Četras lietas, kas apdraud sabiedrību

Aptuveni pirms 2400 gadiem tagadējās Ķīnas teritorijā pastāvēja kādas 10 valstis, un katrai no tām bija savs valdnieks. Kādu dienu Veju valsts imperators Huei uzaicināja pārējos valdniekus uz svinībām savā lieliskajā pilī. Starp uzaicinātajiem bija arī Lu valsts (Konfūcija dzimtene) imperators Gun. Kad Huei aicināja uzsaukt tostu, valdnieks Gun pastāstīja par četriem faktoriem, kas var sagraut valsti:

„Jidi bija prasmīga vīna darītāja. Kādu dienu viņas vīnu nobaudīja valdnieks Jujs, kuram vīns ļoti iegaršojās. Taču, kopš tā brīža valdnieks atturējās no vīna un norobežojās no Jidi. Jujs teica: „Es zinu, ka nākotnē valdnieku kāre pēc laba vīna var pazudināt dažu labu tautu.”

„Kādu nakti Cji valsts karalis Huans jutās ļoti izsalcis un slavenais pavārs Ji Ja sagatavoja viņam izcilu maltīti. Valdniekam tik ļoti iepatikās gardais ēdiens, ka viņš pārēdās un nākamajā rītā viņam bija grūti piecelties. Tad Huans teica: „Dažs labs nākotnē zaudēs savu tautu, ja nespēs apvaldīt savu kāri pēc gardiem ēdieniem.”

„Kad skaistules Naņ Dživejas savaldzinātais Dzjinu valsts valdnieks Veņs aizmirsa par visu un ļāvās jutekliskām baudām, viņš spēja atgriezties pie savām valsts lietām tikai pēc trim dienām. Tādēļ viņš aizsūtīja Naņ projām un teica: „Nākotnes valdnieki pazudinās savu tautu, ja nokļūs juteklisku baudu un skaistuma varā.”

„Kad valdnieks Džao uzkāpa tornī, lai aplūkotu ainavas ap savu pili, viņu dziļi iespaidoja vareno kalnu un upju skaistums. Viņš bija tik pārsteigts, ka gandrīz aizmirsa visu citu. Tad viņš solīja nekad vairs neaizmirst savus pienākumus un brīdināja citus: „Kāds nākotnē var zaudēt savu valsti, veltot pārāk daudz pūļu grandiozu celtņu un krāšņu ainavu radīšanai.”

Visbeidzot valdnieks Gun secināja, ka ļaušanās jebkurai no šīm baudām var izpostīt valsti. Tādā veidā gudrais valdnieks norādīja uz namatēva uzvedību: šo svētku laikā valdnieks Huei nodevās visām četrām iepriekš minētajām baudām, kas bija satraucoša zīme.

Valdnieks Huei dzirdēja šos vārdus un no visas sirds piekrita imperatoram Gun.

Neaizmirst vēstures piemērus

Vēsture piedāvā mums daudzus šāda veida piemērus. Džou, Šanu, Cjiņu un Suju dinastijas sabruka, jo to valdnieki ļāvās savām iegribām. Ja valdnieks tik neapdomīgi tiecas pēc fiziskām vai materiālām baudām, tas nolemj sevi postam.

Līdzīgi notiek arī mūsdienu Ķīnā. Pēdējo divdesmit gadu laikā dzīšanās pēc materiālām vērtībām ir pieaugusi, un šī tendence turpina pastiprināties. Valdības amatpersonas domā tikai par savām interesēm. Ierēdņi atklāti pieņem kukuļus, tādējādi graujot sabiedrības labklājību. Pārmēru lielais pārtikas preču patēriņš un rūpniecisko atkritumu apjomi ir sasnieguši katastrofālus apmērus. Prostitūcija, tostarp arī nepilngadīgu meiteņu izmantošana, ir kļuvusi ikdienišķa parādība. Morālā deģenerācija Ķīnā kopumā ir sasniegusi vēl nebijušu līmeni.

Uzzinājuši par režīma korumpētību un apzinoties to, ka komunistiskā partija vairs nespēs izvairīties no sabrukuma un it īpaši pēc „Deviņu komentāru par komunistisko partiju” izlasīšanas, gandrīz 150 miljoni ķīniešu ir publiski paziņojuši par izstāšanos no Ķīnas komunistiskās partijas un ar to saistītajām organizācijām. Tā ir cerīga zīme Ķīnai un visai pārējai pasaulei.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/9/18/142085p.html