietas un tās netiek darītas ar taisnām domām, tad tajā nav Dafa sekotāju Diženuma un Tikuma. Tad, citiem vārdiem sakot, dievu acīs viņš tikai slaistās apkārt, tur nav Diženuma un Tikuma, nav pilnveidošanās, pat ja lietas ir izdarītas. Vai tādā gadījumā jūs neteiksiet, ka velti esat to darījuši? Jums ir jāmācās Likums labi, jo tā ir galvenā garantija, lai atgrieztos savā vietā. (Visi sekotāji aplaudē) Tas nav nekas tāds, ko vienkārši esmu izdomājis: tas, ko Skolotājs jums izklāstīja, ir Visuma Likums. Es tikko kā to izteicu, lai visiem pateiktu, ka nekādā gadījumā nedrīkst atslābināt pilnveidošanos, ka nekādā gadījumā nedrīkst atslābināt Likuma mācīšanos, un noteikti tas ir jādara nopietni un pēc labākās sirdsapziņas. Ja iepriekš neesat mācījušies Likumu labi, tad šodien, kad Skolotājs atkal ir jums izklāstījis, tiklīdz dosieties no šejienes prom, jums noteikti ir nopietni un pēc labākās sirdsapziņas jālasa grāmata, jāpilnveidojas, un nedrīkst ļaut domām klīst apkārt.”

Skolotāja vārdi trāpīja mērķī un mudināja mani centīgi tiekties uz priekšu, kad runa bija par Likuma mācīšanos. Mans pilnveidošanās stāvoklis nepārtraukti uzlabojās, kas savukārt atspoguļojās uz situāciju mūsu vietējā Likuma mācīšanās grupā, kur es biju koordinators. Praktizētāji, kuri bija nonākuši grūtībās un pārtraukuši pilnveidošanos, atrada ceļu atpakaļ un atkal piedalījās kolektīvajās Likuma mācīšanās nodarbībās, regulāri izpildīja vingrojumus un iesaistījās Shen Yun veicināšanas pasākumos.

Tāpēc pēdējo divu gadu laikā es varēju atbalstīt mūsu lielo Shen Yun projektu vēl efektīvāk. It īpaši šogad es sajutu, ka spēju iet kopsolī ar Shen Yun veicināšanas pasākumiem, it īpaši tad, kad lieta nonāca līdz Shen Yun biļešu pārdošanai kioskā. Es smagi strādāju, lai lietderīgi un optimāli izmantotu savu laiku, nosakot prioritātes arī tad, kad pienāca laiks veikt svarīgus uzdevumus šajā ļoti vērtīgajā Shen Yun veicināšanas pasākumu laika posmā. Turklāt es darīju visu iespējamo, lai ievērotu taisno domu raidīšanas grafiku, izpildītu vingrojumus, un interneta tiešsaistē mācītos Likumu reģionālajā Likuma mācīšanās grupā, ko šajā projekta posmā mēs centāmies noteikti darīt.

Es devos uz Vīni, un ceļā pavadīju vairākas dienas. Vilcienā es mācījos Likumu. Tāpēc, ierodoties biļešu pārdošanas kioskā, es biju optimisma pilns. Es spēju saglabāt šo labo stāvokli pat tad, kad paliku kioskā viens, turklāt pēdējo mēnešu laikā man paveicās tikt vienā un tajā pašā kioskā. Šī situācija kļuva dārga manai sirdij, un es augsti novērtēju šo pilnveidošanās vidi, kas ļāva man ieskatīties sevī.

Mēs satikām daudzus cilvēkus ar iepriekšnolemtu likteņa saistību, kuri lūdza informāciju par Shen Yun izrādi. Daudzi izrādīja lielu interesi, un daži jau tobrīd nopirka biļeti. Nepatīkamu traucējumu nebija daudz, tā vietā bija daudzas aizkustinošas tikšanās.

Reiz biļešu pārdošanas kioskam lēni tuvojās kāda 10-12 gadus veca meitene. Es viņai īsumā pastāstīju par Shen Yun un iedevu bukletu. Viņa izskatījās ļoti kautrīga un pavisam maz runāja. Tāpēc es piedāvāju viņai paņemt informatīvos materiālus un atgriezties kopā ar vecākiem. Viņa piekrita un teica, ka vecāki atrodas iepirkšanās centrā, un devās prom. Pēc dažām stundām viņa atgriezās, atkal bez vecākiem, bet rokā turot 100 eiro, lai nopirktu biļeti.

Pēc tam, kad viņa bija izvēlējusies vienu no labākajām vietām un biļete jau bija viņai rokā, es pajautāju, vai viņa ir redzējusi kādu ķīniešu izrādi. Viņa teica, ka neesot redzējusi, taču esot liela Ķīnas cienītāja, un šī būs pirmā izrāde, ko viņa noskatīsies. Es nodomāju: “Tev ir ļoti paveicies.” Pēc tam es teicu: “Šis ir vislabākais ķīniešu priekšnesums pasaulē.” Aizejot viņa izskatījās priecīga un labā noskaņojumā.

Ir vēl kāds cits stāsts. Reiz pie mūsu kioska apstājās kāda kundze un smaidot teica: “Beidzot mēs satikāmies.” Es nedaudz apjuku, un klusējot skatījos uz viņu. Viņa teica, ka apmēram pirms mēneša esmu stāstījis viņai par Shen Yun. Es joprojām nespēju viņu atcerēties. Viņa teica, ka vairākas reizes esot nākusi uz šo kiosku, taču manis te neesot bijis. Tagad viņa gribētu nopirkt biļeti. Viņa uztraucās, ka nedabūs labu vietu. Taču, tā kā viņa vēlējās nopirkt tikai vienu biļeti, es nokārtoju, ka viņa dabūja labāko vietu teātrī. Vēlāk es atkal satiku viņu Shen Yun koncerta starpbrīdī. Vai tas nav brīnumaini – satikt cilvēku ar iepriekšnolemtu likteņa saistību?

Es bieži prātoju, kā uzrunāt cilvēkus un vieglāk uzsākt sarunu par biļetēm. Reiz pie kioska pienāca mana vecuma vīrietis un jautāja, ko es pārdodu. Viņam tas interesēja, jo viņš arī nodarbojās ar pārdošanu. Tas radīja man tirgošanās sajūtu. Tāpēc es teicu: “Es jums pastāstīšu, ja atvēlēsiet man dažas minūtes laika.” Viņš atbildēja: “Man ir laiks, kāpēc gan mums neapsēsties?” Un mēs ērti iekārtojāmies uz tuvējā soliņa.

Es zināju, ka šim cilvēkam interesē “ko“ un “kā” es pārdodu, un es varētu viņam par to pastāstīt. Es jutos kā eksāmenā, taču nebiju nervozs. Es koncentrējos uz konkrēto jautājumu un paliku mierīgs. Pāris minūtēs es cik vien īsi varēju pastāstīju viņam būtiskāko informāciju par izrādi un tās priekšvēsturi.

Tikko dzirdētā Shen Yun prezentācija viņu acīmredzami aizkustināja un viņš to novērtēja ar “teicami”. Viņš uzdeva vēl dažus jautājumus un aizgāja ar informatīvo bukletu rokās. Es centos saprast, vai mūsu sarunai ir bijusi nozīme, taču manas pūles cieta neveiksmi. Tomēr dažas dienas vēlāk es sapratu, ka man nevajag koncentrēties uz noteiktām pārdošanas metodēm, tāpēc ka es tās jau esmu apguvis. Man vairāk jādomā par savu pilnveidošanos, ko nepieciešams uzlabot.

Bija brīži, kad pie kioska apstājās ļoti nedaudzi cilvēki, un kad man gandrīz nebija iespējas runāt ar cilvēkiem. Kad šī situācija turpinājās ilgu laiku, man sāka degt pēdas, mana koncentrēšanās spēja un taisnās domas kļuva nestabilas un man kļuva grūti tur palikt. Bija reizes, kad es lūdzu Skolotāja palīdzību, lai es spētu saglabāt taisnu lauku. Pēc neilga laika es jutu, ka Skolotājs sniedz man risinājumu, un tas bieži nāca mistiskā un brīnišķīgā veidā.

Reiz tur bija cilvēks, kurš palīdzēja man atkal sajusties ļoti labi, lai gan pirms tam jutos slikti. Citu reizi kāda jauna sieviete lika man aizdomāties par to, kā viņa spēj būt tik ļoti draudzīga un izstarot tik tīras vibrācijas. Šīs situācijas palīdzēja atklāt mana Sjiņsjin vājās vietas. Tas, kā šīs sajūtas manījās, bija neticami. Vēl pirms pāris stundām, līdz pat šim brīdim es redzēju tikai drūmas sejas, un tagad redzu šo fenomenu. Tā bija lietišķa sieviete no Ņujorkas, kura devās pie bankomāta.

Es izmantoju izdevību, lai pastāstītu viņai par Shen Yun, neraugoties uz manām ierobežotajām angļu valodas zināšanām. Tomēr viņa visu saprata un motivēja mani pastāstīt vēl vairāk. Pirms došanās prom, viņa paspieda man roku, pateicās un nosauca savu vārdu. Es daudz nedomājot, iedevu viņai savu vizītkarti, un tad pēkšņi iedomājos, ka man to nevajadzēja darīt. Taču viņa pieņēma manu vizītkarti, aplūkoja to, un bija priecīga, ieraugot uz tās manu e-pasta adresi. Pēc tam, kad viņa bija devusies prom, es turpināju brīnīties par to, ka vēl joprojām ir cilvēki, kuri izstaro šādas pozitīvas un tīras vibrācijas.

Es atcerējos kādu teikumu no 2011. gada Ņujorkas pieredzes apmaiņas konferences “Kas ir Dafa sekotājs?” Skolotājs teica: “Viss, ar ko ir piepildīts cilvēka prāts, noteikti ietekmēs viņa ārējo izskatu.”

Es domāju, ka viņa, protams, ir labu domu un iedzimtas labestības pārpilna. Vēlāk es nodomāju, ka tā ir bijusi ilūzija. Un tad, tajā pašā vakarā, es saņēmu no viņas e-pasta vēstuli. Šķiet, kas tas, ko viņa manī saskatīja, bija atstājis uz viņu iespaidu. Tomēr es jutu, ka, būdams precēts vīrs, staigāju pa plānu ledu, bet domāju, ka spēšu saglabāt skaidru apziņu un nepaslīdēšu. Es nevēlējos dēku, taču manai apziņai uzbruka cilvēciskas jūtas, un es sapratu, ka tas nav pareizi. Tāpēc man vajadzēja no tām atbrīvoties.
Patiešām, patiesības stunda tuvojās. Mana sieva, kas arī ir praktizētāja, nejaušu uzdūrās šiem e-pastiem, un sajūsmā par to nebija. Mums abiem šī situācija kļuva par pārbaudījumu.

Vienā no vēstulēm sieviete no Ņujorkas salīdzināja mani ar dārgakmeni. Savā nākamajā vēstulē es pastāstīju viņai par Faluņ Dafa un teicu, ka pēdējos 12 gadus cenšos dzīvot saskaņā ar prakses pamatprincipu “Īstenība Labestība Pacietība”.

Mēs ar sievu vienojāmies, ka sagaidīsim viņas nākamo vēstuli, un tad noskaidrosim visus pārpratumus. Viņas atbildēja tā, it kā būtu praktizētāja. Viņa rakstīja: “Tas, ka jūs pilnveidojaties 12 gadus, ir skaidri jūtams, lūk kādēļ jūs esat īsts dārgakmens.” Tiklīdz mēs ar sievu izlasījām šo atbildi, visi pārpratumi, kas bija mums prātā, tika atrisināti. Turklāt es sapratu, ka esmu bijis pārāk aizspriedumains.

Es turpināju mūsu saraksti, un sieva palīdzēja man pārtulkot viņas vēstules. Tā kā šai kundzei nebija iespējas noskatīties Shen Yun Ņujorkā vai Vīnē, es pastāstīju viņai par Faluņgun vajāšanu. Viņa man atrakstīja: “Man lūzt sirds redzot, ka cilvēkiem tiek darīts pāri viņu ticības dēļ.” Viņas teiktais lika man saprast, ka šīs kundzes enerģētika ir viņas iekšējā stāvokļa atspulgs. Es esmu pārliecināts, ka kādu dienu viņa sāks pilnveidoties.

Nobeigumā vēlos nolasīt dzejoli no dzeju krājuma Hun Jiņ I.

Atrasties Dao

Visā nepiedalās sirds - ar pasauli necīnies.
Skaties, bet neredzi - brīvs no maldiem un šaubām.
Klausies, bet nedzirdi - grūti satraukt šādu sirdi.
Ēdot nejūti garšu - esi atbrīvojies no pieķeršanās ēdienam.
Dari netiecoties darīt - vienmēr atrodies Dao.
Mierīgs bez domām - mistisko un brīnumaino vari ieraudzīt.

Paldies, Skolotāj! Paldies, draugi praktizētāji!