Šī gada Shen Yun koncertturnejas laikā 42 teātri, kur notika šī kolektīva izrādes, saņēma draudus par spridzināšanu vai masu apšaudēm. Liberty News ziņoja, ka Taivānas Kriminālpolicijas pārvalde ir veikusi izmeklēšanu un secinājusi, ka šīs elektroniskās draudu vēstules tikušas izsūtītas no Huawei pētniecības centra Sjiaņā, kontinentālajā Ķīnā.
Kāpēc Huawei, uzņēmumam, kam ir ciešas saiknes ar Ķīnas militāristiem, vajadzētu uzbrukt izpildītājmākslas kolektīvam? Nesenā vēsture liecina, ka tā ir tikai neliela daļa no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotās sistemātiskās apspiešanas pasākumu sērijas.
Armijas un kosmiskās aviācijas kontrole
Bijušais ĶKP ģenerālsekretārs Dzjans Dzemiņs nāca pie varas, apspiežot studentu demokrātisko kustību 1989. gadā. Lai noturētu varu, viņš vienmēr centās saglabāt stingru kontroli pār militārajiem spēkiem. Kopš 1983. gada, būdams elektronikas rūpniecības ministrs, Dzjans bija ietekmīga persona kosmiskās aviācijas un citu tehnoloģiju jomās. Pēc tam, kad 1989. gadā viņš kļuva par Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāju, Dzjans sāka kontrolēt gan militāro, gan aviācijas un kosmosa industriju.
Lai sasniegtu šādu kontroles līmeni, Dzjans Dzemiņs strādāja kopā ar savu dēlu Dzjanu Miaņhenu. Dažus gadus pēc doktora grāda iegūšanas, 1999. gadā, Dzjans Miaņhens tika iecelts par Ķīnas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu. Kad 2003. gadā tika palaists "Šeņdžou 5", pirmais pilotējamais kosmosa kuģis Ķīnas kosmosa programmā, visur tika ziņots, ka Dzjans Miaņhens ir viens no komandiera vietniekiem. Tā tas turpinājās arī tad, kad 2005. un 2008. gadā tika palaisti attiecīgi "Šeņdžou 6" un "Šeņdžou 7". Tomēr oficiālajos ziņojumos nekad netika pieminēti astronauti, kuri riskēja ar savām dzīvībām, vai tehniskie speciālisti, kuriem arī bija būtiska loma.
Arī pēc tam, kad 2002. gadā Dzjans atstāja ĶKP augstākā vadītāja amatu, viņš saglabāja savu ietekmi aviācijas un kosmosa nozarē. Ja vien runa bija par aviāciju un kosmosu, neviens cits to nedrīkstēja komentēt. Kad bijušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss 2011. gadā apmeklēja Ķīnu, viņš painteresējās par Ķīnas piektās paaudzes iznīcinātāja J-20 izmēģinājuma lidojumu, kas notika tajā pašā gadā. Kā ziņoja starptautiskā ziņu aģentūra AFP, toreizējais ĶKP vadītājs un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs Hu Dzjiņtao un citas Ķīnas amatpersonas par atbildi neveikli klusēja.
Lai attīstītu kosmiskās aviācijas tehnoloģijas, Dzjanu ģimene piesaistīja daudzas izglītības iestādes, un viena no tām bija Ziemeļrietumu Politehniskā universitāte, kas atrodas Sjiaņā. Huawei ar to cieši sadarbojas.
Huawei un projekts "Zelta vairogs"
Kad 90. gados Ķīnā pirmo reizi kļuva pieejams internets, cilvēki varēja izmantot Google un piekļūt ārvalstu informācijai, tostarp par slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā. Dzjans Dzemiņs bija saniknots un pavēlēja izveidot ugunsmūri, lai bloķētu ārvalstu informāciju.
Jau 1994. gadā Dzjans Dzemiņs izvēlējās Huawei, lai izstrādātu projektu "Zelta vairogs". Tas ir tīkla blokādes projekts, kas ļauj milicijai izmantot modernās informācijas un sakaru tehnoloģijas, lai uzraudzītu Ķīnas pilsoņus. Šis projekts, kas atradās tiešā Dzjana Miaņhena pakļautībā, kalpoja Politisko un juridisko lietu komitejas struktūrai, kuru kontrolēja Dzjana Dzemiņa piekritēji.
Pateicoties Dzjana Dzemiņa ietekmei, Huawei strauji attīstījās. Pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Jeļcinu 1996. gadā Huawei 1997. gada aprīlī parakstīja inženiertehnisko līgumu ar Krievijas lielāko militāri rūpniecisko pilsētu Ufu.
Divus mēnešus pēc Dzjana vizītes ASV 1997. gada oktobrī Huawei pārstāvji apmeklēja IBM un citus lielus ASV uzņēmumus. Kad 1998. gada jūnijā prezidents Bils Klintons viesojās Ķīnā, Huawei izmantoja šo iespēju un atklāja pētniecības institūtu Dalasā, bet pēc tam nodibināja meitas uzņēmumu, lai sagatavotos ienākšanai ASV tirgū.
Atbalsts, ko Huawei saņēma no Ķīnas režīma, bija vēl nepieredzēts. Ķīnas Attīstības banka (valstij piederoša banka, ko kontrolē Valsts padome) 2004. gadā piešķīra uzņēmumam Huawei 10 miljardu ASV dolāru lielu aizdevumu, lai finansētu tā paplašināšanos ārvalstīs. Tajā laikā Huawei bija vienīgais "privātais uzņēmums", kas varēja saņemt finansējumu no Ķīnas Attīstības bankas, un tā apjoms pārsniedza valstij piederošo uzņēmumu finansējumu. Pat ĶKP oficiālajiem plašsaziņas līdzekļiem šis aizdevums šķita dīvains. Līdz 2009. gadam Ķīnas Attīstības banka palielināja Huawei pieejamo kredītu līdz 30 miljardiem ASV dolāru gadā.
Nav zināms, cik daudz naudas ar Huawei starpniecību tika pārskaitīts Dzjana ģimenei. Bet cilvēki visā Ķīnā zina vienu – Dzjans Miaņhens ir "korumpants numur viens valstī".
2018. gada 18. decembrī laikraksts Financial Times publicēja rakstu, kurā norādīja uz pazīmēm, kas liecina, ka Huawei saņem Dzjana Dzemiņa atbalstu.
Pateicoties šim atbalstam, Huawei ātri paplašināja ugunsmūri, izveidojot visaptverošu sistēmu. Projekts "Zelta vairogs" un lielo datu apstrādes sistēma 12 minūšu laikā spēja iegūt informāciju par visiem 1,3 miljardiem Ķīnas iedzīvotāju, četrās minūtēs – par visiem bēgļiem un trīsarpus minūtēs – par visiem autovadītājiem. Turklāt Sabiedriskās drošības ministrija varēja sameklēt informāciju par vadošajiem darbiniekiem ne ilgāk kā divu minūšu laikā un apkopot visu informāciju aptuveni 40 sekunžu laikā. "Tādā veidā ikviens valstī tiek uzraudzīts, un ikviens var kļūt par upuri," izteicās kāds cilvēktiesību aizstāvis.
Pēdējos gados ĶKP ir spējusi apspiest daudzus protestus un apelācijas, kas vērsti uz cilvēktiesību aizstāvēšanu, tostarp arī tos, kurus iesniedza veterāni un cilvēki, kas cietuši Ķīnas savstarpējo aizdevumu nozares sabrukuma dēļ. Huawei izveidotā novērošanas sistēma ir spējusi precīzi pārtvert galvenās šajos protestos iesaistītās personas.
Ķīnas ziņu portāls Sohu.com 2020. gada jūlijā ziņoja, ka saviem vissvarīgākajiem projektiem Huawei ir izvēlējies nevis slaveno Cjinhua Universitāti, bet Dzjanam lojālo Ziemeļrietumu Politehnisko universitāti. Meklējot jaunus talantus, Huawei Ziemeļrietumu Politehniskajā universitātē atvēra Hongmeng inovāciju klasi.
Vienkāršāk sakot, Ziemeļrietumu Politehniskā universitāte tika uzskatīta par Dzjana Dzeminņ "personisko īpašumu", bet Huawei uzņēma darbinieki uzskatīja sevi par "Dzjana cilvēkiem". Ņemot vērā šo uzdevumu raksturu, Huawei, šķiet, bija pārliecināts, ka šāda sadarbība ir drošāka.
Kāpēc Shen Yun tiek vajāts?
Pēdējos mēnešos Shen Yun galvenajā mītnē Ņujorkā gandrīz katru dienu tiek saņemti nāves draudi. Draudi ir izteikti arī organizācijām, kas saistītas ar Faluņgun praktizētājiem, tostarp Faluņ Dafa Informācijas centram.
Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Shen Yun Performing Arts ierodoties Taivānā, vairākas valdības aģentūras nekavējoties saņēma e-pasta vēstules ar spridzināšanas un masu apšaudes draudiem. Ugunsdzēsības un policijas dienestu kopīgi veiktajā izmeklēšanā tika noskaidrots, ka draudu vēstules tikušas izsūtītas no vietas, kas atrodas netālu no Huawei pētniecības centra Sjiaņā, Šaaņsji provincē, Ķīnā. Analītiķi uzskata, ka aiz šiem incidentiem ir stāvējuši Huawei darbinieki, un nevar izslēgt arī Ķīnas kiberarmijas iesaisti.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Huawei pētniecības centrs Sjiaņā tika dibināts 2000. gadā. 2019. gadā Bloomberg sagatavotajā ziņojumā tika atklāts, ka Huawei attiecības ar Ķīnas militārajiem spēkiem ir ciešākas, nekā domāts. Pēdējos desmit gados Huawei sadarbojas ar vairākām Tautas atbrīvošanas armijas aģentūrām, veicot vismaz 10 pētījumus, tostarp mākslīgā intelekta un radiosakaru jomā. Huawei darbinieki ir palīdzējuši arī ĶKP Centrālās militārās komisijas Izmeklēšanas dienestam atlasīt un veikt tiešsaistes video komentāru noskaņojuma analīzi. Viņi arī sadarbojās ar Valsts Aizsardzības tehnoloģiju universitāti, lai izpētītu satelītattēlu un ģeogrāfisko koordināšu vākšanas un analīzes metodes.
Huawei uzņēmums to nedarīja viens pats. Starp Huawei pētniecības centru Sjiaņā un Ziemeļrietumu Politehnisko universitāti ir notikusi plaša sadarbība. Huawei apgalvoja, ka šie kopīgie centieni ir ļāvuši sasniegt labus rezultātus augsta līmeņa datubāzu izpētes un augstas precizitātes siltuma izkliedēšanas ierīču jomā.
Šie kopīgie centieni var attiekties arī uz interneta cenzūru un manipulēšanu ar informāciju. Patiesībā daži no dokumentiem, kas nesen tiešsaistē tika publiskoti, kā "kvītis par autoratlīdzības saņemšanu par publicitāti internetā", bija apzīmogoti ar Ziemeļrietumu Politehniskās universitātes partijas komitejas Propagandas departamenta sarkano zīmogu". Universitātes Propagandas departaments jau agrāk ir organizējis plaša mēroga kiberuzbrukumus.
Tātad, kāpēc tieši Shen Yun? Šī izpildītājmākslas kompānija tika dibināta 2006. gadā, lai ar mākslas palīdzību atjaunotu 5000 gadu seno Ķīnas civilizāciju un parādītu skatītājiem īsto Ķīnu – kāda tā bija pirms komunisma. Shen Yun ir sniedzis vairāk nekā 10 000 izrāžu vairāk nekā 200 pilsētās visā pasaulē un ir izraisījis milzīgu rezonansi. Izrādi atzinīgi novērtējuši gan mākslinieki, gan cilvēki no visām sabiedrības grupām. Daudzi saka, ka ir sajutuši Shen Yun mākslinieku labestību, skaistumu un dievišķumu, kā arī "Īstenības, Labestības un Pacietības" principu spēku.
Kurš gan varētu draudēt ar nāvi šādai grupai? Tikai tie, kas seko ĶKP – režīmam, kura pamatvērtības ir šķiru cīņa, naids, nežēlība un meli.
Faluņgun vajāšana
Tā kā Faluņgun praktizētāji ir viena no visvairāk vajātajām grupām Ķīnā, viņi ir tikuši pakļauti ne tikai cenzūrai internetā, bet arī arestiem un ieslodzījumam par savu pārliecību, kopš brīža, kad Dzjans Dzemiņs 1999. gadā uzsāka vajāšanu. Šī kampaņa, cita starpā, ietver ārkārtīgi stingru "politisko pārbaudi" pirms uzņemšanas Ķīnas universitātēs, pieņemšanas darbā un paaugstināšanas amatā. Kopš vajāšanu sākuma Ziemeļrietumu politheniskā universitāte ir turpinājusi intensīvi apspiest Faluņgun.
Pēcdoktorantūras eksāmena laikā eksaminētājs pēkšņi var pajautāt: "Vai jūs joprojām praktizējat Faluņgun?" Spriežot pēc studenta reakcijas, cenšas noteikt, vai cilvēks ir saistīts ar Faluņgun. Dažiem cilvēkiem pat tika pavēlēts izkliegt saukļus pret Faluņgun. Šāda veida politiskai apspiešanai nav nekāda sakara ar izglītības iestāžu uzdevumiem.
Tomēr ne visi pakļaujas ĶKP nežēlībai. Slavenais ķīniešu kosmiskās aviācijas inženieris Cjaņs Sjueseņs, kurš atzīts par "Ķīnas kosmonautikas tēvu", augstu vērtēja Ziemeļrietumu politehnisko universitāti un uzticēja tai daudzus zinātniski pētnieciskos uzdevumus. Tomēr daudzi, iespējams, neko nezina par viņa ieguldījumu cjigun izpētē un zinātnē, kas pēta cilvēka slēptās spējas.
Kad pagājušā gadsimta 80. gados dažas amatpersonas iebilda pret cjigun un centās to apspiest, Cjaņs rakstīja centrālajai valdībai, kurā pauda stingru atbalstu pārdabisko spēju un cjigun izpētei. Pateicoties savai reputācijai, viņš varēja nepastarpināti ietekmēt toreizējā ĶKP līdera Hu Jaobana viedokli par cjigun, kurš šajā jautājumā saglabāja neitrālu attieksmi: "Nereklamējiet to, neinformējiet par to un nekritizējiet to."
Cjaņs arī nodibināja un vadīja Ķīnas Cilvēkzinātnes biedrību, un viņa ieguldījums Ķīnas cilvēkzinātnē ir nenovērtējams. Viņš uzskatīja, ka "zinātne par cilvēku 21. gadsimtā var izraisīt jaunu zinātnisko revolūciju, varbūt pat lielāku nekā kvantu mehānika un relativitātes teorija 20. gadsimta sākumā."
Kad pie varas nāca Dzjans Dzemiņs, viņš bija ļoti neapmierināts ar to, ka Faluņgun ir kļuvis tik populārs. 1999. gadā viņš uzsāka Faluņgun vajāšanu visā valstī. Lai iegūtu atbalstu šai apspiešanai, Dzjans personīgi apmeklēja jau vairāk nekā desmit gadus paralizēto Cjaņu, lai piešķirtu viņam dažādus titulus, sūtīja apsveikumus Jaunajā gadā un dzimšanas dienās, cerot panākt, ka viņš "mutiski" vai "rakstiski" vērsīsies pret pārdabiskām spējām un Faluņgun. Tomēr Cjaņs nekad nemainīja savu viedokli šajā jautājumā.
Es ceru, ka cilvēki varēs sekot Cjaņa piemēram. Nostājoties ĶKP pusē, kas vajā tradicionālās vērtības, jūs kaitēsiet sev un citiem, kā arī mūsu nākamajām paaudzēm.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/5/5/226519.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...