Ķīniešu idioma: Gaistošais sapnis (黄 粱 一 梦)

Idioma „Gaistošais sapnis" nāk no grāmatas „Pasaule spilvenā" (枕 中 记), kuru Tanu dinastijas periodā (618. g.p.m.ē. – 907. g.p.m.ē.) sarakstīja Šeņ Dzjidzji¹. Tajā ir stāsts par nabadzīgu, jaunu zinātnieku vārdā Lu Šens, kurš pēc sapņa pie vakariņu galda mainīja savu dzīvi.

Novele vēsta, ka kādu vakaru jaunais zinātnieks iegriezās iebraucamajā vietā un apsēdās pie galda, pie kura sēdēja vecāks, laipna izskata kungs ar sirmu galvu. Viņš uzticēja sirmgalvim savu stāstu par to, kā viņš vairākkārt nav spējis izturēt valsts eksāmenu.

Sirmais kungs viņu pacietīgi uzklausīja un ieteica viņam atteikties no pasaulīgajām ambīcijām un pievērsties mācībai par Dao, bet jauno zinātnieku tas neinteresēja. Viņam nebija ne jausmas, ka vecais cilvēks pie galda bija Ļui Dunbiņs, viens no astoņiem slavenajiem nemirstīgajiem daosiem.

Kamēr viņi gaidīja, kad saimnieks sagatavos viņiem vienkāršu maltīti no dzeltenās prosas, Ļui Dunbiņs piedāvāja jaunajam zinātniekam spilvenu, uz kura tas uzreiz aizmiga.

Jauns zinātnieks sapnī redz savu nākotni, kamēr tiek gatavota maltīte no dzeltenās prosas. (Blu Sjao ilustrācija/ Epoch Times)

Sapnis bija ļoti spilgts, un jaunais zinātnieks redzēja, ka beidzot ir nokārtojis augstākos imperatora eksāmenus! Pēc tam viņš kļuva par valdības amatpersonu, tika svētīts ar bagātību un viņam bija vairākas skaistas sievas. Savas karjeras augstākajā punktā viņš pēkšņi tika apsūdzēts korupcijā un viņam piesprieda nāves sodu.

Pašā dramatiskākajā brīdī imperators novērsa netaisnību un saudzēja viņa dzīvi. Gadiem ejot, zinātnieks kļuva slavens ar savu civilo un militāro talantu, un viņa ģimene baudīja slavu un laimi. Viņš nomira 81 gada vecumā no smagas slimības.

Kad jaunais zinātnieks sapnī bija redzējis savu dzīves ceļu, viņu pamodināja grūdiens. Viņš redzēja, ka telpā viss bija tieši tāpat, kā pirms tam, un maltīte no dzeltenās prosas vēl nebija gatava. Tik īsā laika posmā viņš bija redzējis šo laimīgo sapni.

Ļui Dunbiņs joprojām sēdēja viņam blakus, un smaidot jautāja: „Cilvēka dzīve ir kā sapnis, vai ne? "

Jaunais zinātnieks pēkšņi saprata, ka ir saskāries ar kaut ko neparastu. Viņš nolēma atstāt savu laicīgo nodarbošanos un sekot Ļui Dunbiņam, lai mācītos Dižo Dao.

No šī stāsta ir cēlusies idioma „Gaistošais sapnis", kuras burtiskā nozīme ir sapnis par maltīti no dzeltenās prosas. Sākotnēji šis teiciens tika saprasts kā „dzīve ir tikai sapnis". Tas atgādina cilvēkiem par to, ka bagātība un statuss ir sapnim līdzīga ilūzija, kas ātri zūd.

Tagad to izmanto kā metaforu, lai norādītu, ka ilūzijas nekad nevar uzskatīt par realitāti.

Piezīmes:

1. Šeņ Dzjidzji (aptuveni 740. g. – 800.g.) bija rakstnieks un zinātnieks agrīnās Tanu dinastijas periodā. Grāmata „Pasaule spilvenā" ir viens no viņa labākajiem literārajiem stāstiem.