Ko mums māca zemes nogruvumi uz Ķīnas un Nepālas robežas?

2026. gada 26. augustā Gjirongas ieleju – kas atrodas Himalajos uz Ķīnas un Nepālas robežas – piepeši sasniedza milzīga ledus lavīna un dubļu nogruvums. Milzīgas ledus, akmeņu un dubļu masas gāzās lejup ar ātrumu gandrīz 50 metri sekundē. Resuo tilts tika pilnībā iznīcināts, un Gjirongas ostas inspekcijas ēka vienā mirklī pazuda skatienam. Spēcīgā dubļu lavīna aizskaloja arī desmitiem tūristu autobusu un kravas automašīnu.

Ar to vien lavīnas radītie postījumi nebeidzās. Tā aizsprostoja upes gultni, izveidojot milzīgu ūdenskrātuvi. Pēc tam plūdu ūdeņi virzījās lejup uz dienvidiem pa ieleju, sasniedzot Nepālu un applūdinot vairākus ciematus.

ĶKP paraugprojekta neaizsargātība

Tajā dienā par tuvojošos katastrofu nekas neliecināja; laiks bija pārsvarā skaidrs, brīžiem daļēji apmācies, bez vērā ņemamiem nokrišņiem. No brīža, kad sākās ledus lavīna, līdz brīdim, kad tā pārklāja Gjirongas robežpunktu, pagāja tikai sešas vai septiņas minūtes. Šī pēkšņā, postošā katastrofa bija pilnīgi negaidīta. Saskaroties ar šādām dabas stihijām gan cilvēki, gan veselas sistēmas šķiet ārkārtīgi bezspēcīgas un trauslas.

Gjirongas ostas vienotā inspekcijas ēka atrodas nozīmīgā, taču plūdu apdraudētā upes posmā. Jebkurš neparedzēts ūdens līmeņa kāpums augšup pa straumi var to aizskalot, apdraudot cilvēku dzīvības. Šai šķietami parastajai ēkai ir dziļi simboliska nozīme – tas ir viens no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) paraugprojektiem, kura mērķis ir parādīt partijas "spēju attīstīt infrastruktūru".

ĶKP jau sen izmanto retoriku: kamēr pastāv partija, nav nepārvaramu grūtību; kamēr sistēma pārspēj citas, ir iespējams tikt galā ar jebko.

Tomēr šo "paraugbūvi", ar ko partija lepojās kā ar "izcilu" komunistiskās autoritārās sistēmas sasniegumu, pēkšņa katastrofa iznīcināja vien pāris minūšu laikā. Kopā ar 27 blakus esošajām ēkām tā tika pilnībā nopostīta.

Starptautiskā palīdzība tiek noraidīta

Pēc katastrofas ĶKP kā parasti norobežoja šo teritoriju, aizliedzot ārvalstu žurnālistiem un starptautiskajai palīdzībai tajā iekļūt. Atkārtojot oficiālo propagandu, daži mediji traģēdiju attiecināja uz dabas katastrofu, ko izraisījusi "globālā sasilšana", un ķēdes reakciju, kas bija lavīnas "neizbēgamas" sekas.

Ja briesmas bija tik acīmredzamas, kāpēc vispār uzsākt šādus liela mēroga būvniecības projektus? Ņemot vērā katastrofas sekas, ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc ĶKP noraidīja visu starptautisko palīdzību. Ārvalstu glābšanas vienībām un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem bija stingri aizliegts iekļūt katastrofas skartajā teritorijā.

Informācijas blokāde un dezinformācijas kampaņas ir Ķīnas komunistiskās partijas vispārpieņemta prakse. Tomēr, izvērtējot situāciju pamatīgāk, nav grūti saprast iemeslus, kāpēc šī cilvēka izraisītā katastrofa noveda pie dabas katastrofas.

Iniciatīva "Viena josta, viens ceļš" ir līdzeklis, ar kura palīdzību ĶKP veido "alianses" visā pasaulē. No otras puses, ņemot vērā, ka runa ir par bēdīgi slaveno Ķīnas kompartiju, kas pārkāpj cilvēktiesības un izlaupa dabas resursus, šāda "alianse" nav ilgtspējīga.

Turklāt katastrofa notika ārkārtīgi jutīgajā Tibetas pierobežā, kur atrodas militārie objekti, starpvalstu hidrotehniskie objekti un iniciatīvas "Viena josta, viens ceļš" stratēģiskie mezgli. Gjirongas osta ir būtisks tranzīta ceļš gan militārām, gan civilām vajadzībām, pa kuru Tibetas militārais apgabals nodrošina karaspēka un aprīkojuma pārvietošanu uz Dienvidāziju. Tās stratēģiskā atrašanās vieta ir ārkārtīgi nozīmīga, kas varētu izskaidrot ĶKP lielās investīcijas šajā reģionā.

Ilgstoša ekspluatācija

Pēdējos gados ĶKP ir nepārtraukti veicinājusi starpvalstu hidroelektrostaciju, augstsprieguma elektropārvades līniju un ostu infrastruktūras attīstību šajā reģionā. Tomēr būvniecība notiek tektonisko plātņu sadursmes galvenajā lūzumu zonā, kam raksturīga ārkārtīgi nestabila ģeoloģiskā uzbūve. Ilgstoša spridzināšana un dziļie zemes rakšanas darbi pakāpeniski izjauca kalnu struktūras līdzsvaru, uz kuru sākotnēji balstījās augstkalnu ledāji.

Dziļākā nozīmē ĶKP nav Ķīna. Pēc gadu desmitiem ilgušas dažādu grupu, tostarp Faluņgun, apspiešanas, režīma galīgais sabrukums šķiet neizbēgams. ĶKP bieži vien izceļ savu pārākumu un izplata naratīvu: "cilvēks uzvarēs dabu". Ledus nogruvumi un lavīnas varētu būt ļoti simbolisks ĶKP likteņa piemērs – neizbēgama cena par to, ka tā izaicina debesis un zemi.

Jau kopš seniem laikiem ķīnieši vienmēr ir ļoti novērtējuši harmoniju starp debesīm, zemi un cilvēci. Cilvēka un dabas attiecības nav iekarošana, bet gan savstarpēja cieņa. Tikai saglabājot tikumību, cilvēki šajā pasaulē var baudīt patiesu mieru un ilgu mūžu.

ĶKP netic dievišķajam, tā tic marksismam. "Komunistiskās partijas manifestā" teikts: "Rēgs klīst pa Eiropu – komunisma rēgs." Šim rēgam ienākot Ķīnā situācija pasliktinājās, un tas koncentrējās uz"cīņu pret debesīm, cīņu pret zemi un cīņu pret cilvēku".

Tibetiešiem kalni ir svēti, taču ĶKP tos nepārdomāti spridzina, pārveido un nolīdzina. Nesenais zemes nogruvums Gjirongā ir tikai viens no daudzajiem plūdu gadījumiem, ko visā Ķīnā izraisījuši dambju pārrāvumi, kā rezultātā ir applūdušas lauksaimniecības zemes, ciemati un pilsētas, kā arī zaudētas nevainīgu cilvēku dzīvības. ĶKP darbības ne tikai noved pie atkārtotām katastrofām – tā ir vainīga arī pie visas Ķīnas sabiedrības morālā pagrimuma. Vienkāršāk sakot, tā varētu būt neizbēgama cena par ĶKP nevērību pret dabisko kārtību – cena, ko maksā ne tikai pats režīms, bet arī visi tie, kuri to atbalsta.

Nepālas mācības

Šajā katastrofā Nepāla ir cietusi milzīgus zaudējumus. Saskaņā ar Nepālas amatpersonu jaunākajiem ziņojumiem bojāgājušo skaits ievērojami pārsniedz tūkstoti – tas ir desmitiem reižu lielāks nekā tas, ko ziņojusi ĶKP.

Jau gadiem ilgi Nepālas valdība ir aktīvi sadarbojusies ar ĶKP, parakstot līgumus, apstiprinot zemes piešķiršanu un piesaistot Ķīnas investīcijas ceļu, hidroelektrostaciju un starpvalstu elektrotīklu būvniecībai. Tādēļ tā tikusi vairākkārt kritizēta par to, ka ir pārāk atkarīga no ĶKP saistībā ar parādiem. Šī "parādu atkarība" no ĶKP ir novedusi pie hidroelektrostaciju, elektropārvades līniju un robežpāreju būvniecības.

Un tagad, šī iemesla dēļ, daudzi ciemati un to iedzīvotāji tiek pakļauti postam un nebeidzamām ciešanām. Daži varētu iebilst, sakot, ka Nepāla nav vienīgā valsts pasaulē, kurai ir ciešas saites ar ĶKP režīmu. Patiešām, ir vērts papētīt katastrofas vai dievišķos brīdinājumus, kas notiek valstīs, kuras aktīvi seko ĶKP. To skaits ir daudz lielāks nekā citās valstīs.

Veiksminieki krīzes laikā

BBC ziņoja, ka vietējās skolas direktors Radžendra Dāvadi tajā rītā dažu minūšu laikā saņēma četrus tālruņa zvanus, un katrs zvanītājs brīdināja viņu, ka tuvojas plūdu vilnis. Viens no vecākiem pat ieradās skolā agrāk, lai aizvestu savu meitu mājās. Šie negaidītie brīdinājumi lika viņam saprast, ka situācija ir kritiska.

Davādi nekavējoties deva rīkojumu steigšus evakuēt visus 900 bērnus un skolotājus uz augstāku vietu. Viņš arī apturēja skolas autobusus, kas gatavojās doties ceļā, lai savāktu skolēnus, pavēlot tiem griezties atpakaļ un doties prom no bīstamās zonas. Desmit minūtes vēlāk skolas ēkas un kopmītnes gandrīz pilnībā apraka trakojošas ūdens straumes.

Tas krasi kontrastē ar 1994. gada ugunsgrēku Karamajā, Sjiņdzjanas autonomajā reģionā Ķīnā, kura laikā skolēniem tika dots rīkojums gaidīt un "ļaut vadītājiem izglābties pirmajiem". Toreiz dzīvību zaudēja 325 cilvēki, tostarp 288 skolēni. Šeit, Nepālā, nebija šīs birokrātiskās atbildības novirzīšanas, netika izteiktas tādas frāzes kā "lai vispirms izglābjas vadītāji" – bija tikai dziļa cieņa un saudzīga attieksme pret dzīvību no skolas direktora un vecāku puses.

Dievišķais savā labvēlībā vienmēr piedāvā dzīvības ceļu tiem, kuri rīkojas labestīgi. Šo patiesību apstiprina neskaitāmi piemēri gan vēsturē, gan mūsdienās. Tāpēc ir ļoti svarīgi cienīt tikumību un turēties pa gabalu no tādiem totalitāriem režīmiem kā Ķīnas komunistiskā partija.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/9/11/235851.html