Van Vejs, kas pazīstams kā „Dzejas Buda”

Van Vejs (700.-761. g.) bija slavens Tanu dinastijas dzejnieks, gleznotājs un mūziķis. Viņš bija visu cienīts cilvēks ar izteiktu taisnīguma izjūtu.

Van Veju izaudzināja māte, kas bija dievbijīga budiste. Deviņu gadu vecumā Van sāka rakstīt dzeju, un vēlāk atklājās, ka viņam piemīt liels dzejnieka talants.

21 gada vecumā viņš bija to vidū, kuri uzrādīja labākos rezultātus imperatora eksāmenos, un drīz vien iemantoja labu reputāciju galmā kā cilvēks ar izcilām spējām ne tikai dzejā, bet arī mūzikā, kaligrāfijā un glezniecībā.

Viņš uzrakstīja daudz lielisku dzejoļu par dažādām tēmām. Daudzi dzejoļi par dabu tika izmantoti kā dziesmu teksti, bet citi iedvesmoja viņu gleznošanai. Nākamās paaudzes godāja Van Veju kā „gleznotāju dzejā un dzejnieku glezniecībā”.

(Ilustrācija: Ketrīna Čan/Epoch Times)

Ķīnas vēsturē Van Vejs tiek uzskatīts par jauna mākslas stila radītāju. Šis stils apvieno sevī literatūru un zīmējumu. Kopš tā laika ķīniešu gleznojumos pamazām tika iekļauta arī dzeja un kaligrāfija. Šis stils ķīniešu glezniecībā dominē līdz pat mūsdienām, un ķīniešu gleznojumos mēs joprojām varam redzēt dzeju, kaligrāfiju un mākslinieka zīmogu.

Ir saglabājušies stāsti par Van Veja taisnīguma izjūtu. Viens no imperatora brāļiem ar varu atveda plāceņu tirgotāja sievu uz pili un padarīja viņu par vienu no savām mīļākajām. Kopš tā laika viņa pārstāja runāt un nekad vairs nesmaidīja, par ko princis bija ļoti neapmierināts.

Reiz mielasta laikā, kurā piedalījās arī Van Vejs, princis teica šai sievietei; „Es varu saderēt, ka tavs vīrs jau ir apprecējis citu sievieti un sen ir tevi aizmirsis. Šodien likšu viņam atnest šurp plāceņus, un tu varēsi viņu satikt.” Līdzko vīrs atnāca, sieviete pieskrēja pie viņa, un viņi abi asarām acīs lūkojās viens otrā. Redzētais satrieca viesus, bet neviens neuzdrošinājās neko teikt, jo baidījās no prinča. Tad piecēlās Van Vejs un nolasīja improvizētu dzejoli, atsaucoties uz vēsturisku stāstu par to, kā augstākstāvošu personu ļaundarības tiek pakļautas kritikai. Apmulsušajam princim nācās pāri atbrīvot un vainot nepareizā rīcībā savus padotos.

Kopš jaunības Van Vejs bija pazīstams ar daudziem bagātiem un ietekmīgiem cilvēkiem. Tomēr pēc sievas nāves viņš, esot 30 gadu vecumā, klusi aizgāja no pils un dzīvoja vientulībā. Viņš nekad vairs neprecējās un kļuva par budistu-vientuļnieku. Pilnveidošanās budismā atspoguļojās arī viņa dzejā un gleznās, kurās jūtams miers, svaigums un dabiskums. Daudzus no saviem labākajiem dzejoļiem viņš radīja tieši šajā periodā.

Van Veja visievērojamākais sasniegums ir budisma apdziedāšana mākslas darbos, tāpēc Ķīnas vēsturē viņš ir zināms kā „Dzejas Buda”

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114476-Tarihsel-Figurler-Wang-Wei-%E2%80%9CSair-Buda%E2%80%9D.html