Lu Mens - no neizglītota kareivja par gudru ģenerāli

Lu Mens (178. -219. g.) bija izcils un izglītots ģenerālis, kas Trejvalstu laikmetā kalpoja Austrumu Vu karalistes valdniekam Suņ Cjuaņam.

Bērnībā Lu Menam nebija iespējas iegūt izglītību, taču viņam bija lielas spējas kaujas mākslās.
Viņš bija ļoti drosmīgs un viņam patika citēt Čao Baņa vārdus: „Neviens nevar noķert tīģera mazuli, neielienot tīģera alā”. Sešpadsmit gadu vecumā Lu Mens, uzdodamies par pieaugušu, pievienojās karaspēkam, lai piedalītos kaujās.

Lu Mens - no neizglītota kareivja par gudru un izglītotu ģenerāli (Ketrīnas Čan ilustrācija, Epoch Times)

Izceldamies daudzās kaujās, Lu Mens pakāpeniski tika paaugstināts no vienkārša ierindas karavīra līdz ģenerālim un Austrumu Vu valsts gubernatoram. Tā kā Lu Menam trūka izglītības, galma inteliģentās amatpersonas viņu neuzņēma pārāk labi.

Vu karalistes valdnieks Suņ Cjuaņs mudināja jaunekli studēt literatūru, lai paplašinātu viņa redzesloku. Sākumā Lu Mens mēģināja no mācībām izvairīties, bet pēc tam, neraugoties uz aizņemtību ar militārajiem pienākumiem, piekrita. Pateicoties savai ārkārtīgajai uzcītībai, Lu Mens pilnībā nodevās mācībām un guva apbrīnojamus panākumus. Pēc pāris mēnešiem viņš satika kādu ievērojamu galma gudro, kurš viņu agrāk nicināja. Lu Mens atstāja uz viņu tik spēcīgu iespaidu, ka viņš iesaucās: „Tik gudrs cilvēks kādreiz bija tik neizglītots!” Lu Mens uz to atbildēja: „Līdzko cilvēks sāk studēt literatūru, jūs varat sākt skatīties uz viņu ar jaunām acīm!” Viņi nozvērējās kļūt par brāļiem un vienmēr viens otru atbalstīja.

Trejvalstu laikmetā Lu Mens kļuva slavens, sakaujot un sagūstot vienu no ievērojamākajiem tā laika ķīniešu ģenerāļiem Guaņ Juju, kurš Ķīnas vēsturē personificē uzticību un taisnīgumu.

Šu valsts karavadonis Guaņ Jujs aizsargāja nozīmīgu cietoksni pret Veju un Austrumu Vu valstu karaspēkiem. Austrumu Vu armijas galvenais ģenerālis Lu Mens izlikās par ļoti slimu, bet savā vietā nozīmēja jaunu zinātnieku. Noticējis Vu armijas karavadoņa šķietamajai slimībai, Guaņ Jujs nolēma uzbrukt Veju valstij, neuztraucoties par Vu valsts karaspēka uzbrukuma draudiem. Dodoties karagājienā, Guaņ Jujs aizsardzības bāku apsargāšanai pie upes blakus cietoksnim un pašā cietoksnī atstāja tikai nenozīmīgu karaspēka daļu.

Kad Guaņ Jujs ar savu milzīgo karaspēku pameta cietoksni, Lu Mens lika saviem labākajiem karavīriem pārģērbties par tirgotājiem, un sūtīja viņus laivās ieņemt vienu no aizsardzības bākām. Pēc tam karavīri pārģērbās Guaņ Juja karavīru drēbēs un ieņēma pārējās bākas. Kad Lu Mens bija ieņēmis Guaņ Juja cietoksni, viņš savam karaspēkam izdeva stingru pavēli izturēties pret vietējiem iedzīvotājiem ar cieņu un rūpēm. Ir zināms, ka vienam no Lu Mena virsniekiem publiski izpildīja nāvessodu par to, ka viņš paņēma no kāda iedzīvotāja apmetni, lai pasargātu no lietus savas bruņas. Lu Mens nodrošināja slimniekiem zāles, apģērba nabagus, un ļāva vietējiem iedzīvotājiem sarakstīties ar saviem radiniekiem Guaņ Juja armijā, kura dezertēšanas dēļ kļuva arvien mazāka.

Uzbrūkot divu valstu karaspēkiem, Guaņ Jujs cieta smagu sakāvi. Kad Guaņ Jujs atteicās padoties, viņu sagūstīja un nogādāja Vu karalistē, kur viņam tika izpildīts nāvessods.

Sakāvis Guaņ Juju, Lu Mens nostiprināja visu valsti un kļuva par veiksmīgāko Austrumu Vu valsts ģenerāli. Tomēr drīz pēc tam viņš nopietni saslima, un, neskatoties uz visām ārstu pūlēm, nomira, būdams 42 gadus vecs. Viņa pēdējā griba bija, lai viņa bēres būtu pēc iespējas vienkāršākas. Tā kā Lu Mens vairs nevarēja kalpot imperatoram, viņš atdeva tam atpakaļ savu dāsno atalgojumu.