Suņ Cjuaņs savas valdīšanas laikā prata izvirzīt talantīgus cilvēkus

Trejvalstu laikmetā (Cao-Veju, Šu-Hanu un Austrumu Vu valstis) Suņ Cjuaņs dibināja Austrumu Vu valsti. Tas bija Austrumu Haņu dinastijas noriets un vēsturisks periods, kad karavadoņi Ķīnā pastāvīgi karoja savā starpā. 18 gadu vecumā, pēc tam, kad mira viņa tēvs un tika nogalināts brālis, Suņ Cjuaņs mantoja sava brāļa īpašumus. Trejvalstu perioda laikā, neraugoties uz juku laikiem, viņš nostiprināja savu karalisti, izvirzot svarīgos posteņos apdāvinātus cilvēkus.

Savas valdīšanas laikā Suņ Cjuaņs izvirzīja talantīgus cilvēkus (Blue Sjao ilustrācija, Epoch Times)

Suņ Cjuaņs iecēla svarīgos amatos vairākus mazpazīstamus cilvēkus. Lai arī ar grūtībām, Sjuņ Cjuaņam izdevās pārliecināt augstākos ģenerāļus, ka viņa nozīmētie cilvēki ir cienīgi uzņemties tādu atbildību. Ir stāsts par to, kā mielasta laikā, kurā piedalījās jaunieceltais ģenerālis no necilas ģimenes un divi vecākie ģenerāļi, kuri bija nozīmēti par viņa vietniekiem, Suņ Cjuaņs palūdza jauno karavadoni novilkt uzsvārci un parādīt daudzās rētas uz sava ķermeņa.

Pēc tam Suņ Cjuaņs lūdza ģenerāli pastāstīt, kurās kaujās viņš ieguvis šīs rētas. Ģenerāļa stāsts par kaujām, kurās viņš tika ievainots, visus ļoti iespaidoja. Suņ Cjuaņs pateicās ģenerālim par viņa drosmi kaujās, un teica, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš nolēmis izvirzīt viņu tik atbildīgam amatam. Abus vecākos ģenerāļus apmierināja Suņ Cjuaņa izvēle un jaunais karavadonis viņus nepievīla. Viņš labi apsargāja karalisti, un Cao Cao, kurš uzbruka ar 400 000 vīru lielu karapulku, bija spiests atkāpties.

Suņ Cjuaņa slavenais princips „Novērtēt cilvēka labās īpašības un nepievērst uzmanību viņa nepilnībām” padarīja Austrumu Vu valsti par spēcīgu un plaukstošu valsti ar labu iekšpolitiku.

Vairāki jauni talanti – Džou Jujs, Lu Mens un Lu Sjuņs tika iecelti svarīgos amatos un baudīja lielu cieņu. Kaujā pie Sarkanajām klintīm Džou Jujs noslēdza pagaidu savienību ar Liu Beju no Šu Hanu valsts, lai uzvarētu skaitliski pārāko ģenerāļa Cao Cao karaspēku. Šīs kaujas rezultātā Austrumu Vu karaliste tika nostiprināta vēl spēcīgāk. Lu Mens izcēlās ne tikai kaujās, bet arī sadarbojās ar Lu Sjuņu, lai sakautu vienu no Šu-Hanu valsts slavenākajiem ģenerāļiem Guaņ Sjuju, un tādējādi paplašinātu Austumu Vu teritorijas. Lu Sjuņs izcīnīja pārliecinošu uzvaru pār Šu-Hanu karaspēku Julinas kaujā un daudzas reizes sakāva Cao Veja armiju, tā kļūstot par vienu no galvenajām politiskajām personībām Austrumu Vu valstī.

Suņ Cjuaņa valdīšanas sākumā, viņa valsts bija diezgan stabila, taču pēdējos 20 gados viņa attieksme pret saviem padotajiem pamazām pasliktinājās. Viņš kļuva aizdomīgs, pieņēma stingrus uzraudzības pasākumus, lai kontrolētu tautu, vai pat patvaļīgi nogalināja cilvēkus. Turklāt Suņ Cjuaņs vairākkārt paaugstināja nodokļus, kas izraisīja vairākas sacelšanās. Šīs nelielās sacelšanās, kas tika ātri apspiestas, liecina par to, ka Suņ Cjuaņa valdīšana viņa padotajiem vairs nepatika, kā tas bija sākumā.

Tādējādi, ņemot vērā viņa attieksmi pret savu tautu, Suņ Cjuaņa valdīšanas laiku var iedalīt divos posmos. Pirmajā posmā, kurš ilga 30 gadus, Suņ Cjuaņs saskārās ar nopietnām iekšējām un ārējām problēmām, un tādēļ pielika lielas pūles, izvirzot svarīgākajos posteņos talantīgus cilvēkus. Otrajā posmā, kurš turpinājās divdesmit gadus, tas ir, stabilitātes periodā, Suņ Cjuaņs pieļāva to pašu kļūdu, ko daudzi valdnieki pirms viņa – viņš kļuva augstprātīgs.