No "Dzīvnieku fermas" līdz sarkanajam teroram

Britu rakstnieks Džordžs Orvels, kurš iebilda pret totalitārismu, 1945. gada augustā publicēja romānu "Dzīvnieku ferma" kā alegoriski satīrisku stāstu par komunismu. Viņš izmantoja stāstījumu par dzīvniekiem, lai izsmietu Padomju Savienības komunistisko režīmu.

Kopš Orvela grāmatas publicēšanas ir pagājuši aptuveni 80 gadi, taču no tās gūstamās atziņas joprojām ir aktuālas Ķīnā, kur valda Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP).

Dzīvnieku ferma

Šajā stāstā dzīvnieki padzen bezatbildīgo zemnieku un pārņem fermas saimniecību, cerot uz labāku dzīvi. Sākumā viņi rīkojas saskaņā ar bausli "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi". Tad viena no cūkām – Napoleons – pakāpeniski pārņem varu savās rokās. Viņš ne tikai sagrozīja vēsturi ar propagandas palīdzību, bet arī uzsāka tīrīšanu kampaņas, lai vērstos pret tiem, kuriem bija atšķirīgi uzskati.

Laikam ritot, pie varas esošās cūkas sāka uzvesties kā cilvēki – izmantoja pātagas un lietoja alkoholu. Viņi arī mainīja savu pamatbausli uz "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem". Lai gan viņu dzīve tagad bija daudz sliktāka, tie, kas izteica neapmierinātību ar Napoleona rīcību, tika sodīti ar nāvi. Galu galā sapnis par "Dzīvnieku fermu" (kuru sākotnēji sauca par "Muižas fermu") sabruka, jo izrādījās, ka pie varas esošās cūkas ne ar ko neatšķiras no cilvēkiem-fermeriem.

Kopš publikācijas brīža grāmata "Dzīvnieku ferma" ir bijusi aizliegta komunistiskajās valstīs, tostarp Padomju Savienībā, Ķīnā, Kubā un Ziemeļkorejā. Tas ir tāpēc, ka tā atklāj komunisma būtību – kūdīšanu uz šķiru cīņu, nežēlību un melus.

Padomju komunisms

Savā vēstulē draugam Orvels paskaidroja, ka "Dzīvnieku ferma" ir satīrisks stāsts par Josifu Staļinu – Padomju komunistiskās partijas ģenerālsekretāru no 1922. līdz 1952. gadam. Pēc Padomju Savienības nodibināšanas cilvēkiem tika stāstīts, ka visi ir vienlīdzīgi. Taču pēc tam sekoja šķiru cīņas, kas bija vērstas pret zemes īpašniekiem, kapitālistiem un tirgotājiem. Vēlāk cilvēki tika nogalināti, pamatojoties uz iepriekš noteiktām kvotām, tikai tamdēļ, lai radītu terora atmosfēru. Tas notika Tambovas sacelšanās laikā (1920-1922), kā arī lielās tīrīšanas – Lielā terora laikā (1936-1938).

Tīrīšanu rezultātā vairāk nekā miljons bērnu zaudēja vecākus un klaiņoja pa ielām, kas šokēja no ārvalstīm ieradušos politiķus. Lai atrisinātu šo problēmu, Josifs Staļins 1930. gada maijā parakstīja dekrētu par kriminālatbildības iestāšanos šādiem bērniem jau pēc 12 gadu vecuma sasniegšanas. Daudzi bērni tika sodīti ar nāvi un apglabāti masu kapos. Tas notika pilsētās visā Padomju Savienībā, tostarp Kijivā, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā), Vinnicā, Harkivā un Butovā.

Marksisms un genocīds

Tas, kas notika Padomju Savienībā, nebija nejaušība, un šī nežēlība ir izskaidrojama ar Kārļa Marksa idejām. 1848. gadā publicētajā "Komunistiskās partijas manifestā" viņš rakstīja: "Rēgs klīst par Eiropu – komunisma rēgs."

Markss atbalstīja šķiru cīņu, neraugoties uz tās postošo raksturu. Kembridžas universitātes zinātnieks Džordžs Vatsons secināja, ka sociālisms ir veicinājis genocīdu, un uzskatīja, ka Markss ir atbildīgs par genocīda idejas izstrādāšanu.

Visā vēstures gaitā sabiedrības stūrakmeņi ir bijuši morāle un tradicionālās vērtības. Taču Markss un komunisti atteicās no šīm vērtībām un tā vietā izvēlējās pārvaldīt sabiedrību ar nežēlību un maldināšanu.

No Padomju Savienības uz komunistisko Ķīnu

Pēc Austrumu bloka sabrukuma 1989. gadā un Padomju Savienības izjukšanas 1991. gadā Rietumu pasaule uzskatīja, ka komunisms ir sasniedzis savu apogeju un sāk zaudēt savu ietekmi. Ar ASV prezidentu Bila Klintona un Džordža Buša palīdzību komunistiskā Ķīna 2001. gadā pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kas veicināja tās ekonomikas strauju izaugsmi.

Līdz 2009. gadam Ķīna kļuva par pasaulē lielāko preču eksportētāju; gadu vēlāk tā kļuva par pasaules otro lielāko ekonomiku. Daudzi rietumvalstu līderi neapzinājās, ka tirdzniecība ar komunistisko Ķīnu nozīmē iesaistīšanos kukuļošanā un korupcijā uz savu valstu interešu un vērtību rēķina.

Romāna "Dzīvnieku ferma" noslēgumā cilvēki (fermeri) un cūkas kopā spēlē kārtis, glaimojot un slavējot viens otru, vienlaikus krāpjoties spēlē. Kad viens no zemniekiem, Pilkingtona kungs, un cūka vārdā Napoleons abi vienlaikus izspēlē pīķa dūzi, viņi sāk strīdēties par to, kurš pirmais sācis krāpties. Dzīvnieki, kas nebija uzaicināti uz vakariņām, bet varēja vērot notiekošo pa logu, atklāja, ka cūkas un cilvēki ne ar ko neatšķiras viens no otra.

ĶKP ir gājusi vēl tālāk. 1999. gadā divas Tautas atbrīvošanas armijas augsta ranga amatpersonas publicēja grāmatu "Neierobežots karš: divi gaisa spēku vecākie pulkveži par kara scenārijiem un militārās stratēģijas mākslu globalizācijas laikmetā". Grāmatā viņi apraksta, kā tāda valsts, kā Ķīna, varētu uzvarēt tehnoloģiski pārāku pretinieku (ASV), izmantojot līdzekļus, kas nav tieša militāra konfrontācija, piemēram, politisko karu, juridisko karu, ekonomisko ietekmi u. tml.

Citiem vārdiem sakot, ĶKP neierobežotais karš pārkāpj ierastās ētikas un morāles normu robežas – tā mērķis ir ar jebkādiem līdzekļiem iznīcināt pretinieku. Pretstatā tam, lai gan Padomju Savienība bija komunistiska valsts, Aukstā kara laikā tā tomēr ievēroja visas starptautiskās konvencijas kara gadījumos. Spiegu apmaiņas procedūra starp ASV un Padomju Savienību bija viens no piemēriem, kad sagūstītie izlūkošanas operatīvie darbinieki tika repatriēti.

Taču ĶKP ir citādāka. Viens no piemēriem ir Lerijs Vu-tai Čins, Ķīnas komunistiskās partijas spiegs, kurš 37 gadus (no 1944. līdz 1981. gadam) strādāja ASV valdības dienestos, – gan ASV armijā, gan Centrālajā izlūkošanas pārvaldē. Pēc Čina aresta 1985. gadā Ķīnas komunistiskā partija noliedza jebkādu saistību ar Čina veikto spiegošanu, tāpēc par apmaiņas organizēšanu nevarēja būt ne runas.

Neierobežots karš

Grāmatā "Neierobežots karš" uzsvērts, ka nav nekādu konvenciju, nav kompromisu un nav robežu. Līdz ar to ĶKP ir izvērsusi šāda veida karu daudzās jomās, tostarp ekonomikā, attiecībā uz intelektuālo īpašumu, militāro jomu, lauksaimniecību un citur.

1. Vairāki avoti, tostarp FIB, ir atklājuši, ka Ķīnas īstenoto intelektuālā īpašuma zādzību dēļ ASV ekonomika ik gadu zaudē no 200 līdz 600 miljardiem ASV dolāru. Piemērs – personas, kas saistītas ar Ķīnas valstij piederošiem uzņēmumiem, ievāca ģenētiski modificētas sēklas no amerikāņu saimniecībām un tādējādi izvairījās no miljardiem dolāru lieliem izdevumiem pētniecībai un attīstībai.

2. Līdz ar globalizācijas vilni daudzas preces, kas iepriekš tika ražotas ASV, sāka ražot Ķīnā. Saskaņā ar Ekonomikas politikas institūta ziņojumu no 2001. līdz 2018. gadam palielinoties ASV tirdzniecības deficītam ar Ķīnu, ASV zaudēja 3,7 miljonus darba vietu. No tām 2,8 miljoni bija darba vietas rūpniecībā.

Turklāt Ķīna ieņem dominējošu vietu pasaules kuģubūves nozarē, ražojot vairāk nekā pusi no visiem pasaules tirdzniecības kuģiem un lielāko daļu jūras konteineru. Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra datiem 2024. gadā tikai viena Ķīnas valstij piederoša kuģu būvētava uzbūvēja tirdzniecības kuģus ar tik lielu kopējo tonnāžu, kas pārsniedza visas ASV kuģu būves nozares pēc Otrā pasaules kara 80 gadu laikā uzbūvēto kuģu tonnāžu.

3. 2025. gada jūnijā ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzstājās domnīcas American Compass rīkotajā pasākumā New World Gala, kur sacīja, ka Ķīnas ekonomiskā prakse pēdējo 25 vai 30 gadu laikā ir tirgus monopolizācija, kas met izaicinājumu brīvai uzņēmējdarbībai. Viņš arī norādīja, ka, tiklīdz Ķīna panāks monopolu, tā diktēs cenas visā pasaulē.

4. ĶKP veidoja savu ekonomiku kā kara laika sistēmu, nevis normālas dzīves vai tirdzniecības sistēmu. Tā pēc savas vēlēšanās var brīvi izmantot dabas resursus, darbaspēku un valsts finansējumu, lai ražotu preces par mākslīgi zemu cenu un iznīcinātu Amerikas ražošanas nozari.

Saskaņā ar Ārlietu padomes 2025. gada februārī publicēto rakstu "Vides krīze Ķīnā", vides piesārņojuma radītie zaudējumi Ķīnā katru gadu ir 3 līdz 10 % no nacionālā ienākuma.

Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda 2024. gada augustā publicēto darba dokumentu "Ķīnas subsīdiju ietekme uz tirdzniecību", laikā no 2009. līdz 2022. gadam veiktā analīze liecina, ka subsīdijas veidoja 95 % no visas Ķīnas tirdzniecību kropļojošās politikas. Tas liecina par ievērojamu paļaušanos uz subsīdijām kā tirdzniecības plūsmu ietekmēšanas līdzekli.

5. Ķīnas uzņēmumi savos tehnoloģiju produktos ir iestrādājuši slēptas "sētas durvis", kuras var izmantot, lai uzbruktu citu valstu infrastruktūrai. 2025. gada 14. maijā aģentūra Reuters ziņoja, ka dažos Ķīnā ražotos strāvas invertoros, kurus visā pasaulē izmanto saules paneļu un vēja turbīnu savienošanai ar elektrotīkliem, ir atrastas neizskaidrojamas sakaru iekārtas.

Laikraksts Wall Street Journal ziņo, ka ASV amatpersonas Huawei iekārtās atradušas "sētas durvis" – slepenas piekļuves iespējas Ķīnas tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām un kuras Ķīnas valdība varētu izmantot spiegošanas nolūkos. Federālā sakaru komisija aizliedza ASV operatoriem izmantot federālos līdzekļus, lai iegādātos aprīkojumu vai pakalpojumus no kompānijām, kas rada draudus valsts drošībai, tostarp Huawei un ZTE.

Wall Street Journal 2023. gada marta ziņojumā, kā arī turpmākajās tā izmeklēšanās, tika paustas bažas par riskiem valsts drošībai, ko rada Ķīnā ražoti celtņi ASV ostās, tostarp militārajos objektos. Šie celtņi ir paredzēti darbam ar tālvadības sistēmu, un pastāv iespēja, ka tos var kontrolēt vai ieprogrammēt no ģeogrāfiski attālām vietām.

6. Neierobežots bioloģiskais karš var tikt izmantots, lai izraisītu pārtikas un sabiedrības veselības krīzes. 2020. gadā iedzīvotāji vismaz no 30 ASV štatiem ziņoja, ka ir saņēmuši nepasūtītas sēklu paciņas, un daudzām no tām bija uzspiests zīmogs China Post. ASV Lauksaimniecības departamenta veiktā sākotnējā analīze radīja bažas, ka ar šīm sēklām varētu tikt ievestas kaitīgas slimības vai invazīvas sugas, apdraudot Amerikas lauksaimniecību un dabas resursus.

2025. gada jūnijā divi Mičiganas universitātes zinātnieki, pēc tautības ķīnieši, tika apsūdzēti par bioloģiskā patogēna kontrabandu. FIB ziņojumā patogēns bija raksturots kā "potenciāls agroterorisma ierocis", kas var ierosināt slimības kukurūzā, rīsos un miežos, un katru gadu radīt ekonomiskus zaudējumus miljardiem dolāru apmērā visā pasaulē.

Sarkanais Trojas zirgs

ĶKP ir dziļi iefiltrējusies Rietumu sabiedrībā. Pretstatā Aukstā kara konfrontējošajai pieejai, ĶKP uzrunāja Rietumu līderus, lietojot tādus vārdus kā "sadarbība", "investīcijas" un "draudzība". Patiesībā tā cenšas iedragāt šo valstu pamatus.

"Dzīvnieku fermā" aprakstītā sižeta līnija un taktika ir viegli saprotama, taču ĶKP neierobežotā kara stratēģija ir daudz sarežģītāka. Tikai ieraugot ĶKP ļaunprātīgo dabu un attiecīgi rīkojoties, mēs varam nosargāt brīvās pasaules vērtības un pārvaldības sistēmas no ĶKP ietekmes.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/8/4/229202.html