Faluņgun vajāšana Ķīnā ir nelikumīga

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) jau vairāk nekā 26 gadus ir vajājusi Faluņgun, taču tikai retais zina, ka šī apspiešana ir nelikumīga pat raugoties no Ķīnas tiesību aktu pozīcijām.

Daudzas ĶKP amatpersonas, kas piedalās vajāšanā, apgalvo, ka izpilda rīkojumus, taču tas nepasargā viņus no sekām: "...ja viņš [valsts civildienesta ierēdnis] izpilda lēmumu vai rīkojumu, kas acīmredzami ir pretrunā ar tiesību aktiem, viņam būs par to jāatbild saskaņā ar likumu," teikts Ķīnas Valsts civildienesta ierēdņu likumā.

Krimināllikuma 300. pants tiek ļaunprātīgi izmantots attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem

ĶKP amatpersonas, kas vajā Faluņgun praktizētājus, bieži atsaucas uz Ķīnas Krimināllikuma 300. pantu, apgalvojot, ka praktizētāji "rada traucējumus likuma īstenošanai". Šis apgalvojums ir nepamatots, un amatpersonas, visticamāk, vienkārši ignorē noziegumu – varas ļaunprātīgu izmantošanu un likuma apiešanu savtīgu mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar Ķīnas krimināllikuma teoriju par četriem elementiem, nozieguma sastāvu veido subjekts, objekts, subjektīvais aspekts un objektīvais aspekts. Faluņgun praktizētāji cenšas kļūt par labākiem pilsoņiem, sekojot "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem. Praktizējot savu ticību, viņiem nav jebkādu subjektīvu noziedzīgu nodomu (subjektīvais aspekts). Tie neapdraud nekādu likumu vai normatīvo aktu īstenošanu (objekts), kā arī nerada sociālu kaitējumu (objektīvais aspekts). Noziedzīga nodarījuma sastāva elementi nav saskatāmi, un "noziedzīgie fakti" vienkārši nepastāv.

No Krimināllikuma 300. panta aizsargātā objekta – “valsts likumu un administratīvo noteikumu īstenošana” – viedokļa šā noziedzīgā nodarījuma subjektam ir jāapdraud likumu un administratīvo noteikumu īstenošana. Faluņgun praktizētāju rīcība nepārkāpj nekādus konkrētus likumus vai noteikumus, kā arī neapdraud jebkuru likumu vai administratīvo noteikumu īstenošanu.

Likumiem jābūt precīzi formulētiem un nepārprotamiem. Tāpat ir jābūt skaidram arī tam, kādā veidā cilvēks apdraud likumu un administratīvo noteikumu īstenošanu. Pašlaik Ķīnā ir spēkā aptuveni 300 likumu (tiesību akti, kas pieņemti Nacionālā tautas kongresa līmenī) un aptuveni 600 administratīvo noteikumu, ko pieņēmusi Valsts padome. Neviens normatīvo aktu pants neparedz kriminālatbildību par Faluņgun praktizēšanu vai informācijas izplatīšanu par to.

Lai noteiktu, vai Faluņgun praktizētāji ir "apdraudējuši likuma īstenošanu", ir skaidri jānosaka, kuri likumi un administratīvie noteikumi ir tikuši pārkāpti. Proti, kurš likuma pants, paragrāfs vai punkts ticis pārkāpts? Taču nevienā no lietām pret Faluņgun praktizētājiem nav iesniegti jebkādi pierādījumi, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

Patiesībā ierindas pilsoņiem un sabiedrības grupām vienkārši nav ne iespēju, ne līdzekļu tam, lai apdraudētu valsts likumu un noteikumu īstenošanu. Tikai amatpersonām, kurām ir valsts vara, jo īpaši tām, kuras atrodas augstākajos varas līmeņos, ir iespējas un līdzekļi izdarīt šādus noziegumus. Viņi var izmantot savas pilnvaras, lai ignorētu likumu, aizstātu likuma varu ar cilvēku varu vai iejauktos tiesu darbībā, tādējādi graujot tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti.

Tipiskākais piemērs tam, kā tiek grauta likuma īstenošana, ir ĶKP īstenotā Faluņgun vajāšana, kas notiek ar Ķīnas sabiedriskās drošības, prokuratūras un tiesu iestāžu starpniecību, kā arī "ofisa 610" palīdzību, kas manipulē ar šīm iestādēm. Šīs darbības apdraud Konstitūcijas noteikumu par vārda un ticības brīvību īstenošanu.

Izdodot antikonstitucionālas juridiskās interpretācijas, ar kurām tiek aizstātas tiesību normas, Ķīnas Augstākā tautas tiesa un Augstākā tautas prokuratūra apdraudēja Likumdošanas likuma normas īstenošanu, saskaņā ar kuru zemāka līmeņa likumi nedrīkst būt pretrunā ar augstāka līmeņa likumiem.

Izpildot "ofisa 610" norādījumu nepamatoti notiesāt Faluņgun praktizētājus, tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas ir apdraudējušas Kriminālprocesa likuma noteikumu īstenošanu, kas nosaka, ka prokuratūras un tiesu vara ir neatkarīgas.

Tādējādi Krimināllikuma 300. panta, kā arī Augstākās tautas tiesas un Augstākās tautas prokuratūras juridisko interpretāciju izmantošana Faluņgun praktizētāju aizturēšanai, arestēšanai, kriminālvajāšanai un tiesāšanai ir Krimināllikuma izkropļošana un ļaunprātīga izmantošana, kā arī patiess likuma īstenošanas pārkāpums.

Faluņgun praktizētāju tiesības praktizēt savu ticību un dalīties informācijā par savas ticības vajāšanu aizsargā Konstitūcija. Konstitūcija garantē vārda un ticības brīvību. Likums soda tikai par noteiktu rīcību, bet uzskati (domas) nav uzskatāmi par noziedzīgu nodarījumu.

Konstitūcijas 35. pantā noteikts: "Ķīnas Tautas Republikas pilsoņiem ir tiesības uz vārda, preses, pulcēšanās, biedrošanās, gājienu un demonstrāciju brīvību."

36. pantā noteikts: "Ķīnas Tautas Republikas pilsoņi var brīvi paust savu reliģisko pārliecību. Neviena valsts institūcija, sabiedriska organizācija vai indivīds nedrīkst piespiest pilsoņus ticēt vai neticēt kādai reliģijai, kā arī nedrīkst diskriminēt pilsoņus, kuri tic vai netic kādai reliģijai."

Saskaņā ar Konstitūciju iedzīvotājiem ir likumīgi ticēt un praktizēt Faluņgun, kā arī stāstīt citiem par vajāšanām un izplatīt informatīvos materiālus. Cilvēka ticība vai neticība ir viņa brīvas gribas izpausme, tās ir tiesības, ko iedzīvotājiem piešķir Ķīnas Konstitūcija. Nevienai valsts institūcijai, sociālajai grupai vai indivīdam nav tiesību iejaukties. Bijušā ĶKP līdera Dzjana Dzemiņa īstenotā Faluņgun vajāšana bija nelikumīga un klaji pārkāpa pilsoņu tiesības uz ticības un vārda brīvību.

Faluņgun sniedz labumu sabiedrībai

ĶKP bieži vien dēvē Faluņgun par "kultu". Tas ir aplami.

Noteikt, vai kāda reliģija ir ortodoksāla vai uzskatāma par kultu, nav valdības, likumdevēju vai tiesu iestāžu kompetencē. Vārds "kults" nav juridisks termins. Reliģija ir ticības jautājums, nevis kaut kas tāds, kurā laicīgajām varas iestādēm ir tiesības vai pilnvaras iejaukties.

Faluņgun aicina praktizētājus dzīvot saskaņā ar "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem, un tas nebūt neatbilst vispārpieņemtajām "kulta" definīcijām. Faluņgun nav jebkādas organizatoriskas struktūras, un praktizētāji ir brīvi saistīta kopiena, kas izkliedēta pa visu pasauli. Viņi koncentrējas uz savas apziņas pilnveidošanu un cenšas būt labi cilvēki. Uzlabojot praktizētāju garīgo un fizisko veselību, Faluņgun sniedz labumu visai sabiedrībai. Tieši šī iemesla dēļ Faluņgun tiek praktizēts vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē, un arī Honkongā un Taivānā ir daudz praktizētāju. Faluņgun un tā dibinātājs Li Hundži ir saņēmuši vairākus tūkstošus apbalvojumu.

Daži cilvēki apgalvo, ka Ķīnas valdība ir pasludinājusi Faluņgun par "kultu". Tā nav patiesība. Jēdzienu "kults" pirmo reizi izmantoja Dzjans Dzemiņs intervijā Francijas laikraksta Le Figaro reportierim 1999. gada 26. oktobrī. Nākamajā dienā laikraksts People 's Daily sekoja šim piemēram, publicējot redakcijas rakstu, kurā atkārtoja Dzjana apmelojošos izteikumus. Personīgie viedokļi un plašsaziņas līdzekļu ziņojumi nav tiesību akti un nav arī juridiski saistoši. Ķīnas Konstitūcijas 80. un 81. pantā ir noteiktas priekšsēdētāja – valsts vadītāja – pilnvaras. Priekšsēdētājs – valsts vadītājs –, rīkojoties savu pilnvaru ietvaros, reprezentē valsti; savukārt darbības ārpus viņa pilnvarām neatspoguļo valsti; tās ir tikai personiskas darbības. Tāpēc Dzjans nebija tiesīgs izteikt šādu apgalvojumu. Tas bija tikai viņa personīgais viedoklis.

No cita skatupunkta raugoties, Krimināllikuma 3. pantā ir nostiprināts princips "nav nozieguma bez likuma" – nullum crimen sine lege, kas nozīmē, ka noziegums nevar tikt atzīts par tādu, ja nav attiecīga juridiska regulējuma. Līdz šim vienīgais oficiālais dokuments, kurā ir norādīts kulta organizāciju saraksts, ir "Sabiedriskās drošības ministrijas paziņojums par vairākiem jautājumiem saistībā ar kulta organizāciju identificēšanu un apkarošanu" (Publiskais paziņojums [2000] Nr. 39), ko 2000. gadā izdeva Sabiedriskās drošības ministrija. Šajā dokumentā bija uzskaitīti 14 kulti, taču Faluņgun tajā nebija iekļauts.

Vēl jo vairāk ievērības cienīgs ir fakts, ka 2014. gada jūnijā, 15 gadus pēc Faluņgun vajāšanas sākuma, laikraksts Legal Evening News publiski atkārtoja Sabiedriskās drošības ministrijas paziņojumu, vēlreiz apstiprinot 14 oficiāli atzītās kulta organizācijas. Tas atkārtoti apliecināja, ka Ķīnas valdība nav oficiāli klasificējusi Faluņgun kā kultu.

Faluņgun grāmatas un materiāli ir praktizētāju likumīgs personīgais īpašums

Tas, kas ir rakstīts Faluņgun grāmatās, atbilst tradicionālajām vērtībām un māca cilvēkiem būt labiem. Faluņgun publikāciju glabāšana un turēšana īpašumā nav pretrunā ar likumu. Vēl svarīgāk ir tas, ka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Faluņgun praktizētājiem ir pilnīgi likumīgi turēt īpašumā Faluņgun grāmatas un materiālus.

2010. gada 29. decembrī Valsts padomes Preses un publikāciju galvenā pārvalde rīkoja savu otro vadības sanāksmi un apstiprināja dokumentu Nr. 50. Šis dokuments tika izdots 2011. gada 1. martā un stājās spēkā tā publicēšanas dienā. Valsts padome izdeva paziņojumu par šo Preses un publikāciju galvenās pārvaldes rīkojumu, kas tika publicēts "Valsts padomes Vēstneša" 2011. gada 28. numurā. Ar šo dokumentu tika atcelts 161 normatīvais dokuments, no kuriem 99. bija "Paziņojums par atkārtotu atzinumu apstiprināšanu attiecībā uz rīcību ar Faluņgun publikācijām" (izdots 1999. gada 22. jūlijā) un 100. bija "Paziņojums par aizliegumu drukāt nelikumīgās Faluņgun publikācijas un publikāciju pārvaldības turpmāku stiprināšanu" (izdots 1999. gada 5. augustā).

Dokumentā Nr. 50 ir norādīts, ka aizliegums attiecībā uz Faluņgun grāmatām ir atcelts un tagad tās ir likumīgas publikācijas. Ja reiz Faluņgun grāmatas ir atļautas saskaņā ar likumu, tad arī materiāli, kas iepazīstina ar Faluņgun, ir likumīgi.

Tādējādi var teikt, ka Faluņgun praktizētāju ticība un aktivitātes, informējot citus par šo praksi, ir tiesiska rīcība, ko aizsargā Ķīnas Konstitūcija un likumi. Turpretī Faluņgun praktizētāju vajāšana ir noziegums.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/8/27/229559.html