Vai atbalstīt ĶKP nav tas pats, kas sildīt čūsku pie krūtīm

Visi zina Ēzopa fabulu ''Zemnieks un čūska''. Pažēlojis nosalušu čūsku, zemnieks piespieda to pie krūtīm, lai sasildītu. Atdzīvojusies, čūska iekoda vīrietim, kurš pirms nāves paspēja izteikt šos pēdējos vārdus: ''Lai mans liktenis kalpo jums par mācību: nežēlojiet neliešus.''

Diemžēl, tā notiek arī reālajā dzīvē. Kā tiek paskaidrots tālāk, pēdējo vairāku desmitgažu laikā ASV ir palīdzējušas Ķīnas komunistiskajai partijai (ĶKP) paplašināt savu ietekmi. Uzkrājusi pietiekamu varu, ĶKP atteicās no savas stratēģijas "slēpt savu spēku un gaidīt piemērotu brīdi" un kopš tā laika ir sākusi apdraudēt Amerikas Savienotās Valstis un graut brīvo sabiedrību.

ĶKP izaugsme

Lai gan sākotnēji Padomju Savienība atbalstīja ĶKP, abas valstis nonāca konfliktā pēc tam, kad 1956. gadā Ņikita Hruščovs nosodīja Josifu Staļinu par viņa nežēlību. Šo ārējo spiedienu uz ĶKP vēl vairāk pastiprināja tās iekšējās problēmas, tostarp Lielais bads (1958–1962), Kultūras revolūcija un Liņa Biao incidents (1971).

Tieši šajā ĶKP visgrūtākajā brīdī ASV prezidents Ričards Niksons 1972. gadā apmeklēja Ķīnu, un 1979. gadā starp abām valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. 1980. gadā, piešķīris Ķīnai Vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā, prezidents Džimijs Kārters tajā pašā gadā palīdzēja Ķīnai kļūt par Pasaules Bankas dalībvalsti, kam 1986. gadā sekoja tās dalība Āzijas Attīstības bankā.

1983. gadā tika atviegloti kontroles pasākumi attiecībā uz tehnoloģiju eksportu uz Ķīnu. Pēc tam "1986. gadā Reigana administrācija pat palīdzēja Ķīnas Tautas Republikai izveidot pētniecības programmas ģenētiskās inženierijas, automatizācijas, biotehnoloģiju, lāzeru, kosmosa tehnoloģiju, pilotējamo kosmosa lidojumu, inteliģentās robotehnikas un superdatoru jomās," 2019. gadā savā runā atcerējās valsts sekretāra palīgs Deivids Stilvels.

Lai gan Bils Klintons savas politiskās karjeras sākumā asi kritizēja ĶKP cilvēktiesību pārkāpumus, būdams prezidents (1993–2001) viņš sniedza tai ievērojamu atbalstu. "90. gados ASV investīciju bankas sadarbojās ar Ķīnas Tautas Republikas valdību, lai izveidotu valsts megakorporācijas, tādas kā China Mobile, un pēc tam piesaistīja līdzekļus, uzsākot akciju tirdzniecību tādās vietās kā Ņujorka un Londona. Tikmēr ASV politika ļāva šiem uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus no amerikāņu investoriem, neraugoties uz to, ka šie uzņēmumi neatbilda pamatprasībām. "ĶTR valsts kasē ieplūda desmitiem miljardu dolāru," teica Stilvels. "Neviena cita valsts nav saņēmusi tik lielu ASV atbalstu kapacitātes uzlabošanai kā Ķīna."

Sekas, ko izraisa palīdzība nelietim

Atskatoties uz pēdējo desmitgažu notikumiem, redzams, ka ASV sniedza palīdzību Ķīnai, bieži vien upurējot cilvēktiesības, brīvību, rietumu ideoloģiju un ekonomiku. Sliktākais ir tas, ka pat pēc slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā un Faluņgun vajāšanas sākuma 1999. gadā šis atbalsts turpinājās bez izmaiņām.

Ar ASV atbalstu Ķīna 2000. gadā ieguva Pastāvīgo normālo tirdzniecības statusu ar ASV un 2001. gadā pievienojās PTO. 2009. gadā tā apsteidza Vāciju, kļūstot par pasaulē lielāko eksportētāju. Nākamajā gadā tā kļuva par otro lielāko ekonomiku pasaulē.

Tomēr, pretēji tam, ko bija gaidījuši daži Rietumu līderi, ekonomiskā izaugsme Ķīnā nenesa atvērtību un brīvību. Spēcīga finansiālā pamata iedvesmota, ĶKP kļuva vēl agresīvāka, īstenojot represijas savā valstī, iefiltrējoties ārzemēs un uzsākot transnacionālas represijas, tostarp attiecībā uz Faluņgun sekotājiem.

Tas nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā komunisma stafeti, ko Kārlis Markss nodeva Padomju Savienībai un ĶKP. "Proletāriešiem tajā [revolūcijā] nav ko zaudēt kā vien savas važas. Bet iegūs viņi visu pasauli," rakstīja Markss. Savukārt Vladimirs Ļeņins nodibināja Komunistisko Internacionāli (Kominterni), kas sasniedza Ķīnu un pārvērtās par ĶKP.

Jau 1999. gadā ĶKP militārpersonas bija ierosinājušas neierobežota kara stratēģiju, lai par katru cenu iznīcinātu ienaidniekus (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis). Kopš 2010. gada ĶKP īsteno agresīvo "vilku kara" diplomātiju, un tā ir kļuvusi par dominējošo pieeju. Viss minētais saskan ar katastrofālajiem postījumiem, ko ĶKP nodarīja nesenās pandēmijas laikā, kā arī ar 27 gadus ilgo Faluņgun vajāšanu – lielāko ticības grupas apspiešanu mūsdienu vēsturē.

Ķīnā ir sava fabulas ''Zemnieks un čūska''versija , tikai tai ir citādas beigas. Pasakā "Džunšaņas vilks" zinātnieks, vārdā Dunguo kungs, redzēja, ka mednieks vajā vilku. Reaģējot uz vilka lūgumu, zinātnieks paslēpa vilku savā grāmatu maisā un izglāba dzīvnieku no mednieka. Taču pēc mednieka aiziešanas nepateicīgais un izsalkušais vilks gribēja apēst zinātnieku, sakot: "Ja jau tu mani izglābi vienreiz, kāpēc gan neizglābt vēlreiz?"

Par laimi, pie viņiem pienāca kāds zemnieks, kurš, uzklausījis gan zinātnieku, gan vilku, apšaubīja to, ka vilks spēja ietilpt maisā. Lai pārliecinātu zemnieku, vilks atkal ielīda grāmatu maisā. Zemnieks ātri aizsēja maisu un ar zinātnieka palīdzību nogalināja vilku. Ar to arī stāsts beidzās.

Galu galā, mums pašiem jāizlemj, kurai stāsta versijai ticēt.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/8/11/235480.html