Ķīniešu idioma: Gribēšana ir, bet nav varēšanas (力不从心)

Ķīniešu idioma „力不從心” (lì bù cóng xīn) nozīmē „gribēšana ir, bet nav varēšanas” vai arī – cilvēka iespējas nav tik lielas kā viņa ambīcijas. Šī idioma nāk no stāsta par Čao Baņu, kas pierakstīts „Vēlīnās Haņu dinastijas grāmatā” ¹.

Čao Baņs ( 32. g. – 102. g.) bija slavens ģenerālis un diplomāts Austrumu Haņu dinastijas laikā ( 25. g. – 220. g.). 73. gadā Austrumu Haņu dinastijas otrais imperators nosūtīja viņu uz Rietumbalkānu reģionu Centrālajā Āzijā.

Dienesta laikā Čao Baņs deva lielu ieguldījumu, apspiežot nozīmīgāko valsts ienaidnieku, un atnesot mieru vairāk nekā 50 kaimiņvalstīm. Viņš atkal atvēra un nodrošināja tirdzniecības ceļus uz Rietumiem.

Laiks gāja, un 88. gadā tronī kāpa ceturtais Austrumu Haņu dinastijas imperators. Čao Baņs turpināja palikt Rietumu rajonu gubernatora amatā. Imperators un ministri uzskatīja viņu par neaizvietojamu.

Šīs izrādītās uzticības rezultātā, pienākumam uzticīgais Čao Baņs palika Rietumu rajonos 30 gadus. Čao Baņs kļuva vecāks, un tā kā viņam nebija iespēju apmeklēt savu dzimto pilsētu, viņš sāka skumt pēc mājām.

Viņš uzrakstīja imperatoram daudzas vēstules, lūdzot iespēju doties pensijā, taču atļauju nesaņēma. Tā vietā viņš saņēma papildus ērtības. To redzot, viņa māsa Džao Baņa, kas bija vēsturniece un rakstniece, pati uzrakstīja imperatoram vēstuli.

Pēc tam, kad Čao Baņa māsa uzrakstīja aizkustinošu vēstuli imperatoram, uzticīgais, vecais ģenerālis beidzot saņēma atļauju atgriezties mājās no dienesta Rietumu rajonos, un doties pensijā. (Ilustrācija: Flora Čun\ Epoch Times)

Viņa rakstīja: „Starp visiem, kas kalpo Rietumu rajonos, mans brālis Čao Baņs ir visvecākais. Viņam ir gandrīz 70 gadi un viņš ir vājš un slimīgs. Viņš vairs nav tik spēcīgs kā agrāk... Viņa mati ir balti, rokas trīc, viņa ausis vairs nedzird, un acis vairs neredz tik labi kā agrāk. Viņš vairs nevar staigāt bez spieķa.”

„Ja šobrīd uzbruktu ienaidnieks, es baidos, ka Čao Baņs vairs nespētu izdarīt to, ko vēlētos. Tad tiktu skartas imperatora intereses un Čao Baņa uzticīgā dienesta laikā gūtā reputācija un sasniegumi tiktu izpostīti. Tas būtu ļoti skumji!”

Imperatoru dziļi aizkustināja Džao Baņas vēstule, un viņš beidzot nosūtīja rīkojumu par Čao Baņa atlaišanu pensijā. 71 gada vecumā Čao Baņs atgriezās mājās Austrumu Haņu galvaspilsētā, un pēc mēneša viņš nomira.

Vēlāk no šī stāsta radās teiciens „gribēšana ir, bet nav varēšanas” (力不从心). Tam ir līdzība ar angļu teicienu „gars ir stiprs, bet miesa - vāja”.

Piezīme:

1. “Vēlīnās Haņu dinastijas grāmata” (後漢書, hòu hàn shū) ir klasisks ķīniešu vēstures darbs, kuru apkopoja Je Faņs (398. g. – 445. g.). Tā aptver laika posmu no 6. – 189. g. Haņu dinastijas laikā.