Kā Faluņ Dafa izārstēja manu māsasmeitu no smagas depresijas

Visi mūsu radinieki un draugi bija pārsteigti, kad mana māsasmeita tikai pēc trīs mēnešus ilgiem papildkursiem vidusskolas programmā, nokārtoja eksāmenu un tika uzņemta prestižā mākslas universitātē Ķīnā. Iepriekš viņa cieta no smagas depresijas un faktiski izrādīja autisma pazīmes. Kad cilvēki teica, ka tas noticis pateicoties manai palīdzībai, es atbildēju: "Tas bija Skolotājs Li, pateicoties kuram notika šis brīnums!"

Māsasmeita sāka ciest no depresijas jau 12 gadu vecumā. Neskatoties uz to, ka viņa apmeklēja psihologu, depresija tikai pastiprinājās, un galu galā meitene pameta mācības. Viņas tēvs atrada labāku psihologu, kurš ar viņu tikās vienu stundu nedēļā un ņēma 1 000 juaņu par seansu. Gadā tas viņiem izmaksāja no 40 000 līdz 50 000 juaņām, un, lai gan ārstēšanās ilga divus gadus, tā izrādījās neefektīva.

Meitene gandrīz pilnībā noslēdzās sevī, atteicās runāt ar tuviniekiem un reti smaidīja. Viņas māte, kura šo divu gadu laikā palika mājās, lai par viņu rūpētos, arī ieslīga depresijā. Šīs nelaimes izraisīja to, ka viņas tēvam diagnosticēja bipolāros traucējumus, savukārt viņas vecmāmiņa cieta no nezināmas garīgās slimības.

Kad māsasmeitai bija 14 gadi, es viņu paņēmu pie sevis. Sākumā viņa dzīvoja savā pasaulē, bet pamazām sāka ar mani sarunāties un parādīja man daudzas zilganpelēkas fotogrāfijas, ko bija saglabājusi savā tālrunī. Es biju apjukusi. Es nekad nebūtu domājusi, ka meitenei, kas tikko sasniegusi pusaudzes vecumu, varētu būt tik daudz neinteresantu fotoattēlu. Es varēju sajust izmisumu un bezcerību, kas bija viņas sirdī.

Es arī nejauši uzgāju dažas fotogrāfijas, kuras viņa negribēja man rādīt: vairākus kadrus no vēsturiskas ķīniešu drāmas, kurā redzami geji, dažas fotogrāfijas ar dīvainiem tērpiem, kā arī dažus nomācošus videoklipus un dziesmas. Gandrīz nekas viņas tālrunī atrastais nelikās normāls. Viņas apziņa bija gandrīz pilnībā izkropļota un samaitāta, kas mani pārsteidza nesagatavotu. Meitenes māte baidījās kaut ko darīt, bīstoties, ka meitene varētu izdarīt pašnāvību; tēvs domāja tāpat. Smaga depresija bieži vien ir saistīta ar augstu pašnāvības risku, un viņa šķita ļoti neaizsargāta.

Gatavojot ēdienu, es bieži ajautāju, ko viņa vēlētos ēst, un viņa vienmēr atbildēja, ka derēs jebkas. Vēlāk viņa atzinās: "Man nekas negaršo; viss ir bezgaršīgs!" Es biju satriekta, uzzinot, ka viņa ir zaudējusi garšas sajūtu.

Izkļūšana no izmisuma

Es viņu uzaicināju noskatīties NTDTV veidotu raidījumu par Ķīnas vēsturi. Viņai tas patika. Es teicu: "To ir veidojuši mūsu praktizētāji. Tas ir diezgan foršs, vai ne?"

Viņa neko neteica, bet pierakstīja programmas raidlaiku, bieži to skatījās un pat veica daudz piezīmju.

Pirms vairākiem gadiem, pirms viņa sāka mācīties pamatskolā, es mudināju viņu kopā ar mani iemācīties no galvas dažus dzejoļus no Hun Jiņ dzeju krājuma. Es viņai vēlreiz parādīju grāmatu un ieteicu nokopēt dažas ilustrācijas. Viņa uzzīmēja lotosa ziedu, kas izskatījās diezgan reālistisks, un bija apmierināta ar savu zīmējumu.

Ņemot vērā viņas tābrīža stāvokli, es negaidīju, ka viņa varēs mācīties Likumu kopā ar mani, tāpēc nolēmu darīt to vēlāk. Pēc tam, kad viņa bija nodzīvojusi pie manis jau trīs mēnešus, es uzaicināju meiteni kopā ar mani noskatīties Skolotāja lekciju videoierakstus. Nākamajā dienā es redzēju, ka viņa tos skatās viena pati. Drīz pēc tam mēs sākām kopā mācīties Likumu un izpildīt Dafa vingrojumus.

Neilgi pēc tam, kad māsasmeita sāka praktizēt Faluņ Dafa, viņa sastapa uz ielas raudošu apkopēju. Meitene devās uz tuvējo lielveikalu un nopirka sievietei dažas uzkodas, sakot: "Tante, lūdzu, paņemiet, saldumi var uzlabot noskaņojumu!"

Kādu brīdi sieviete bija apmulsusi un dziļi aizkustināta. Neviens no mums negaidīja, ka bērns, kurš tik ilgi cietis no depresijas, izrādīs tādu labestību.

"Ir patīkami izskatīties tik normāli!"

Pirmais Dafa vingrojums, ko māsasmeita izpildīja kopā ar mani, bija stundu ilga meditācija sēdus. Viņa pacieta sāpes, sēžot ar lotosa pozā sakrustotām kājām, un pabeidza visu vingrojumu. No rīta, kamēr viņa izpildīja pirmos četrus vingrojumus, es dzirdēju, kā krakšķ viņas kauli; mēs uz brīdi bijām neizpratnē, bet daudz par to nedomājām. Tad es pamanīju, ka viņa tur galvu paceltu un mugura vairs nav sakumpusi.

Divus gadus ilgā depresija radīja ne tikai garīgas ciešanas, bet arī ievērojamas fiziskas izmaiņas, ko izraisīja medikamentu lietošana. Kakla aizmugurē viņai bija izveidojiess izliekums, kas neļāva pacelt galvu. Tomēr tagad tas bija pazudis. Es priecīga iesaucos: "Tavs kumpums ir samazinājies. Paskaties, Skolotājs ir mazinājis spiedienu uz tavu mugurkaulu!"

Vēlāk viņa nostājās pie spoguļa, pasmaidīja un teica: "Ir patīkami izskatīties tik normāli!"

Es smējos un jautāju: "Vai tu iepriekš neizskatījies šādi?" Viņa atbildēja, ka nē.

"Kā tu toreiz izskatījies?"

"Es nezinu, bet noteikti ne normāli."

Viņa teica, ka agrāk viņai bijuši izspiedušies vaigu kauli, kas izskatījās nepievilcīgi, tāpēc viņai nepatika skatīties spogulī. Es to nebiju pamanījusi, bet, kad viņa pirmo reizi mani satika, viņai bija apaļa, mēness formas seja, kas bija medikamentu izraisīts blakusefekts. Māsasmeita teica, ka vaigu kauli tagad ir mazāk izteikti.

Patiešām, tagad viņa izskatījās daudz labāk, un viņas ķermeņa forma kopumā bija normalizējusies. Šīs pārmaiņas notika tikai dažus mēnešus pēc tam, kad viņa sāka praktizēt Faluņ Dafa.

Drīz pēc tam māsasmeita sāka studēt mākslu. Bērnībā viņa bija apguvusi gleznošanu, tāpēc turpināja šo nodarbošanos. Tolaik es neko daudz necerēju. Es tikai domāju, ka viņa nevarēs mūzīgi sēdēt mājās. Ja viņa būtu atgriezusies parastajā skolā, viņai būtu nepieciešami divi gadi, lai panāktu pārējos, un viņa to vienkārši nespētu. Tāpēc es ļāvu viņai vispirms apgūt to, kas viņai patika, un tad mēs domātu, ko darīt tālāk.

Atgriezusies klasē, mana brāļameita nofotografēja savu pirmo gleznu un nosūtīja to saviem vecākiem. Viņu reakcija bija vienāda: "Kāpēc tu mums sūti šo attēlu?" Tā izskatījās tik reālistiska, ka viņi nodomāja, ka tā ir fotogrāfija, nevis īsta glezna. Māsasmeita bija neizsakāmi priecīga.

Arī viņas māte bija ļoti priecīga, redzot pārmaiņas ar meitu, un visiem stāstīja: "Mana meita tagad var smaidīt!"

Viņa nezināja, ka izmaiņas bija saistītas ar to, ka meitene bija sākusi praktizēt Dafa. Tā kā es tiku vajāta savas ticības dēļ, ģimene un radinieki baidījās, ka māsasmeita sekos manam piemēram un arī sāks praktizēt. Tāpēc es viņiem neatklāju, kāds bija šo pārmaiņu iemesls.

Pēc tam, kad māsasmeita sāka praktizēt, viņa saprata dzīves patieso jēgu. Viņa atrada cerību un izkļuva no izmisuma. Pārmaiņas, kas notika ar viņas ķermeni padarīja viņu pievilcīgāku un atjaunoja pārliecību par sevi. Arī garšas sajūta atgriezās. Agrāk viņai bija grūti elpot caur degunu, un viņa neapzināti gulēja ar atvērtu muti, taču tagad tas viss beidzās. Viņai arī vairs nesāpēja vēders. Kad meitene pārcēlās pie manis, viņas sejas krāsa bija blāva, tagad tā bija gaiša un sārta, un viņa izskatās starojoša!

Brīnumainā kārtā uzņemta izvēlētajā universitātē

Tā kā māsasmeita nepabeidza vidusskolu, pirms iestājpārbaudījumiem augstskolā viņa varēja mācīties tikai profesionālajā vidusskolā. Gadu pirms profesionālās vidusskolas beigšanas viņa apmeklēja mākslas nodarbības. Pēc apmācību beigām viņai bija palikuši tikai trīs mēneši, lai apgūtu akadēmiskos priekšmetus, gatavojoties iestājeksāmeniem augstskolā. Viņas vecāki negaidīja, ka viņa dosies studēt universitātē, un, kad viņa sāka mācīties vidusskolā, neko nedarīja, lai palīdzētu viņai mācībās.

Kad māsasmeita devās uz eksāmenu, viņa nodomāja: "Tas ir kā kārtot izmēģinājuma eksāmenu uzņemšanai augstskolā." Tā rezultātā eksāmena dienā viņa bija mazāk uztraukusies nekā iepriekšējā dienā. Pēc eksāmena viņa bija diezgan optimistiski noskaņota un teica: "Manuprāt, viss izdevās labi." Kad tika paziņoti rezultāti, mēs visi bijām pārsteigti – patiesībā viņa bija pārsniegusi minimālo punktu skaitu, kas nepieciešams uzņemšanai bakalaura programmā.

Viņas māte teica: "Neņemot vērā visu citu, paskaties vien uz viņas angļu valodas vērtējumu. Viņa jau tik ilgu laiku nav mācījusies angļu valodu, kā gan viņa tikai trīs mēnešu laikā varēja sasniegt tik augstu rezultātu? Viņai taču bija jāiemācās tik daudz jaunu vārdu."

Trīs mēnešu laikā viņa, visticamāk, apguva materiālu, kas līdzvērtīgs 20 angļu valodas nodarbībām. Viņas skolotāja pirms tam teica: "Mēs vairs nevaram viņu mācīt; tas būs pārāk liels apjoms, ko apgūt."

Māsasmeita nemācījās dienu un nakti; viņa vienkārši darīja visu, kas viņas spēkos, un es atcēlu dažas no viņas nodarbībām, lai mazinātu slodzi. Šajā laikā es mācījos Likumu kopā ar viņu, jo atklāju, ka intensīvi gatavojoties akadēmiskajiem kursiem viņa bija kļuvusi atkarīga no sava mobilā tālruņa. Kad pārskatīju viņas pārlūka vēsturi, es satraucos.

Es viņai teicu: "Ja tava morāle pasliktināsies, pat ja tu iekļūsi labā skolā, vienalga sāksies problēmas. Kāpēc gan nepievienoties man, lai mācītos Likumu un iemācītos būt labs cilvēks?"

Pēc tam, kad dažas dienas bijām mācījušās Likumu, ar viņu notika dziļas pārmaiņas. Viņa atzina savas kļūdas un atkal kļuva optimistiska un laipna. Viņa bija uzmanīga pret katru skolotāju un spēja koncentrēties uz mācībām.

Mana sākotnējā ideja, ka viņai būtu jāvelta viss savs laiks akadēmisko priekšmetu apguvei, bija kļūdaina. Lai gan es pavadīju diezgan daudz laika lasot Likumu kopā ar viņu, tas nekādā veidā neietekmēja viņas mācības. Taču pēc tam, kad es kļuvu par liecinieci tam, kā, pateicoties Likuma apguvei, viņas morāle uzlabojās, uzlabojās arī viņas sekmes. Tikmēr Skolotājs nemanāmi un brīnumainā kārtā sniedza viņai gudrību, kas viņai bija nepieciešama, lai mācītos.

Aizpildot pieteikumus augstskolām, notika brīnums. Viņas skolotājs ieteica izvēlēties mazāk prestižu universitāti, jo mums nebija pārliecības, ka viņa spēs atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas konkurētspējīgākās augstskolās. Saskaņā ar noteikumiem mēs varējām norādīt tikai vienu augstskolu. Tāpēc sākotnēji mēs izvēlējāmies to, kurā viņa tā īsti negribēja mācīties.

Tomēr, kad pienāca laiks apstiprināt viņas pieteikumu augstskolai, mēs nevarējām vienoties par studiju virzienu un aizmirsām apstiprināt pieteikumu. Nākamajā rītā, kad gatavojāmies apstiprināt pieteikumu, datorā parādījās ziņojums, ka universitāte, kas viņai patika, vēl nav aizpildījusi savu kvotu, un tas nozīmēja, ka, ja viņa nokārtos uzņemšanas pārbaudījumu, visticamāk, viņu uzņems. Māsasmeita satraukti jautāja, ko viņai darīt. Es pasmaidīju un teicu: "Skolotājs tev dāvā šo iespēju, tāpēc vienkārši pieņem to." Pēc tam viņa aizpildīja pieteikumu un tika uzņemta savā izvēlētajā skolā.

Viņas tēvs vienmēr ir skatījies uz Faluņ Dafa praktizētājiem no augšas, uzskatot mūs par muļķiem. Taču, kad māsasmeita brīnumainā kārtā tika uzņemta prestižā universitātē, viņš sāka mani apbrīnot. Viņš arī sāka uzskatīt Dafa par patiesi neparastu praksi un noticēja tam, ko praktizētāji viņam iepriekš bija stāstījuši. Viņš piesardzīgi jautāja meitai: "Vai tavs brālis iestājās Ķīnas komunistiskajā partijā, kad studēja universitātē? Ja tā ir, tad lai tava tante palīdz viņam izstāties no tās."

Es pastāstīju tuviniekiem, ka māsasmeita mācās Likumu kopā ar mani, un teicu: "Tas bija Skolotājs Li, kurš radīja šo brīnumu!"

Pagājušajā gadā mana ģimene apmeklēja manas tantes mazmeitas kāzas. Māsasmeitai bija skolas brīvlaikā un viņa devās mums līdzi. Ieraugot manu tanti, viņa ne tikai sasveicinājās ar viņu, bet arī paņēma viņu zem rokas, lai atbalstītu veco sievieti. Tante teica manai mammai: "Šis bērns tagad ir pavisam cits cilvēks!"

Protams, redzot, kā brāļameita atgūst veselību pēc depresijas un šīs pārmaiņas, ko nevarēja panākt nekāda medicīniskā ārstēšana, viņas ģimene ir bezgala priecīga.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/7/17/235122.html