Ķīniešu idioma: Debesis un zeme apgriezušās otrādi (天翻地覆)

Izteiciens „debesis un zeme apgriezušās otrādi” pirmo reizi parādījās Liu Šana poēmā „Astoņpadsmit melodijas nomadu flautai” Tanu dinastijas laikā (618. - 907.g.).

Liu Šans bija izcils dzejnieks un gleznotājs. Viņam patika iedzert, un viņš bieži bija nomāktā garastāvoklī. Mēness gaismā viņš dzēra vīnu un rakstīja dzejoļus par savām dziļākajām jūtām.

Viņš ne tikai rakstīja dzeju, bet arī zīmēja putnus, zivis, kukaiņus un dabas ainavas. Daudzus gadus viņš pavadīja noslēgtībā, līdz kādu dienu piepeši pazuda. Neviens tā arī neuzzināja, kas ar viņu notika.

Poēma „Astoņpadsmit melodijas nomadu flautai” stāsta par Cai Veņdzji, brīnišķīgu dzejnieci un mūziķi Dienvidu Haņu dinastijas laikā (25. – 220. g.). Cai sagūstīja sjunnu nomadi¹, kuri 194. –195. gadā iebruka Ķīnas galvaspilsētā, un viņu aizveda verdzībā uz ziemeļu zemēm.

Liu Šana poēmā paustas dzejnieces Cai Veņdzji vientulības un apmulsuma jūtas, kad viņa atradās gūstā pie ziemeļu nomadu ciltīm Austrumu Haņu dinastijas laikā. (Ilustrācija: Zona Je/Epoch Times)

Gūsta laikā Cai Veņdzji kļuva par sievu vienam no prinčiem un dzemdēja viņam divus dēlus. Cai gūstā pavadīja 12 gadus, līdz karavadonis Cao Cao² samaksāja lielu izpirkuma maksu, lai atgrieztu viņu Ķīnā. Cai tika atbrīvota un atgriezās dzimtenē, taču savus bērnus viņa atstāja Sjunnu teritorijā.

Savā poēmā Liu Šan raksta:

„Vainojiet īso pavasari, ja nevarat atrast ziedus un vītolus nomadu zemē.
Kurš gan zina, vai debesis un zeme nav apgriezušās otrādi?
Tagad meklēju Polārzvaigzni, stāvot ar seju uz dienvidiem,
Dīvaini vārdi un valoda, nereti liek klusēt veselu gadu.
Darot visu pēc pavēles, žesti šķiet labāki par vārdiem.”

Šis fragments ļoti precīzi atspoguļo vientulības un skumju jūtas.

Vēlāk šis poētiskais izteiciens „debesis un zeme apgriezušās otrādi” kļuva par idiomu. Ķīniešu valodā tā skan 天翻地覆 (tiān fān dì fù) un nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Piezīme:

1. Sjunnu klejotāji (匈奴) bija ciltis, kas dzīvoja uz ziemeļiem no Ķīnas.

2. Cao Cao (155.-220. g.) bija Austrumu Haņu dinastijas priekšpēdējais kanclers. Viņš kļuva par vienu no ievērojamākajām personām Trejvalstu periodā un lika pamatus tam, lai izveidotu Veju valsti.