12 veidi, kādos ĶKP atņem Faluņgun praktizētājiem viņu pamattiesības

Kopš 1999. gada jūlija, kad Ķīnas komunistiskā partija sāka apspiest Faluņgun, cilvēktiesību situācija Ķīnā ir tikai pasliktinājusies. Normālā sabiedrībā cilvēkiem ir pamattiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, ticības brīvību, darbu un privātīpašumu, kā arī tiesības uz personisko drošību. Viņiem ir piekļuve sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, sabiedriskajam transportam un veselības aprūpei.

Taču Ķīnā situācija ir citāda. Dzīvokļu kopienu, darbavietu un izglītības iestāžu darbinieki bieži saņem rīkojumus, kuros noteikts, ka praktizētājiem ir jāuzraksta paziņojums par atteikšanos no Faluņgun praktizēšanas. Ceļojot ar vilcienu vai šķērsojot robežu, praktizētāju dokumenti tiek pārbaudīti īpaši rūpīgi. Tā kā ĶKP datu bāzē ir praktizētāju saraksti, pēc viņu personu apliecinošo dokumentu skenēšanas praktizētāji parasti tiek pārmeklēti un viņu īpašums var tikt konfiscēts. Nereti viņi tiek aizturēti.

ĶKP totalitārās varas apstākļos situācija Ķīnā ir nomācoša. Tā kā miljoniem Faluņgun praktizētāju ir liegtas viņu pamattiesības, viņi tiek regulāri diskriminēti, kas ļoti ietekmē viņu darbu un dzīvi. Pat viņu ģimenes locekļi un darba devēji nespēj izvairīties no šīs vajāšanas ietekmes.

Pamatojoties uz Minghui.org ziņojumiem, praktizētājiem vairāk nekā 26 Ķīnas provincēs, pašvaldībās un autonomajos reģionos lika rakstīt paziņojumus par atteikšanos no Faluņgun. Ja viņi atteiktos rakstīt šos paziņojumus, viņu bērniem draudētu izslēgšana no skolas. Zemāk uzskaitīti 12 diskriminācijas veidi.

1. Izglītības liegšana: Džou Šuiliaņa dzīvo Sjišui apgabalā, Hubejas provincē. Pēc tam, kad viņas mazmeita 2020. gada rudenī iestājās koledžā, Sjišui apgabala "ofiss 610" un Sjišui milicijas pārvalde lika koledžas administrācijai izslēgt meiteni no skolas, jo Džou praktizē Faluņgun. Džou kundzes znots izmantoja savus sakarus un sazinājās ar cilvēkiem no septiņām valdības iestādēm, taču neviens no viņiem neuzdrošinājās palīdzēt. Meitene nevarēja apmeklēt koledžu, un ģimene un sabiedrība vainoja tajā Džou kundzi.

2. Nelikumīga izlikšana no mājokļa: Ni Sjueveņam, kurš dzīvo Henšui pilsētā Hebejas provincē, pieder māja, kuru viņš izīrē. Tā kā viņš nevēlējās atteikties no Faluņgun, 2020. gadā ciema amatpersonas lika viņa īrniekiem izvākties no mājas. Ja viņi atteiktos pārcelties, viņu bērni tiktu izslēgti no skolas. Ciema iedzīvotāji to nevarēja saprast, jo īres maksa bija Ni kunga galvenais ienākumu avots. "Cietumā baro pat slepkavas un dedzinātājus. Kāpēc nevainīgiem cilvēkiem tiek atņemti iztikas līdzekļi?" viens cilvēks teica.

3. Konfliktu izraisīšana ģimenē: Su Decjiņa dzīvo Lanfanas pilsētā, Hebejas provincē. 2020. gada 17. septembrī miliči ieradās pie viņas mājās, lai arestētu sievieti par Faluņgun praktizēšanu. Viņai lika arī uzrakstīt paziņojumu par atteikšanos no Faluņgun. Kad Su kundze atteicās to darīt, viens milicis teica, ka viņu saslēgs rokudzelžos un aizvedīs uz iecirkni ar varu, viņas mazdēlu acu priekšā.

"Arī šiem bērniem vairs neļaus iet skolā, un viņi tevi ienīdīs," viņš teica. Uztraucoties par mazbērniem, Su kundze juta, ka viņai nav izvēles, un devās uz milicijas iecirkni.

4. Ģimenes saišu saraušana: Liu Cjuņhua kundze no Hubejas provinces Dzjaņli pilsētas 2022. gada beigās tika arestēta par to, ka stāstīja cilvēkiem par Faluņgun. Pēc tam, kad znots viņu izglāba, Džuhe milicijas pārvaldes darbinieki draudēja znotam, ka viņš zaudēs darbu, ja Liu kundze turpinās praktizēt Faluņgun. Tā kā arī citi viņas bērni tika vajāti un viņiem tika izteikti draudi, Liu kundze uzskatīja, ka viņai nav citas izvēles, kā vien uzrakstīt paziņojumup par attiecību pārtraukšanu ar saviem bērniem.

5. Nelikumīga pasu anulēšana: miliči no Sjiaņas pilsētas Šaaņsji provincē 2018. gada 4. decembrī devās uz Čeņa Minaņa kunga mājām. Viņi konfiscēja vīrieša Faluņgun grāmatu, datoru, mobilos tālruņus un apliecību par īpašumtiesībām. Nespējot atrast Čeņa kungu, miliči aizveda viņa meitu Čeņu Dzje uz milicijas iecirkni un pēc tam 10 dienas turēja viņu smadzeņu skalošanas centrā Bacjao rajonā. Viņas pase tika anulēta. Lai gan viņa jau bija uzņemta augstskolā ārpus Ķīnas, viņa nevarēja izbraukt no valsts.

6. Draudi atņemt iztikas līdzekļus: Tiaņdzjiņas pilsētas Baodi rajona amatpersonas spieda Džanu Hunmejas kundzi noliegt Faluņgun, taču viņa atteicās to darīt. Amatpersonas draudēja slēgt viņas nūdeļu veikalu, kas bija ģimenes galvenais ienākumu avots.

7. Draudi atcelt sociālās palīdzības pabalstus: Kans Fudzjans, kuram nav tuvinieku, dzīvo Hebejas provinces Ji apgabalā. 2020. gada septembrī viņš nokrita no augļu koka un kopš tā laika nespēj par sevi rūpēties.

No 2020. gada oktobra līdz decembrim viņu regulāri vajāja ciema padomes darbinieki, pilsētas amatpersonas un miliči. Kad Kana kungs nebija ar mieru rakstīt paziņojumus par atteikšanos no savas ticības, ciema amatpersonas paziņoja, ka viņam tiks atcelts minimālais iztikas pabalsts un medicīniskās aprūpes izdevumu atlīdzība. 2021. gada 29. decembrī ciema partijas sekretāra draudu un spiediena rezultātā Kanam nācās padoties, un paziņojuma parakstīšanas process tika nofilmēts.

8. Draudi slēgt interneta veikalu: Juaņa Huidži dzīvo Hebejas provinces Candžou pilsētā. 2020. gada 19. novembrī ciemata un pilsētas amatpersonas devās pie viņas uz mājām un lika sievietei atteikties no savas ticības. Ja viņa nepiekristu, viņi slēgtu viņas dēla interneta veikalu. Juaņas kundzei neatlika nekas cits, kā parakstīt paziņojumu.

9. Draudi ģimenes nākotnei: Čeņa Sjumeja dzīvo Sičuaņas provinces Naņčunas pilsētā. 2019. gada 15. janvārī miliči viņai teica: "Tāpēc, ka tu praktizē Faluņgun, tu esi izpostījusi savu ģimeni. Tavi bērni nevarēs doties uz koledžu, kārtot civildienesta eksāmenu, kļūt par amatpersonām vai tikt paaugstināti amatā. Viņiem atņems darbu, un viņi nevarēs iestāties armijā."

10. Tiesību uz subsidēto mājokli atņemšana: Ma Guidžena no Linvu saimniecības Ninsja autonomajā reģionā nebija ar mieru parakstīt dokumentu par atteikšanos no Faluņgun praktizēšanas. Miliči draudēja atņemt zemi, ko ģimene apstrādāja, un tiesības uz subsidēto mājokli. Viņas ģimene tika pakļauta milzīgam spiedienam.

11. Mērķtiecīga vajāšana ceļošanas laikā: Ķīnas metro vai ātrgaitas vilcienu stacijās miliči pie ieejām bieži izmanto ierīces, lai identificētu Faluņgun praktizētājus pēc viņu personas apliecībām un pēc tam viņus nopratina vai pārmeklē.

12. Vajāšana uz robežas: imigrācijas pārvalde pieprasa, lai ceļošanas dokumentu pieprasītāji uzrādītu apliecinājumu, ka viņi nepraktizē Faluņgun. Bez tā viņu pieteikumi netiks apstrādāti.

Šāda ļaunprātīga rīcība atbilst ĶKP īstenotajai ilgtermiņa vajāšanas politikai. Neilgi pēc tam, kad sākās apspiešana, toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs izdeva šādu rīkojumu attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem: "Iznīcināt viņu reputāciju, sagraut finansiāli un iznīcināt fiziski."

Šāda vajāšana ir pretrunā Ķīnas likumiem un starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem. Tāpat kā orgānu piespiedu izņemšana, arī šī vajāšana ir noziegums pret cilvēci. Tāpat kā ASV, daudzas valstis ir pieņēmušas Magņitska likumama līdzīgus tiesību aktus. Gadu gaitā Faluņgun praktizētāji dažādām valdībām ir iesnieguši cilvēktiesību pārkāpēju sarakstus, lūdzot steidzami rīkoties. 2025. gada decembrī, Starptautiskajā cilvēktiesību dienā, Faluņgun praktizētāji iesniedza vēl vienu vainīgo sarakstu 48 valstu valdībām.

Praktizētāji vienkārši vēlas kļūt par labākiem pilsoņiem, saskaņā ar Īstenības, Labestības un Pacietības principiem. Es ceru, ka arvien vairāk cilvēku Ķīnā un ārpus tās pamodīsies un palīdzēs izbeigt šo vajāšanu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/1/14/232311.html