Ķīniešu idioma: Atstāt tīklam vienu pusi vaļā (網開一面)

Pēdējais Sja dinastijas valdnieks (ap 1766. g.p.m.ē) bija ļoti tirānisks un izvirtis, kas izraisīja lielu neapmierinātību tautā. Lai glābtu cilvēkus no ciešanām, Tans apņēmās gāzt tirānu, un pēc tam izveidoja Šanu dinastiju (1600.g. –1066. g.p.m.ē.).

Kad Tans vēl bija Šanu cilts vadonis, tauta viņu ļoti cienīja par līdzjūtību un žēlsirdību pret visām dzīvajām būtnēm.

Kādu dienu Tans pastaigājās pa lauku un uzdūrās cilvēkam, kurš no liela tīkla bija izveidojis lamatas putniem, un pie sevis murmināja: „Nāciet šurp, putni! Vai lidojat augstu vai zemu, uz Austrumiem vai Rietumiem, visi lidojiet manā tīklā! Visi!”

Tans apstājās un teica šim cilvēkam, ka viņa paņēmiens ir nežēlīgs, tas nav žēlsirdīgi pret putniem, un ka viņam vajag atstāt vaļā vismaz vienu tīkla pusi.

Tans saka vīram, kurš ķer putnus, ka viņa paņēmiens ir nežēlīgs, tas nav žēlsirdīgi pret putniem, un ka viņam vajag atstāt vaļā vismaz vienu tīkla pusi. (Ilustrācija: Šerija Hsiao/Epoch Times)

Tans trīs pusēs pārgrieza tīklu un nočukstēja: „O, putni! Lidojiet pa labi un pa kreisi, kā jums patīk. Bet, ja jūs patiešām esat noguruši no dzīves, tad lidojiet šajā tīklā!”

Visus cilvēkus, arī vīru, kurš ķēra putnus, aizkustināja Tana žēlsirdība pret putniem. Viņi saprata, ka tas ir dižens cilvēks, kurš pret cilvēkiem būs vēl žēlsirdīgāks.

Drīz vien šī ziņa izplatījās tuvu un tālu. Kad citu cilšu vadoņi to uzzināja, viņi zvērēja Tanam uzticību, jo ticēja, ka viņš būs ļoti labs valdnieks.

Tanu atbalstīja vairāk nekā 40 ciltis, kas bija ļoti labs pamats tam, lai darītu galu Sja dinastijas tirānijai, un Tans kļūtu par Šanu dinastijas dibinātāju.

No šī stāsta ir radusies idioma 網開一面 (wǎng kāi yī miàn), kura burtiski nozīmē „atstāt tīklam vienu pusi vaļā”. Sākotnēji idioma skanēja: 網開三面 (wǎng kāi sān miàn), kas nozīmēja „atstāt tīklam trīs puses vaļā”.

Tagad ķīnieši to izmanto, runājot par žēlsirdīgu attieksmi pret likumpārkāpēju, vai dodot kādam iespēju laboties.

Šis stāstu par Tanu tika ierakstīts slavenā Ķīnas vēsturnieka Sima Cjaņa grāmatā „Dižā vēsturnieka pieraksti.”