Mācības, kas gūtas no stāstiem par Laodzi un viņa kalpotāju

Senais ķīniešu gudrais Laodzi ir pazīstams kā daoisma pamatlicējs. Viņa filozofiskais traktāts Daodedzjin ir iedvesmojis neskaitāmus cilvēkus dažādos civilizācijas periodos. Taču tikai nedaudzi zina, ka savulaik viņš bija iesaistīts tiesas procesā. Vēl absurdāk ir tas, ka prasības iesniedzējs bija viņa paša kalpotājs.

Laodzi kalpotājs Sjujs Dzja

Saskaņā ar grāmatu Taipin Guandzji (Taipina laikmeta hronikas), kas sastādīta Sunu dinastijas laikā, Laodzi bija kalpotājs vārdā Sjujs Dzja. Tā vietā, lai justu pateicību par iespēju kalpot diženam gudrajam, Sjujs raizējās par to, ka Laodzi neizmaksāja tam algu. Leģenda vēsta, ka Laodzi bija apsolījis maksāt Sjujam 100 monētas dienā. 200 gadus pavadot līdzās Laodzi, viņam būtu bijis jāsaņem 7,3 miljoni monētu. Tā vietā, lai priecātos par savu ilgo mūžu un unikālo saikni ar daoismu, Sjujs domāja: "Kad es beidzot varēšu saņemt savu naudu?"

Iespēja parādījās, kad Laodzi un Sjujs devās uz rietumiem un nonāca Haņgu pārejā. Viesnīcā, kurā viņi apmetās, bija cilvēks, kurš apgalvoja, ka protot sagatavot vēstules un prasības tiesām. Sjujs tam izstāstīja savu stāstu un lūdza sagatavot prasību, lai iesūdzētu Laodzi tiesā. Nopriecājies par iespējamo lielo atlīdzību, šis cilvēks nekavējoties sagatavoja dokumentu un apsolīja, ka pēc uzvaras tiesā, izprecinās Sjujam savu meitu.

Haņgu pārejas pārvaldes ierēdnis Jiņs Sji jau sen bija vēlējies apgūt daoismu, taču nevarēja atrast īstu meistaru. Kādu nakti, sēžot meditācijā, viņš ieraudzīja violetu starojumu, kas nāca no austrumiem, un saprata, ka tur nāk gudrais. Ieraudzījis Laodzi, viņš paklanījās diženajam gudrajam, cerot kļūt par viņa mācekli. Taču tad Jiņs Sji atklāja, ka viņam vispirms ir jāpieņem lēmums tiesas prāvā pret gudro.

Tiesas zālē Laodzi sacīja, ka Sjujs jau sen būtu miris bez viņa dotā daoistu talismana un ka, sasniedzot kopā ar viņu galamērķi, Sjujs būtu saņēmis daudz vairāk, nekā bija gaidījis. Tā kā Sjujs nebija ar mieru gaidīt, Laodzi sacīja, ka izņems savu daoista talismanu caur Sjuja muti.

Pēc tam, kad Laodzi pabeidza teikumu, no Sjuja mutes izšāvās balta gaisma, un viņš acumirklī sabruka, pārvēršoties par vecu skeletu. Klātesošie saprata, ka Laodzi talismans ne tikai pagarināja Sjuja dzīvi par 200 gadiem, bet arī sagatavoja viņam ceļu uz apskaidrību, kuru Sjujs varēja sasniegt, ja vien būtu aizgājis līdz galam.

Vai Laodzi bija parādā Sjujam naudu, vai arī Sjujs bija parādā Laodzi par visām šīm svētībām? Vai tad par naudu var nopirkt ilgmūžību un garīgo apgaismību? Laodzi to visu varēja dot, taču tikai tad, ja cilvēks nebūtu tuvredzīgs savas alkatības dēļ.

Līdzības ar mūsdienu sabiedrību

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) iznīcināja piecus tūkstošus gadu seno tradicionālo ķīniešu kultūru, un tagad izsmeļ savus resursus, lai vajātu Faluņgun praktizētājus par viņu ticību "Īstenībai, Labestībai, Pacietībai" – principiem, kas sakņojas tradicionālajā ķīniešu kultūrā. Diemžēl, tikai daži starptautiskie plašsaziņas līdzekļi pievērsa šai problēmai uzmanību, līdz pret Shen Yun Performing Arts kompāniju tika iesniegta prasība tiesā.

Shen Yun ir pazīstams ar to, ka attēlo Ķīnas dinastiju vēsturiskos notikumus un kultūru laikmetā pirms komunisma. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka bijusī Fei Tian koledžas studente no Taivānas varētu iesūdzēt tiesā skolu vai Shen Yun – tomēr tas notika neilgi pēc viņas brauciena uz kontinentālo Ķīnu.

Šī studente nebija vienīgā. Uzreiz pēc prasības iesniegšanas, laikraksta The New York Times reportiere Nikola Huna publicēja rakstu ar uzbrukumiem Shen Yun. Rakstā atzīmēts, ka Shen Yun izpildītājmākslinieki smagi strādā un apgalvots, ka viņiem maksā zemas algas.

Taču šķiet, ka rakstā nav ņemts vērā plašāks konteksts – ja ĶKP nebūtu iznīcinājusi piecus tūkstošus gadu seno Ķīnas civilizācijas vēsturi vai ja tā nebūtu vajājusi Faluņgun, Shen Yun Performing Arts vienkārši nepastāvētu. Vai uzbrūkot Shen Yun kompānijai, The New York Times nepalīdz tirāniskajam režīmam?

The New York Times nostāju, visticamāk, var izskaidrot ar 2001. gada notikumiem, kad toreizējais laikraksta izdevējs Artūrs Sulzbergers jaunākais un vairāki redaktori tikās ar Dzjanu Dzemiņu – ĶKP vadītāju, kurš uzsāka Faluņgun vajāšanu. Kopš tā laika laikraksts vairākkārt ir izplatījis ĶKP propagandu, nomelnojot Faluņgun.

Ikvienam ir izvēle

Tie, kas studējuši mākslu, parasti nopelna maz, izņemot dažus veiksmīgus cilvēkus šīs piramīdas augšgalā. Lai varētu sevi uzturēt, māksliniekiem bieži vien ir jāpiepelnās ar citiem darbiem. Izņemot studentus no turīgām ģimenēm, vairums ģimeņu nevar atļauties finansēt savu bērnu izglītību mākslas jomā. Daudzas ģimenes cer, ka viņu bērni studēs medicīnu, datorzinātnes vai uzņēmējdarbību, lai pēc skolas beigšanas varētu sevi uzturēt.

Tad kāpēc Faluņgun praktizētāji vēlas sūtīt savus bērnus uz Fei Tian koledžu? Manuprāt, iemesls ir pavisam vienkāršs. Shen Yun mērķis nav naudas pelnīšana, kaut arī kompānija pārdod biļetes un dažādas preces, lai uzturētu savu darbību un maksātu algas. Shen Yun galvenais mērķis ir palīdzēt skatītājiem uzzināt par tradicionālo ķīniešu kultūru un to, kā ĶKP vajā cilvēkus par viņu ticību "Īstenībai, Labestībai, Pacietībai".

The New York Times deklarētā misija ir "meklēt patiesību un palīdzēt cilvēkiem izprast pasauli." Bet vai laikraksts ir sniedzis patiesus faktus par ĶKP un par to, ko tā ir nodarījusi Ķīnai un pasaulei?

Tomēr ir daudz labestīgu cilvēku, kuri spēj saskatīt jauno Shen Yun izpildītāju un mūziķu nozīmīgo veikumu. Patiesībā ir vēl daudz citu nezināmu varoņu, piemēram, vecāka gadagājuma Faluņgun praktizētāji, kuri cauru gadu iepretim Ķīnas konsulātiem informē sabiedrību par vajāšanām, kā arī jaunāki praktizētāji, kuri brīvprātīgi darbojas Shen Yun veicināšanas pasākumos savās brīvdienās un svētku dienās.

Un tas notiek, neskatoties uz to, ka ĶKP aģenti ir draudējuši izrāžu norises vietām, bojājuši Shen Yun transportlīdzekļus un pat uzbrukuši Faluņgun praktizētājiem, kuri vairo informētību par vajāšanu. Pēdējo 25 gadu laikā to visu ir atspoguļojuši Minghui korespondenti, žurnālisti un izdevēji visā pasaulē. Šie centieni izriet no viņu sirdsapziņas un nelokāmas ticības.

Nikola Huna (pazīstama arī kā Huna Cjaņcjaņa), kas ir autore The New York Times publicētajiem rakstiem ar uzbrukumiem Shen Yun, ir Džordža Huna (pazīstams arī kā Huns Čaohujs) meita. Džordžs bija "No Rietumiem atgriezušos zinātnieku asociācijas" goda direktors ārvalstīs. Šī organizācija ir saistīta ar ĶKP Vienotās frontes darba nodaļu, kas atbild par iefiltrēšanos ārvalstu valdībās un izlūkdatu vākšanu. Kad starptautiskie plašsaziņas līdzekļi atklāja šīs sakarības, ĶKP kontrolētie vietējie mediji Ķīnā nekavējoties izdzēsa ar to saistītās publikācijas.

Cik daudzi cilvēki mūsdienās izdara tādu pašu izvēli, kādu Sjujs Dzja izdarīja pirms 2500 gadiem? Vai plašsaziņas līdzekļiem būtu jāpakļaujas totalitāriem režīmiem vai tomēr jācenšas aizstāvēt augstākus principus?

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/12/17/222118.html