Faluņ Dafa praktizētāji, raugoties Apskaidrotā acīm (1. daļa)

Piezīme. Šis raksts ir tikai rekomendācija praktizētājiem. Pilnveidošanās gaitā praktizētāji balstās tikai uz Skolotāja Likumu. Kad citi norāda uz Faluņ Dafa praktizētāju trūkumiem, mums sava uzvedība jāizvērtē atbilstoši Likumam, jāskatās sevī, jāizlabo sevi un jāatrod sakne tam, kāpēc mūsu ticība Skolotājam un Likumam nav pilnīga.

Skolotājs grāmatā „Džuaņ Faluņ” ir teicis:

„Runājot par „Zemes Budām un Daosiem”, ir jāatzīmē sekojošais – senajā Ķīnā daudzi pilnveidojās augstu kalnos vai dziļi mežos. Bet kādēļ tagad viņi ir pazuduši? Patiesībā viņi nav pazuduši, viņi vienkārši neļauj parastiem cilvēkiem uzzināt par savu eksistenci, to skaits necik nav samazinājies. Visiem šiem ļaudīm piemīt pārdabiskas spējas. Nav tā, ka pēdējos gados viņi ir izzuduši. Viņi joprojām ir. Pašlaik visā pasaulē to ir vairāki tūkstoši. Mūsu valstī viņu ir salīdzinoši daudz. Galvenokārt tie mīt pazīstamos kalnos un pie lielām upēm, kā arī dažos augstos kalnos. Izmantojot savas pārdabiskās spējas, viņi ir aizmūrējuši alu ieejas, tādēļ tu nepamanīsi viņu eksistenci. Viņu pilnveidošanās noris samērā lēni, viņu izmantotās metodes ir samērā primitīvas, un tie nav spējuši uztvert pilnveidošanās būtību. Turpretī mums tā ir virzīta tieši uz cilvēka sirdi. Mēs pilnveidojamies, vadoties pēc augstākās Visuma īpašības, atbilstoši Visumam piemītošajai formai, un saprotams, ka Gun mums aug ļoti ātri.” („Džuaņ Faluņ” piektā lekcija)

Nesen es satiku tādu Apskaidroto, kādu Skolotājs apraksta augstākminētajā citātā. Es viņu ieraudzīju nevis meditējot, bet tieši šeit, šajā dimensijā. Es domāju, ka mūsu sarunas mērķis bija iespēja brīdināt praktizētājus par to trūkumiem, un Skolotājs ar šī Apskaidrotā vārdu palīdzību deva mums mājienu. Es uzrakstīju šo rakstu, lai dalītos ar draugiem praktizētājiem šajā pieredzē.

Apskaidrotais izskatījās kā parasts pusmūža vīrietis, viņa ārienē nebija nekā īpaša. Es viņu gandrīz nepamanīju, taču Skolotājs ļāva man ieraudzīt viņa pagātni. Pārsteigts uzzināju, ka pagātnē viņš bijis labi pazīstama personība. Apskaidrotais, kurš stāvēja manu acu priekšā, nebija reinkarnējies. Šajā pasaulē viņš dzīvoja samērā ilgu laiku un bija vairāk nekā 1 800 gadu vecs.

Skolotājs mums teicis: „Starp tiem, kurus es esmu sastapis, daži ir pilnveidojušies vairāk nekā četrus tūkstošus gadu. Kāpēc viņi pilnveidojas tik ilgi? Nav tā, ka viņu līmenis nav pietiekami augsts un tāpēc viņi nevar pacelties Debesīs. Daži no viņiem jau ir tālu ir pārsnieguši Trīs Sfēras, taču viņi nevar pacelties, viņiem neļauj pacelties, jo nav valstības, kurā viņus pieņemtu. Kāpēc viņiem var pieaugt Gun? To arī nosaka Likuma principi šajā līmenī. Turklāt šie mazie un pasaulīgie ceļi ir atšķirīgi, un dažus no tiem ir izveidojuši cilvēki. Sākumā šāds cilvēks vienkārši pilnveidojās vienā Dao sistēmas vai Budas sistēmas skolā; kādu laiku pilnveidojies, viņš juta, ka tam ir diezgan labi panākumi; bet tad kāds atnāca pie viņa un teica: „Nāc pilnveidoties šajā skolā”, un viņš sāka mācīties tajā skolā. Tādā gadījumā viņa Gun tika sajaukts. Sākumā viņam augšā bija skolotājs, kurš par to rūpējās, bet pēc tam skolotājs ieraudzīja, kāds viņš ir kļuvis, un atteicās no viņa. Tā kā augšā viņu vairs nepieņēma, viņš vairs nevarēja izkļūt no Trim Sfērām.” (Likuma izklāsts Hjūstonas konferencē)

Apskaidrotais pamanīja, ka es esmu ieraudzījis viņa pagātni, un uzrunāja mani. Es no viņa nebaidījos, ne arī īpaši apbrīnoju viņu, jo viņa pilnveidošanās skola nav salīdzināma ar Faluņ Dafa. Viņš nekādā gadījumā nevarēja man radīt traucējumus, jo es pilnīgi skaidri izpratu principu „pilnveidoties tikai vienā skolā”. Varbūt tieši šā iemesla dēļ Skolotājs ļāva man viņu satikt. Es nodomāju, ka jāiepazīstina viņš ar Faluņ Dafa, bet viņš jau bija izlasījis Skolotāja grāmatas.

Viņš man vaicāja, vai es ticu Skolotājam un Dafa. Es atbildēju, ka mana ticība ir stingra, bet viņš turpināja man uzdot jautājumus: „Dzejolī „Neskumstiet” no Skolotāja dzejoļu krājuma „Hun Jiņ - 2” ir teikts:

„Mierīgi padomājiet to, cik pieķeršanos jums ir,
Atmetiet savu cilvēcisko sirdi,
un ļaunums pats no sevis izzudīs.”

Apskaidrotais jautāja, cik stipra ir mana ticība. Es nezināju, ko atbildēt.

Mēs apspriedām trūkumus, kurus viņš bija novērojis daudziem Dafa praktizētājiem. Viņš dalījās ar mani savās domās, un es sapratu, cik tie ir nopietni. Šī saruna palīdzēja man dziļāk izprast Likumu, tāpēc īsumā apkopošu viņa teikto.

Apskaidrotais teica, ka parastie cilvēki nespēj ieraudzīt Dafa spēku. Ja cilvēks spēj ticēt Skolotājam un Dafa par visiem 100 %, tad it nekas nespēs viņam traucēt. Visiem tiem, kas ir paklupuši, zināmā mērā bijušas problēmas ar ticību. Šķiet, ka daži praktizētāji patiesi tic Skolotājam un Dafa, bet patiesībā tā ir vienkārši izrādīšanās. Viņu patiesās domas un rīcību nevar noslēpt no dieviem.

Padomājis par sevi un saviem draugiem praktizētājiem, es atklāju, ka tas patiešām tā ir. Grūtākos pārbaudījumos mēs tikai demonstrējām stingrāku ticību, lai slēptu mūsu nespēju vai nevēlēšanos mainīt sevi.

Skolotājs ir teicis: „Ziniet, viss, ko mēs darām, netiek darīts tādēļ, lai to redzētu cilvēki, lai to redzētu projekta koordinators vai Dafa Asociācijas koordinators, vai ne? Ja jūs cerat, ka to redzēs Skolotājs, tad viņa Galvenais ķermenis neatrodas jūsu priekšā; uz ko tad jūs cerat, kurš to redzēs? Jūs darāt to daudzu dievu acu priekšā. Arī Skolotāja Likuma ķermeņi skatās, un neskaitāmas dzīvās būtnes Visumā uzmanīgi seko ikvienai jūsu domai un prāta darbībai. Tātad, kam jūs cerat to parādīt? Visas tās daudzās brīnišķās lietas, kuras jūs darāt, apstiprinot Dafa, tiek ierakstītas šajā Visuma vēstures nodaļā, un itin nekas, pat tas, kas attiecas uz ikkatru atsevišķu sekotāju, netiek izlaists. Taču, ja jūs koncentrējaties uz virspusējām, parasto cilvēku lietām, tad jums ir pieķeršanās un jūs izmantojat cilvēcisko domāšanu.” (“Esiet vēl uzcītīgāki”)

Apskaidrotais arī teica, ka lielākā daļa Dafa praktizētāju pilnveidojas ļoti labi. Taču viņi pilnveidojas starp parastajiem cilvēkiem – vidē, kas ir ilūziju pilna. Nav svarīgi, cik augsts ir jūsu pilnveidošanās līmenis vai kāds ir jūsu pilnveidošanās augstākais sasniegums, jebkuras neatbilstošas domas vai rīcība radīs nepatikšanas, jo mēs atrodamies šajā viszemākajā laicīgo cilvēku pasaulē. Pat dievi Trīs Sfērās visu var skaidri redzēt, bet viņi nevar mums uz to norādīt. Vēl jo mazāk to var izdarīt Skolotājs. Tas ir mūsu ziņā – izprast pašiem sevi.

Tas nav nekas jauns. Vairums praktizētāju zina, ka Skolotājs nevar atklāt mums visas detaļas. Par to daudzreiz ir teikts Skolotāja mācībā. Skolotājs ir teicis:

„ ...skolnieki ir sastapušies ar neskaitāmām konkrētām problēmām un daudzām grūtībām. Sākumā viņi nezināja, kā tās atrisināt. Vēlāk tie pamazām saprata un caur mēģinājumiem un kļūdām noskaidroja, ko darīt. Tobrīd es neko neteicu, jo, ja es runātu, pārbaudījums netiktu ņemts vērā. Ja pārbaudījums netiktu ņemts vērā, rastos divas problēmas. Vecie spēki darītu visu iespējamo, lai radītu kaitējumu, jo uzskatītu, ka šis Likums ir ķecerīgs, un tas varētu radīt lielus traucējumus Likuma izlabošanai un radītu lielu haosu visā Visuma telpā. To nedrīkstēja pieļaut.” (Likuma izklāsts Lielo Ezeru rajona Likuma konferencē Ziemeļamerikā, no „Skolotājs ved ceļā”)

Pēc tam Apskaidrotais norādīja uz vēl nopietnāku problēmu. Viņš teica, ka daudzi cilvēki neuzlaboja savu pilnveidošanās stāvokli un tādēļ gadiem ilgi nespēja iziet pārbaudījumus. Pakāpeniski viņi zaudēja ticību. Daži ieguva pārdabiskās spējas, bet pēc tam viņiem radās pārāk augstas domas par savām spējām, jo tie saņēma daudz uzslavu no citiem praktizētājiem. Daži praktizētāji, kam bija slikta izpratne par Likumu, noticēja specdienestu aģentu meliem un, to iespaidoti, sekoja praktizētājiem ar pārdabiskajām spējām. Viņi pat domāja, ka to spējas ir pielīdzināmas Skolotāja spējām.

Gala rezultātā viņi nosprieda, ka Dafa ir pārāk neticams, un nolēma, ka Skolotāja spēks ir ierobežots. Ja tas notiktu manā pilnveidošanās skolā, tādi skolnieki tiktu padzīti. Taču Dafa atkal un atkal deva viņiem iespēju sevi izlabot. Jo vairāk Skolotājs atturējās no tā, lai kaut ko teiktu, jo augstākās domās viņi bija par sevi, un viņu ticība Skolotājam un Dafa kļuva arvien vājāka.

Tas man atgādināja kādu man pazīstamu praktizētāju. Līdzko viņam radās problēma jautājumā par ticību Skolotājam un Dafa, viņš vairs neko neieguva, kad mācījās Likumu. Vienīgā izeja bija precīzi noteikt šo problēmu un likt viņam saprast šīs problēmas sakni.

Skolotājs ir teicis:

„Skolotājs var atklāties tikai kā cilvēks. Pirms Likuma izlabošana nav pabeigta, es nevienam nevaru parādīties kā dievs. Ja es tagad parādītos jums kā dievs, tas sagrautu jūsu pilnveidošanās apstākļus, tas iznīcinātu maldus, kuros jums jārod izpratne par lietām. No tā brīža visa jūsu darbība un jūsu pilnveidošanās neko nenozīmētu. Viss tiktu sagrauts, un arī dzīvās būtnes nevarētu tikt izglābtas. Tāpēc nevajag izvērtēt Likumu ar cilvēcisko domāšanu, nevajag domāt par Skolotāju, izmantojot cilvēcisko domāšanu. Likums, kuru jums māca Skolotājs, var ļaut jums pilnveidoties. Jums jāpilnveidojas un jāizprot lietas, balstoties uz šo Likumu. Šajā Likumā nav kļūdu. Likums ir izklāstīts pašā virspusīgākajā cilvēku valodā, izmantojot cilvēku valodas struktūru, bet tas nekādā ziņā nav ierobežots šajā virspusējā līmenī: līmeni pēc līmeņa, līmeni pēc līmeņa tajā ietverts Likuma saturs. ” (Likuma izklāsts 20. gadadienā)

Apskaidrotais norādīja, ka daži praktizētāji, kuri nomira, bija slepeni lietojuši pretsāpju tabletes, apmeklējuši ārstus un devušies uz slimnīcām, aizbildinoties ar obligāto medicīnisko apskati. Daļa praktizētāju, ieskaitot dažus praktizētājus, kuri ar praksi nodarbojas jau sen, bija piekrituši operācijai un citām ārstniecības metodēm slimnīcās.

Kad jaunam praktizētājam ir šaubas par Dafa, viņš tomēr var atveseļoties no savām slimībām, ja vien viņa ticība ir spēcīgāka par šaubām un viņš labi izpilda vingrojumus. Taču vienīgais veids, kā praktizētājs, kurš jau sen nodarbojas ar praksi, var izturēt pārbaudījumus, ir stingri ticēt Skolotājam un Dafa. Dziļi apslēptās šaubas paildzinās viņa „slimību” un liks atteikties no ticības. Beigu beigās viņš var nospriest, ka pārējo praktizētāju saslimšanas izzudušas nejauši vai pašas no sevis. Tā ir tipiska kļūda.

Ja tas būtu noticis šā Apskaidrotā pilnveidošanās skolā, tādu sekotāju pilnveidošanās būtu pilnībā sabojāta. Dafa atkal un atkal šiem praktizētājiem izrāda savu žēlsirdību, taču viņi joprojām domā, ka viņu izpratne ir dziļāka un skaidrāka nekā citiem.

Daži praktizētāji, kuri pilnveidojas nedaudz labāk, bija zaudējuši ticību sev, lai gan nešaubījās par Dafa. Tomēr viņi domāja, ka Skolotājs par viņiem nerūpējas. Tas ir vēl viens veids, kā izpaužas ticības trūkums Skolotājam un Dafa.

Jaunajiem praktizētājiem Dafa neizvirza augstas prasības. Skolotājs reiz teica:

„No otras puses, ja kāds, kurš ir jauns skolnieks, vai tas, kurš pats saprot, ka nav bijis pietiekami uzcītīgs, saslimst un dodas uz slimnīcu, tad lai jau tā būtu - [es domāju,] mēs uzskatīsim to par daļu no viņa pilnveidošanās procesa. Vēlāk, kad viņš pilnveidosies labāk, viņš pakāpeniski sapratīs, kā rīkoties. Pilnveidošanās ir process, cilvēkam tomēr ir jādod iespēja. Protams, par tiem, kuri ir uzcītīgi, šeit nav nepieciešams runāt. Tiem, kam sirdī trūkst pārliecības un kuri aizgāja [uz slimnīcu], Skolotājam nav ko teikt.” (Likuma izklāsts Losandželosā)

Apskaidrotais redzēja, ka Dafa principi atklāj milzīgu un neizmērojamu enerģiju un spējas. Daudzi praktizētāji tam netic patiesi. Daudzi tika savainoti spīdzināšanu rezultātā cietumos. Ja viņi spētu patiesi ticēt Dafa, patiesi pilnveidot sevi un mainīt savu domāšanu, tad ļoti ātri izveseļotos. Daudzu praktizētāju taisnās domas spīdzināšanu rezultātā bija kļuvušas vājākas. Gūto smago traumu dēļ viņi šaubījās par Dafa. Daži turpināja mācīties Likumu tikai tāpēc, lai parādītu, ka viņi joprojām ir uzcītīgi.

Pilnveidošanās sākumā viņi izpildīja vingrojumus, neskatoties uz nopietnajām slimībām, kas viņiem bija. Taču pēc atbrīvošanas no cietuma viņi zaudēja vēlmi izpildīt vingrojumus, lai gan bija spējīgi kustēties. Viņi sūdzējās par fizisko diskomfortu un atrada visdažādākos aizbildinājumus, lai nepildītu vingrojumus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu apziņā bija iemājojušas šaubas par Dafa. Šaubas var noslēpt no cilvēkiem, bet ne no dieviem. Pārbaudījumu uz dzīvību un nāvi nav iespējams iziet, ja ir pat vismazākās šaubas, nemaz jau nerunājot par viņu šaubu līmeni. Viņu izpratne par Likumu pazeminājās līdz parasto cilvēku līmenim, un viņiem nebija nekādu iespēju iziet šo pārbaudījumu. Ja ilgāku laiku viņi nespēja paaugstināties, viņu dzīve vairs nevarēja tikt pagarināta. Taču, ja viņiem būtu radušās taisnas domas un viņi būtu kļuvuši uzcītīgi – tādi kā pašā pilnveidošanās sākumā -, viņi būtu pilnībā atguvuši veselību. Patiesībā daudz praktizētāju, kuri bija padarīti par invalīdiem vai spīdzināšanās nomocīti gandrīz līdz nāvei, ātri atlaba. Brīnumi patiešām notiek, taču tikai ar tiem, kuriem nav nekādu šaubu par Dafa. Viņi patiešām ir apbrīnojami.

No pieredzes zinu, ka daudzi no maniem draugiem praktizētājiem rūpējās par vajāšanās cietušajiem praktizētājiem tā, it kā tie būtu parasti slimi cilvēki, un patiesībā neizmantoja laiku, lai kopā mācītos Likumu vai izpildītu vingrojumus. Cietušie praktizētāji neizrādīja vēlmi izpildīt vingrojumus un nevarēja koncentrēties, klausoties Skolotāja lekcijas. Beigu beigās viņi nomira. Iemesls varētu būt tāds, kādu to aprakstīja Apskaidrotais. Pēc atbrīvošanas no cietuma spīdzināšanās cietušais praktizētājs teica tuviniekiem, ka viņš vairs netic Dafa. Citi praktizētāji par to nezināja, un, lai viņu atbalstītu, visa grupa turpināja raidīt taisnās domas. Pēc kāda laika viņš nomira. Es zinu vairākus tamlīdzīgus gadījumus. Ja mēs būtu labāk ar viņiem sazinājušies un palīdzējuši atgūt taisnās domas, tad būtu varējuši glābt viņu dzīvības.

Apskaidrotais atzīmēja, ka viņa pilnveidošanās skola nav salīdzināma ar Dafa. Taču viņš bija izturējis pārbaudījumus Trīs Sfērās, saglabājot nelokāmi stingru ticību. Ja tādas mazas skolas māceklis to varēja izdarīt, kāpēc to nevarēja izdarīt daži Dafa praktizētāji? Viņu neticība bloķēja viņus no Likuma spēka.

Es ieguvu dziļāku izpratni, izlasot šos Skolotāja vārdus:

„Ja tu nepārtraukti pilnveidosies, tad varēsi nepārtraukti pagarināt savu dzīvi. Pastāvīgi praktizējot, tava dzīve nepārtraukti tiks pagarināta. Tādēļ vecāka gadagājuma cilvēkiem ar labu iedzimto pamatu laika būs pietiekami. Tomēr pastāv kāds kritērijs. Tā dzīve, kas tiek pagarināta un pārsniedz iepriekšnolemto sākotnējo dzīves ilgumu, pilnībā ir paredzēta, lai tu praktizētu. Ja tavas domas kaut nedaudz novirzīsies no ceļa, tava dzīvība būs apdraudēta, jo tavai dzīvei jau sen bija jābeidzas. Šāds ierobežojums pastāvēs līdz brīdim, kad tu sāksi pilnveidoties Pārlaicīgajā Likumā. Tad notiks pāreja citā stāvoklī.” („Džuaņ Faluņ” pirmā lekcija)

Apskaidrotais runāja arī par dažām citām problēmām, kuras sakņojas nepietiekamā ticībā Skolotājam un Dafa. Viņš runāja par to diezgan prozaiski.

Es viņam neuzdevu pārāk daudz jautājumu, bet vienkārši salīdzināju viņa vārdus ar Likumu un centos izprast, kur praktizētāji nespēj izprast Likumu.

Es jūtu, ka daudz Dafa praktizētāju ir izolējuši sevi un slēpj savas problēmas, lai gan citiem var likties, ka viņi uzcītīgi pilnveidojas. Ja mēs visi spēsim atvērt savu sirdi, runāt viens ar otru un gūt dziļāku izpratni par Likumu, tad spēsim izvairīties no daudziem zaudējumiem.

Iepriekšminētais ir mana ierobežotā izpratne. Lūdzu, norādiet uz jebkuriem trūkumiem.


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/4/4/149602p.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.