Ķīniešu idioma: ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus (黔驴技穷)

Ķīniešu idiomas “黔驴技穷” (qián lǘ jì qióng) burtiskā nozīme ir „ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus”, un tās pamatā ir fabula, kas iekļauta Liu Dzunjuaņa¹ (618. g. - 907. g.) grāmatā "Saņ Dzje". Liu Dzunjuaņs ir atzīts par vienu no labākajiem Tanu dinastijas prozas rakstniekiem.

Reiz sensenos laikos kāds cilvēks atveda uz Guidžou provinci ēzeli. Tajā laikā šajā apgabalā tādu dzīvnieku nebija. Ēzelis tika atstāts mežā netālu no kalniem.

Sajutis medījumu, no kalniem lejā devās izsalcis tīģeris. Kad viņš ieraudzīja šo lielo dzīvnieku, viņš nobijās, jo nekad agrāk nebija redzējis ēzeli. Viņš ātri noslēpās mežā un vēroja to pa gabalu. Reizēm viņš uzdrošinājās pienākt nedaudz tuvāk, taču vienmēr turējās drošā attālumā.

Kādu dienu tīģeris sadūšojās un pienāca tuvāk ēzelim. Tajā brīdī ēzelis piepeši sāka skaļi brēkt, un tīģeris nodomājis, ka ēzelis gatavojas viņu apēst, steidzīgi metās prom. Slēpjoties mežā, tīģeris uzmanīgi vēroja ēzeli, un saprata, ka tas neko vairs negatavojas darīt.

Ilgāku laiku novērojot ēzeli, tīģeris sāka pierast pie tā brēkšanas, un jau vairs tik stipri nebaidījās. Šķita, ka ēzelis vairs neko citu nespēj. Tāpēc ar katru reizi tīģeris pienāca tam arvien tuvāk, un pat uzdrošinājās apiet tam apkārt.

Sapratis, ka ēzelis nav nemaz tik šausmīgs, tīģeris kļuva drošāks. Lai redzētu, ko ēzelis darīs, kad būs sadusmots, tīģeris nostājās tam priekšā un iebelza tam ar galvu. Ēzelis tiešām sadusmojās un sāka mežonīgi spārdīties.

Tīģeris saprot, ka ēzelis vairs neko citu nespēj. (Mei Hsu ilustrācija/ Epoch Times)

Sākumā tīģeris bija ļoti pārsteigts, taču drīz vien kļuva priecīgs, jo ieraudzīja, ka tas ir viss, uz ko šis dzīvnieks ir spējīgs. Ar skaļu rēcienu tīģeris metās virsū ēzelim un apēda to.

Idioma „ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus” ir radusies no šīs fabulas. Šodien ļaudis izmanto šo teicienu, lai aprakstītu cilvēku, kurš vairs nezina ko teikt, vai situāciju, kad kādam vairs nepietiek spēju vai prasmju.

Piezīme:

Liu Dzunjuaņs (773. g. – 819. g.) ir ticis atzīts par vienu no diviem ievērojamākajiem Tanu dinastijas rakstniekiem. Viņš kļuva pazīstams ar saviem alegoriskajiem stāstiem un fabulām. Viņš ir viens no astoņiem Tanu un Sunu dinastijas laika dižajiem prozas meistariem.