Uzņemties atbildību un sekot Skolotāja ieplānotajam

Šī ir pirmā reize, kad dalos savā pilnveidošanās pieredzē Likuma konferencē, un man šis nav viegls solis, jo man ne pārāk labi padodas izteikties gan rakstiski, gan arī mutvārdos.

Agrāk mani nekad nebija interesējis garīgums, tādēļ es arī nekad nemeklēju garīgas lietas. Mana sieva savukārt ir to meklējusi lielāko daļu savas dzīves, un gadu gaitā ir izmēģinājusi daudzas metodes. Taču neviena no tām mani neieinteresēja.

Kādu vakaru, kad atgriezos mājās no ilga darījumu brauciena, viņa tikko kā bija noklausījusies septiņu dienu lekciju ciklu, kuru Skolotājs lasīja Zviedrijā 1995. gadā. Viņa parādīja man pirmo vingrojumu, un es nekavējoties teicu: “Es vēlos to iemācīties.” Taču mans pilnveidošanās process ir bijis lēns, un es vēl joprojām pūlos kļūt uzcītīgs Dafa praktizētājs.

Es esmu ūdenslīdēju inženieris, un darbā man bieži ir vadītāja loma. Mana darba būtība prasa, lai man piemistu augsta atbildības sajūta. Viena kļūda var kļūt par dzīvības vai nāves jautājumu cilvēkiem, kuri ir man apkārt. Bet, tā kā es šajā jomā esmu speciālists, es izjūtu zināmu mieru apzinoties, ka daru savu darbu labi. Tā nu es bieži cenšos dot vairāk, nekā darbs no manis prasa, lai izdarītu lietas vēl labāk.

Atbildība nav man kaut kas viegls, it īpaši tad, ja par konkrēto objektu es nezinu pārāk daudz. Tādēļ es cenšos izvairīties praktiski no visa, kas nav saistīts ar ūdenslīdēju un zemūdens tehnoloģijām.

Kad sākās Likuma izlabošanas periods, es biju tik priecīgs sekot savai sievai jebkurā lietā, ko viņa darīja, jo viņa par visu parūpējās. Ja viņa kaut ko ierosināja, es to vienkārši izdarīju, un gadu gaitā mēs kopā paveicām daudz lietu. Protams, tas nenotika bez Sjiņsjin pārbaudījumiem, kuri arī sākās tieši pirms tam, kad mēs grasījāmies kopā skaidrot patiesību. Mana sieva par to ir dalījusies Likuma konferencē, tādēļ tagad es tajā neiedziļināšos. Lielāko daļu savas pilnveidošanās esmu stāvējis aiz citiem, palīdzot viņiem un nevēloties iznākt uz priekšu. Tā man nebija jāuzņemas atbildība, un es varēju izvairīties no kļūdām.

Spert soli uz priekšu

Pirms daudziem gadiem man palūdza nolasīt runu, ko pazīstams zviedru politiķis bija teicis Nacionālajā Preses klubā Vašingtonā. Tā man bija patiešām smaga situācija. Es izjutu sevī ļoti spēcīgas bailes. Esmu iepriekš uzstājies simtiem cilvēku priekšā, bet tas vienmēr bija saistīts ar manu darbu, tādēļ nekad tas nebija pārlieku grūti. Es uzskatu, ka pasniegt lekciju nav grūti, ja vien tas ir manas kompetences ietvaros. Bet teikt runu, ko pats neesmu rakstījis, citu cilvēku priekšā, un izdarīt to labi – tādas bailes bija patiešām grūti izturēt. Es to neteicu pat savai sievai, tādēļ viņai nebija ne jausmas, cik man tas bija grūti.

Daudz vēlāk es to izstāstīju savai sievai, un tas viņu pārsteidza. Viņa teica, ka nebija pamanījusi manas bailes, jo es to paveicu ļoti labi, it kā es, to darot, būtu juties komfortabli. Es saņēmu atsauksmes arī no citiem, ka bija labi. Es domāju, ka tā bija mana pieķeršanās reputācijai, kas lika man izjust tik spēcīgas bailes.

Es nodomāju, ka tas bija tikai neliels gadījums manā pilnveidošanās procesā, un ka es vienkārši varēšu atkal paslēpties aiz savas sievas un vairs neuzņemties nekādu atbildību. Varēšu droši palikt savā “komforta zonā”. Bet tas patiesi bija saistīts ar manu pieķeršanos komfortam.

Kad pirms 6 gadiem Shen Yun ieradās Zviedrijā, man bija jāuzņemas atbildība par drošību. Es neuztvēru savus pienākumus pavirši, un izdarīju visu, kas manos spēkos, lai paveiktu šo darbu labi. Tomēr es, tā teikt, biju aizmugurē, un nebiju arī viens pats, un tā viss noritēja labi. Ik gadus daudz praktizētāju palīdz, lai tas kļūtu iespējams.

Brīva Ķīna – uzņemties atbildību ir pilnveidoties

Pirms diviem gadiem, kad bijām Ņujorkā, mēs dzirdējām par filmu “Brīva Ķīna”, un noskatījāmies to. Es redzēju, ka šī filma bija patiešām fantastisks instruments patiesības skaidrošanai. Pirms dažiem gadiem es jau biju iesaistījies NTD darbā, tādēļ bija pašsaprotami šeit palīdzēt. Un saistībā ar filmu palīdzēt patiesības skaidrošanas pasākumos, es domāju, ka tas bija jebkura Dafa sekotāja pienākums. Kad mani mudināja uzņemties atbildību par to, es nebiju pārliecināts, vai esmu tam gatavs, taču negribīgi piekritu.

Man bija jāpārvar daudz nepilnību sevī, tādas kā tieksme pēc komforta, neiecietība, mazvērtīguma sajūta utt. Šodien es esmu tik pateicīgs par to, ka kopā ar daudziem citiem praktizētājiem esmu daļa no filmas “Brīva Ķīna” projekta. Tagad mēs tiekamies katru nedēļu, lai iedrošinātu viens otru kopā izlauzties cauri apstākļiem, un lai dotu iespēju dzīvajām būtnēm uzzināt patiesību.

Jau no paša sākuma mēs sadarbojāmies ar praktizētājiem, kuri bija iesaistīti citos projektos. Daudzus mēnešus mēs strādājām kopā ar praktizētājiem no grupas, kas skaidroja patiesību politiķiem, vai citām grupām, lai sazinātos ar mūsu parlamenta locekļiem. Mēs parādījām filmu gan cilvēkiem, ar kuriem jau sen bijām nodibinājuši kontaktus, gan tādiem, ar kuriem sazinājāmies pirmoreiz. Mēs organizējām daudz privāto seansu, un, ja politiķi neieradās, mēs sazinājāmies ar viņiem atkal un atkal, lai parādītu filmu viņiem personīgi. Vai arī mēs pat nosūtījām viņiem [filmas] kopiju, un tad pārliecinājāmies, ka viņi mums to atgriež, tādējādi mēs zinājām, ka viņi ir filmu noskatījušies. Tādā veidā patiesību uzzināja daudzi politiķi. Kad viņi saprata patieso stāstu, daži no tiem sanāca kopā, lai noorganizētu filmas demonstrāciju parlamentā. Tas bija vairāk, nekā mēs bijām cerējuši, – noskatīties filmu ieradās daudzi, un mēs redzējām, ka filma viņus ļoti aizkustināja. Es domāju, ka viņus pat vēl vairāk aizkustināja personīgā satikšanās ar filmas veidotājiem, kuri tika uzaicināti uz šo notikumu Zviedrijā. Viņi sniedza atbildes uz daudziem jautājumiem. Tādējādi seanss parlamentā izdevās ļoti īpašs.

“Brīva Ķīna” atvēra mums daudzas durvis. Politiķi, kuri noskatījās filmu “Brīva Ķīna” un saprata patiesību par notiekošo, pēc pusgada mūsu parlamentā nodrošināja iespēju lieliskam semināram par orgānu izņemšanu. Politiķi no visām partijām kopīgi noorganizēja šo semināru. Un tur klātesošo politiķu bija daudz vairāk nekā filmas “Brīva Ķīna” seansā. Pēc tam daudzi politiķi runāja par to, kā viņi varētu rīkoties turpmāk, lai palīdzētu, un daudzi no šiem politiķiem arī parakstīja DAFOH petīciju. Mēs pamanījām, ka politiķi bija acīm redzami aizkustināti un ļoti norūpējušies par situāciju Ķīnā. Un vēlreiz, nekas no tā nebūtu bijis iespējams bez filmas “Brīva Ķīna” un bez praktizētāju grupas, kura intensīvi strādāja pie tā, lai sazinātos ar daudziem no šiem politiķiem.

Es joprojām esmu tik saviļņots un laimīgs ikreiz, kad redzu tik daudz cilvēku, kuri nāk uz filmas “Brīva Ķīna” seansiem. Piemēram, divus gadus pēc kārtas mēs bijām Almedalā – politikas nedēļā, kas tiek organizēta Visbijā, senā viduslaiku pilsētā uz salas Zviedrijas austrumu krastā. Tur mēs rādījām filmu “Brīva Ķīna”. Katru gadu turp brauc gan parlamenta, gan apgabalu politiķi, organizācijas, uzņēmumi, galvenie plašsaziņas līdzekļi un TV kanāli no visas Zviedrijas. Un lielākā daļa šo cilvēku ir ļoti zinoši par tiem apkārt esošo pasauli, un viņi vēlas būt atbildīgi un būt daļa no savas sabiedrības. Turp dodas arī daudzi praktizētāji no Zviedrijas. Šie praktizētāji daudzas stundas stāv saules svelmē vai lietū, lai izdalītu informāciju par filmu vai semināriem, kurus mēs organizējam, un zāle parasti ir piepildīta ar cilvēkiem. Abus gadus mums pat nācās noorganizēt papildus seansus, lai apmierinātu cilvēku pieprasījumu. Es patiesi izjūtu dziļu pateicību Skolotājam par šo mums ieplānoto lielisko iespēju izglābt vairāk cilvēku.

Almedalā mēs satikām daudzus cilvēkus, kuri nāca mums klāt un teica, ka filmas “Brīva Ķīna” seanss, ko viņi noskatījās iepriekšējā gadā, bija labākais visā Almedalas nedēļā, vai arī ka tas bija atstājis uz viņiem vislielāko iespaidu. Kāda kundze pēc filmas noskatīšanās nespēja aiziet, un teica mums, ka viņa ir pārāk saviļņota. Viņa teica, ka iepriekš nebija zinājusi par šo situāciju un ka viņai bija bijuši daudzi priekšstati par Faluņgun praktizētājiem. Tagad viņai esot nepieciešams doties mājās un izraudāties, jo viņas sirds sāp, un viņai ir kaut kas jādara saistībā ar šo jautājumu viņas darbā, kā arī jāizstāsta par to savam vīram. Mēs redzējām, ka viņai patiešām ir laba sirds. Daži cilvēki atgriezās, lai noskatītos filmu vēlreiz, un atveda sev līdzi draugus un kolēģus. Es zinu, ka arī citām komandām, kuras bija Almedalā, tādām kā “Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā” vai Faluņ Dafa praktizētājiem, kuri demonstrēja vingrojumus, bija līdzīgas pieredzes kā mums.

Es jūtos laimīgs, kad atskatos uz Almedalas nedēļām, un uz procesu, veidojot filmas “Brīva Ķīna” komandu Zviedrijā: jūtos tik pagodināts strādāt kopā ar tik daudziem apbrīnojamiem praktizētājiem, kuri strādā nepaguruši. Lai kādi būtu mūsu projekti vai arī lai kādos projektos mēs būtu, es uzskatu, ka mūsu apvienotās pūles un mūsu sadarbība padarīja šīs lietas iespējamas Almedalā un parlamentā. Mūsu sadarbība ir atslēga, kas padara to visu iespējamu. Esmu tik bezgalīgi pateicīgs Skolotājam par šo mums doto lielisko iespēju izglābt vēl vairāk cilvēku... Es ceru, ka kopā mēs uzcītīgi virzīsimies uz priekšu.

Paldies, Jums, Skolotāj!
Paldies, Jums, draugi praktizētāji!