Lu Jujs: ķīniešu tējas meistars

Runājot par tējas vēsturi, Lu Jujs tajā ir viens no svarīgākajiem personāžiem. Ķīnas vēsturē viņš ir atzīts par tējas dievu.

Lu Jujs dzīvoja Tanu dinastijas laikā (733. -804. g.) Saskaņā ar vēsturiskiem pierakstiem, nepilnus trīs gadus veco Juju, kurš bija pamests ezera krastā, atrada un paņēma sev līdzi klostera priekšnieks. Viņš bija slavens budistu mūks ar plašām zināšanām tējas kultūrā. Jau kopš agras bērnības Lu Jujs izrādīja lielu interesi par tēju un klosterī apguva tējas pagatavošanas mākslu.

Lai arī Lu Jujs nekļuva par mūku, atrodoties klosterī, viņš iemācījās lasīt un rakstīt un iepazinās ar budistu svētajiem rakstiem. Pametis klosteri, viņš turpināja mācīties un kļuva par izglītotu un zinošu literātu. Taču klosterī pavadītie gadi bija atstājuši būtisku ietekmi uz viņa raksturu, un tāpēc viņu maz interesēja slava vai materiālie labumi.

Lu Jujam tēja simbolizēja Visuma harmoniju un noslēpumaino vienotību. Viņš veltīja visu savu dzīvi tējas mākslai un deva lielu ieguldījumu tās attīstībā. Viņš uzrakstīja grāmatu „Ča Dzjin” – tā ir enciklopēdija par tēju, kas tiek tulkota kā „Tējas kanons”. Grāmatā ir aptvertas visas viņa zināšanas par tēju – tās izcelsmi, vākšanas un apstrādes metodēm, tējas ceremonijai nepieciešamajiem instrumentiem un traukiem, ūdens vārīšanas veidiem, par mākslu to novērtēt, tējas vēsturi, rajoniem, kur aug tēja, tējas dzeršanas paražām, un grāmatā ir atrodamas tējas ceremonijas ilustrācijas. Tā ir pasaulē pirmā monogrāfija par tēju.

(Ilustrācija: Ketrīna Čan, Epoch Times).

Lu Juja apsēstību ar tējas mākslu atspoguļo kāds plaši zināms atgadījums, kas notika tējas ceremonijas laikā, kurā viņš piedalījās. Satraukts par viņa apmeklējumu, namatēvs teica: „Es dzirdēju, ka tējas pagatavošanai vislabākais esot ūdens no kāda īpaša Jandzi upes rajona, tāpēc es izmantošu to. Turklāt tagad pie mums ir slavenākais tējas speciālists Lu Jujs. Kāda brīnišķīga sakritība! Patiesi, tāda iespēja rodas tikai vienreiz dzīvē!”

Uz šo īpašo Jandzi upes rajonu pēc ūdens tika nosūtīts kareivis. Gaidot ūdeni, Lu Jujs rūpīgi sagatavoja visu nepieciešamo tējas vārīšanai.

Drīz vien ūdens tika atgādāts un Lu Jujs ar karoti viegli pieskārās ūdens virsmai.

„Tas ir Jandzi upes ūdens, taču tas nav no pareizā rajona. Šis droši vien ir ūdens no Jandzi upes krasta,” viņš teica.

Karavīrs steidzīgi atbildēja: „Šo ūdeni iesmēlu es pats, un tam ir daudz liecinieku.”

Lu Jujs neko neatbildēja un nolēja pusi ūdens. Tad viņš novilka pa ūdens virsu ar karoti trauka kreisajā pusē un priecīgs paziņoja: „Tagad tas ir ūdens no pareizā Jandzi upes rajona.”

Karavīram kļuva kauns, un viņš atzinās: „ Kad es biju iesmēlis ūdeni un sasniedzis krastu, laiva sašūpojās un puse ūdens izlija. Tāpēc es iesmēlu pārējo ūdeni turpat upes krastā. Es nezināju, ka jūs sajutīsiet atšķirību. Es vēlreiz patiesi atvainojos.”

Lu Jujs smaidot paskaidroja karavīram, ka ūdens Jandzi upes krastā ir sāļāks, kas slikti ietekmēs tējas garšu. Visi viņa draugi bija pārsteigti, un uz viņiem lielu iespaidu atstāja Lu Juja izcilā spēja atšķirt ūdeni.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114456-Tarihsel-Figurler-Lu-Yu-%E2%80%9CCay-Bilgesi%E2%80%9D.html