Ķīniešu idioma: Kurš maz redzējis, tas daudz brīnās (少见 多 怪)

Reiz bija kāds cilvēks, kurš nekad nebija ne redzējis, ne dzirdējis par kamieli. Kādu dienu viņš pastaigājās pa lauku pilsētas nomalē. Bija saulaina diena, laukā strādāja daudzi cilvēki, un viņš priecājās par skaisto ainavu.

Pēkšņi viņš ieraudzīja radījumu ar diviem kupriem uz muguras. Viņš nezināja, kas tas ir, un bija tik pārsteigts, ka iesaucās: „Mans Dievs! Kas tas ir? Ātri nāciet un paskatieties uz to!”

Cilvēkam, kurš maz redzējis, viss ir pārsteigums. (Ilustrācija: Sendijs Džeins/Epoch Times)

Dzirdot viņa pārsteigto balsi, cilvēki pameta darbu un steidzās apskatīt to, ko viņš bija atradis. Tomēr viņi neieraudzīja neko dīvainu vai neparastu.

Viens no tiem jautāja: „Hei, tu! Kāpēc tu kliedzi?”

Vīrs atbildēja: „Paskaties uz šo zirgu. Tam ir divi briesmīgi izaugumi.”

Saprotot, ka viņš ar to domā kamieli, cilvēki sāka smieties.

Vēlāk no šī stāsta radās idioma 少见 多 怪 (shǎo jiàn duō guài), kas nozīmē – kurš maz redzējis, tas daudz brīnās. To lieto, lai aprakstītu šāda veida situāciju, vai cilvēku, kurš dzīvē neko nav redzējis.

Šis izteiciens pirmoreiz tika atrasts dialogā budistu tekstā „Iluzori priekšstati par realitāti” (1), kura autors ir Mou Žuns (2) - slavens konfuciānisma zinātnieks no vēlīnā Austrumu Haņu perioda (25. g. -220. g.), kurš vēlāk pievērsās budismam.

Dialogā autoram kāds jautā: „Jūs pieminējāt, ka Budam bija 32 īpaši izpausmes veidi un 80 īpatnības, ar ko viņš atšķīrās no laicīgiem cilvēkiem. Kā to saprast?” uz ko Mou atbildēja: „Jo mazāk cilvēks ir redzējis, jo vairāk pārsteigts viņš būs. Ieraudzījis kamieli, viņš var pieņemt to par zirgu ar diviem izaugumiem.”

Šo idiomu dažreiz lieto, lai izzobotu kādu, kurš visiem zināmu lietu pasniedz, kā pārsteidzošu jaunumu. Līdzīgs izteiciens angļu valodā skan „Labas ziņas, kapteini Acīmredzamais!” kas bieži tiek lietots sarkastiskā nozīmē. Latviešu valodā ir zināmi līdzīgi teicieni, tādi kā „Nezina nekā, kā gailis no svētdienas”.

Piezīme:

1. Traktāts „Iluzori priekšstati par realitāti” (理 惑 论vai Lihuo Lun) ir pirmā grāmata par budismu, kuru sarakstīja ķīniešu zinātnieks. Šajā ievērojamajā darbā Mou Žuns atbildēja uz biežāk uzdotiem jautājumiem par budismu. Pirmo pāris gadsimtu laikā Ķīnā bija daudz iebildumu pret budismu, jo tā bija svešzemju prakse.

2. Mou Žuns ( 170. p.m.ē. -?), konfuciānisma zinātnieks, kurš vēlāk pievērsās budismam, tautā bija pazīstams ar vairākiem vārdiem: Meistars Mou, Mou Dzi vai Mou Tzu. http://baike.baidu.com/view/2049088.htm

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.