Liu Bejs – humāns valdnieks, kurš rūpējās par cilvēkiem

Liu Bejs (161.–223. g.) parasti tiek uzskatīts par vienu no humānākajiem valdniekiem Ķīnas vēsturē, kurš ievēroja konfuciānisma principus un rūpējās par savu tautu.

Liu Bejs – humāns valdnieks, kurš rūpējās par cilvēkiem. (Blue Sjao ilustrācija, Epoch Times)

Kaut arī viņu saistīja attālas radniecības saites ar Haņu dinastijas valdnieku ģimeni, Liu Bejs uzauga nabadzībā. Viņu audzināja māte atraitne, kura pārdošanai izgatavoja kurpes un salmu paklājus. Jau bērnībā viņš sapņoja kļūt par valdnieku, iedomādamies, ka koks, kurā viņš sēž, ir valdnieka kariete.

Kad Liu Bejs pieauga, viņš kļuva par tiesnesi. Viņš bija līdzjūtīgs un rūpējās par cilvēkiem, tādēļ tika ļoti ieredzēts. Ir stāsts par to, ka, uzzinājis par Liu Beja labestību, viņa konkurenta uzsūtītais slepkava vairs nemēģināja viņu nogalināt, un atzinās savos nodomos. Vēlāk Liu Bejs viņu apžēloja un atbrīvoja.

Valdīšanas sākumā Liu Beja militārie panākumi nebija sevišķi iespaidīgi, viņam nācās lūgt padomu citiem karavadoņiem, taču viņš prata izvēlēties sev labus palīgus. Šo Liu Beja talantu pamanīja pat viņa zvērinātais ienaidnieks Cao Cao.

Reiz pirms stāšanās Liu Beja dienestā viens slavens padomnieks nolēma pārbaudīt viņa raksturu. Viņš ieteica Liu Bejam iedot kādam ierēdnim sliktu zirgu. Liu Bejs tikai pasmējās par šo savtīgo padomu, līdz ar to iekarodams padomnieka uzticību, kurš iestājās pie viņa dienestā, un vēlāk palīdzēja uzvarēt daudzās kaujās.

Kad Cao Cao bija saņēmis padomnieka māti par ķīlnieci, Liu Bejs ļāva padomniekam doties pie savas mātes un kalpot pretiniekam. Aizkustināts par šādu attieksmi, šis padomnieks vēlāk kļuva pazīstams kā „klusais padomnieks”, jo savam jaunajam saimniekam nekad nedeva padomus, kas varētu kaitēt Liu Bejam. Pirms došanās pie mātes, padomnieks pateicās Liu Bejam un ieteica savā vietā citu cilvēku. Tas bija vismazāk pazīstamais, bet iespējams, visspējīgākais un gudrākais padomnieks Ķīnas vēsturē – Džuge Lians, ar kura palīdzību tika gūta uzvara kaujā pie Sarkanajām Klintīm. Vēlāk viņš palīdzēja Liu Bejam nodibināt Šu - Haņu valsti.

Liu Beja rūpes par savu tautu ir labi atspoguļotas vēsturiskajā stāstā „Rūpes par iedzīvotājiem, kuri šķērso upi”. Uzzinājis, ka Cao Cao lielais karaspēks nāk uz viņa pilsētu, Liu Bejs nolēma pamest pilsētu un atkāpties uz dienvidiem. Lielākā daļa civiliedzīvotāju gribēja viņam sekot, lai nenonāktu cita valdnieka varā.

Liu Bejs zināja, ka civiliedzīvotāji ļoti palēninās viņa armijas atkāpšanos, taču viņš tos nepameta. Viņš zaudēja lielāko daļu savas armijas un savas sievas, cīnoties ar pretinieka armiju, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, kuri šķērsoja upi.

Vēlāk Liu Bejs pārgrupēja savas karaspēka daļas, un izveidojis aliansi ar Austumu Vu valsts valdnieku Suņ Cjuaņu. Viņš uzvarēja Cao Cao un vēlāk nodibināja Šu - Haņu valsti.