Sabiedriskās drošības ministra Vana Sjaohuna pastrādātie noziegumi Faluņgun vajāšanā

25. gadadienā, kopš Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) 1999. gada jūlijā sāka apspiest Faluņgun, praktizētāji no 44 valstīm iesniedza savām valdībām jaunu vainīgo personu sarakstu, lūdzot aizliegt vainīgajiem un viņu ģimenes locekļiem ieceļot valstī un saskaņā ar likumu iesaldēt viņu aktīvus ārzemēs.

Vainīgo vidū bija arī pašreizējais Ķīnas sabiedriskās drošības ministrs un Centrālās politiski-juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks Van Sjaohuns.

Informācija par vainīgo

Vainīgā pilns vārds un uzvārds: Vans (uzvārds) Sjaohuns (vārds).

Vārds ķīniešu valodā: 王小洪.

Dzimums: vīrietis.

Dzimšanas gads/mēnesis: 1957. gada jūlijs.

Dzimšanas vieta: Fudžou, Fudzjaņas province.

Amats vai dienesta stāvoklis:

Vans Sjaohuns, ĶKP loceklis, pašlaik ir 20. ĶKP Centrālās komitejas sekretariāta sekretārs, Valsts padomes loceklis, Valsts padomes ĶKP vadības grupas loceklis, ministrs un Sabiedriskās drošības pārvaldes sekretārs, Centrālās politiski-juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks un galvenais milicijas inspektors.

1998. gada februāris – 2002. gada maijs: Fudzjaņas provinces Fudžou pilsētas sabiedriskās drošības biroja direktors un Politiski-juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks; Fudzjaņas provinces Džandžou pilsētas Sabiedriskās drošības biroja direktors un Politiski-juridisko lietu komitejas sekretāra vietnieks.

2002. gada maijs – 2011. gada septembris: Fudzjaņas provinces Sabiedriskās drošības pārvaldes direktora vietnieks un ĶKP komitejas loceklis; Fudzjaņas provinces Robežaizsardzības korpusa ĶKP komitejas pirmais politiskais komisārs un pirmais sekretārs.

2011. gada septembris – 2013. gada augusts: Fudzjaņas provinces Sjameņas pilsētas mēra vietnieks; Sjameņas pilsētas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors un ĶKP komitejas sekretārs; Fudzjaņas provinces Sjameņas pilsētas Politiski-juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks.

2013. gada augusts – 2014. gada decembris: Henaņas provinces valdības vadītāja palīgs, Henaņas provinces Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors un ĶKP komitejas sekretārs.

2014. gada decembris – 2015. gada marts: Henaņas provinces valdības vadītāja vietnieks, Henaņas provinces Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors un Henaņas provinces ĶKP Politiski-juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks.

2015. gada marts – 2016. gada maijs: Pekinas mēra vietnieks un Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors.

2016. gada maijs – 2018. gada marts: sabiedriskās drošības ministra vietnieks, Pekinas mēra vietnieks (līdz 2018. gada janvārim) un Pekinas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors (līdz 2020. gada aprīlim).

2018. gada marts – 2020. gada aprīlis: Sabiedriskās drošības ministrijas ĶKP komitejas sekretāra vietnieks, sabiedriskās drošības ministra vietnieks, kas atbild par ikdienas darbu (ministra līmenī), ĶKP komitejas sekretārs un Pekinas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors.

2020. gada aprīlis – 2021. gada novembris: Sabiedriskās drošības ministrijas ĶKP komitejas sekretāra vietnieks, sabiedriskās drošības ministra vietnieks, kas atbild par ikdienas darbu (ministra līmenī), ģenerālinspektors.

2021. gada novembris – 2022. gada jūnijs: Sabiedriskās drošības ministrijas ĶKP komitejas sekretārs, sabiedriskās drošības ministra vietnieks, kas atbild par ikdienas darbu, ģenerālinspektors un ĶKP Centrālās politiski-juridisko lietu komisijas loceklis.

2022. gada jūnijs – pašlaik: Sabiedriskās drošības ministrijas ĶKP komitejas sekretārs, sabiedriskās drošības ministrs, ģenerālinspektors, ĶKP Centrālās politiski-juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks.

I. Noziedzīgi nodarījumi, strādājot centrālajā valdībā

2018. gada 21. martā ĶKP institucionālo reformu ietvaros tika slēgts centrālais "ofiss 610", kas bija ārpus likuma ietvariem īpaši izveidota aģentūra Faluņgun vajāšanai, un tā funkcijas tika nodotas Centrālajai politiski-juridisko lietu komisijai, Sabiedriskās drošības ministrijai, kā arī attiecīgajām sabiedriskās drošības nodaļām provinču, pilsētu un apgabalu līmenī. Sabiedriskās drošības ministrijas "Kulta noziegumu novēršanas un apkarošanas birojs" (Antikultu birojs) arī pilda dažas no centrālā "ofisa 610" funkcijām.

Kopš 2020. gada aprīļa Vans ir pildījis Sabiedriskās drošības ministrijas ĶKP komitejas sekretāra vietnieka, sabiedriskās drošības ministra vietnieka, kas atbild par ikdienas darbību (ministra līmenī), un Sabiedriskās drošības ministrijas sekretāra pienākumus. 2022. gadā viņš bija sabiedriskās drošības ministrs un ĶKP Centrālās politiski- juridisko lietu komisijas sekretāra vietnieks – viens no ĶKP izvērstās Faluņgun vajāšanas augstākā līmeņa vadītājiem un komandieriem. Viņš turpināja īstenot ĶKP īstenoto iznīcināšanas un vajāšanas politiku, "graujot viņu reputāciju, iznīcinot viņus fiziski un izputinot finansiāli" visā valstī.

2021. gada aprīlī Sabiedriskās drošības ministrija un Anti-kultu birojs uzsāka plaša mēroga kampaņu "Pret kultiem vērsta propaganda un izglītošana studentu pilsētiņā" koledžās un universitātēs visā valstī, ko bija apstiprinājusi Izglītības ministrijas Ideoloģiskā un politiskā darba pārvalde. Kampaņas uzsākšanas ceremonijā personīgi piedalījās direktora vietnieks Jans Sjiņs un Antikultu biroja direktors Cjujs Hunbo.

2022. gada 5. janvārī Vans laikrakstā People's Daily, publicēja rakstu, aicinot "stingri apspiest kultus".

2022. gada 11. janvārī Sabiedriskās drošības ministrija rīkoja preses konferenci, kurā ierosināja "novērst un apspiest Faluņgun" un "veikt padziļinātu kulta locekļu izglītošanu un pārveidošanu".

2023. gada aprīlī Sabiedriskās drošības ministrijas 4. birojs uzdeva sabiedriskās drošības pārvaldēm visos valsts pārvaldes līmeņos organizēt virkni pasākumu "Pretkultu pasākumi lauku apvidos". Izplatot apmelojošus propagandas materiālus un izvietojot pret Faluņgun vērstus stendus un plakātus, viņi piespieda cilvēkus piedalīties šajās aktivitātēs un kurināja sabiedrībā naidu pret Faluņgun.

2023. gada 25. jūnijā, būdams ĶKP Centrālās komitejas sekretariāta sekretārs un sabiedriskās drošības ministrs, Vans valsts sabiedriskās drošības aģentūras videokonferencē uzsvēra, ka "mums ir jāpastiprina cīņa pret kultiem". Pēc viņa rīkojuma, 2023. gada 24. jūlijā, Šaņdunas provinces Džučenas pilsētā tika arestēta Faluņgun praktizētāju grupa. Arestu veica Džučenas pilsētas Iekšējās drošības nodaļas, Žeņmiņas Ceļu milicijas iecirkņa un Midžou Ceļu milicijas iecirkņa darbinieki.

2024. gada 14. janvārī Vans piedalījās Valsts sabiedriskās drošības biroja direktoru konferencē un uzstājās ar runu. Viņš aicināja valsts drošības sistēmu visos līmeņos "turpināt spēcīgu kulta organizāciju izskaušanas kampaņu".

Kamēr Vans ieņēma sabiedriskās drošības ministra vietnieka un ministra amatu, vajāšanā gāja bojā vismaz 638 Faluņgun praktizētāji. Kā vienai no augstākajām amatpersonām komandķēdē, Vanam būtu jāuzņemas atbildība par Faluņgun vajāšanu visā valstī viņa amata pilnvaru laikā.

1. Noziegumi, kas pastrādāti vajāšanas laikā 2020. gadā

2020. gadā Vuhaņā uzliesmoja Covid-19 un izplatījās visā pasaulē. Pandēmijas laikā ĶKP turpināja vajāt Faluņgun, vajāšanas gadījumi notika 304 pilsētās 29 provincēs, autonomajos reģionos un pašvaldībās. 2020. gadā vajāšanas laikā gāja bojā vismaz 84 praktizētāji, no kuriem 21 praktizētājs mira apcietinājumā.

Turklāt 6659 cilvēki tika arestēti, 8576 pakļauti vajāšanai, 537 ieslodzīti smadzeņu skalošanas iestādēs, un 3588 cilvēku mājās tika veikta kratīšana. Starp šiem praktizētājiem 1188 bija vairāk nekā 65 gadus veci, no kuriem 17 cilvēki bija 90 gadus veci, un visvecākajam bija 94 gadi. Vēl 615 praktizētājiem tika piespriests cietumsods, un kopējais uzliktais naudas sodu apmērs bija 2 565 000 juaņu.

65 gadus vecais Jujs Junmaņs no Liaoninas provinces Liaojanas pilsētas tika arestēts 2019. gada 15. novembrī un ieslodzīts Liaojanas pilsētas aizturēšanas centrā. 2020. gada 23. februārī viņš nomira "pēkšņas saslimšanas" dēļ. Ģimenei bija aizdomas, ka viņš miris no spīdzināšanas, jo tiesu medicīnas eksperts konstatēja lauztu ribu un plaušu plīsumu.

68 gadus vecā Haņa Juicjiņa no Hebejas provinces Tanšaņas pilsētas tika arestēta 2020. gada 18. jūnijā, un viņas māju pārmeklēja miliči no Duaņminas ceļu milicijas iecirkņa. Tajā pašā vakarā ģimene saņēma zvanu no milicijas un uzzināja, ka Haņas kundze ir mirusi milicijas iecirknī. Viņi ieraudzīja viņas ķermeni Fenžuņas rajona tradicionālās ķīniešu medicīnas slimnīcā un pamanīja, ka viņas mati ir izpluinīti, bet degunā ir asinis.

Li Linas kundze no Penlajas pilsētas Šaņdunas provincē tika arestēta savā dzīvesvietā 2020. gada 28. jūnijā. Viņa tika smagi piekauta un nomira 13. jūlijā. Dadžandzja ciemata amatpersonas piespieda ģimeni kremēt viņas ķermeni tajā pašā dienā. Kā stāsta tuvinieki, Li seja bija deformēta, bet ķermenis zilumiem klāts.

2020. gada 10. un 11. jūlijā Liaoninas provinces Daliaņas Sabiedriskās drošības pārvalde nosūtīja lielu skaitu miliču arestēt vietējos praktizētājus. Vismaz 30 praktizētāji tika aizturēti un viņu dzīvesvietas pārmeklētas, tostarp kādam 90 gadus vecam vīrietim. Praktizētājiem tika konfiscēti vairāk nekā 3 miljoni juaņu. 2020. gada decembrī septiņiem praktizētājiem tika piespriests cietumsods: Du Junfenam deviņu gadu cietumsods, Džanai Čuņfenai septiņu gadu cietumsods, Faņai Junmejai četru gadu cietumsods, Džanai Lipinai trīs gadu cietumsods, He Juncjiņai trīs gadu cietumsods un Ču Džendzje kungam un viņa sievai Vejai Duo katram vienu gadu ilgs cietumsods.

2. Noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti vajāšanas laikā 2021. gadā

2021. gadā vajāšanas rezultātā gāja bojā 131 praktizētājs, 1184 tika notiesāti, 5886 arestēti, 10527 pakļauti vajāšanai un 142 praktizētājiem tika apturēta pensijas izmaksa.

2021. gada 16. martā milicijas darbinieki Pu Dundzje un Suņs Haitao ielauzās Jiņa Džibo kunga mājās Dzjiliņas provinces Jaņdzji pilsētā. Piekāvuši vīrieti viņi izgrūda to pa logu, kā rezultātā viņš nositās. Viņam bija 44 gadi.

57 gadus vecā Mao Kuņas kundze no Čendu pilsētas, Sičuaņas provincē, tika arestēta savās mājās kopā ar pieciem citiem Faluņgun praktizētājiem, kuri tur viesojās 2019. gada 10. jūlija pēcpusdienā. Miliči sievieti piekāva un salauza viņai roku. 2020. gada 28. decembrī viņai tika piespriests 11 gadus un sešus mēnešus ilgs cietumsods. Kamēr viņa vēl gaidīja apelācijas izskatīšanas rezultātu, 2021. gada 9. aprīlī viņu steidzami nogādāja slimnīcā, lai uzsāktu reanimāciju. 2021. gada 11. aprīļa vakarā viņa nomira slimnīcā.

3. Noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti vajāšanas laikā 2022. gadā

2022. gadā pirms 20. Nacionālā kongresa ĶKP uzsāka kampaņu "Pilnīga likvidācija", turpinot Faluņgun praktizētāju ilgstošo vajāšanu.

Saskaņā ar Minghui.org apkopoto informāciju, 2022. gadā vajāšanu laikā gāja bojā 172 praktizētāji, 633 tika notiesāti, 3488 arestēti un 3843 pakļauti vajāšanām, 240 no viņiem tika aizvesti uz smadzeņu skalošanas centriem, 2193 cilvēkiem tika pārmeklētas dzīvesvietas, 78 bija spiesti aiziet no mājām.

Dzji Juņdži kundzi no Bairinas Iekšējā Mongolijā 2022. gada 1. februārī arestēja Sjujs Dzjaņfens un citi Iekšējās drošības nodaļas darbinieki. 21. martā 66 gadus vecā sieviete nomira Bairinas slimnīcā. Kamēr viņa atradās apcietinājumā, uzraugi un ieslodzītās viņu nežēlīgi sita, līdz viņa bija uz nāves robežas. "Ja es nomiršu, tas būs spīdzināšanas dēļ," Dzji kundze reiz teica savām kameras biedrenēm.

2022. gada 13. aprīlī miliču grupa civilā apģērbā arestēja 88 gadus veco Cuju Dzjiņši kundzi no Heilundzjanas provinces Harbinas pilsētas. Divi miliči aizvilka Cujas kundzi no viņas dzīvokļa otrajā stāvā uz pirmo stāvu, tad pēkšņi viņu atlaida, un sieviete nokrita zemē. Pulksten 17.45 Cujas kundzes dēlam Piao Hu kungam piezvanīja no milicijas un paziņoja, ka viņa māte nogādāta neatliekamās palīdzības nodaļā. Viņš steidzās uz slimnīcu. Pēc piecām minūtēm iznāca ārsts un paziņoja, ka Cujas kundze ir mirusi. Dēls iegāja operāciju zālē un ieraudzīja viņas ķermeni. Sievietes seja bija bāla, kakls pārgriezts, un kājās bija tikai viena kurpe.

Dzuna Mina no Vuhaņas pilsētas Hubejas provincē 2022. gada 18. aprīlī tika arestēta "pilnīgas likvidācijas" kampaņas laikā, kas bija vērsta pret visiem valdības melnajā sarakstā iekļautajiem praktizētājiem, lai piespiestu viņus atteikties no Faluņgun. 2022. gada 26. decembrī, kad viņa tika atbrīvota pēc astoņus mēnešus ilga ieslodzījuma smadzeņu skalošanas centrā, sieviete bija ļoti vāja un viņai bija grūti runāt. Viņa nomira pēc sešām dienām, 2023. gada 1. janvārī.

2022. gada 12. jūnijā tika arestēta Dzjana Juncjiņas kundze no Dzjiliņas pilsētas Dzjiliņas provincē. 2022. gada 7. vai 8. jūlijā miliči pārklāja viņas galvu ar melnu kapuci, aizbāza viņai ausis un aizveda sievieti no Dzjiliņas pilsētas aizturēšanas centra uz slepenu iestādi. Četri vīrieši, tostarp spīdzināšanas eksperts no Dzjiliņas provinces Sabiedriskās drošības pārvaldes, viņa asistents Li un divi vīrieši, ar uzvārdiem Tans un Ļujs, no Dzjiliņas pilsētas milicijas pārvaldes, pratināja viņu gandrīz divas stundas. Tā kā viņa atteicās atbildēt uz viņu jautājumiem, miliči viņai seksuāli uzmācās, ievadīja sievietei caur degunu vasabi eļļu un bāza nāsīs aizdegtas cigaretes. Čanji rajona tiesa viņu tiesāja 2023. gada 14. jūnijā, neinformējot par to ģimeni un neļaujot advokātam pārstāvēt sievieti tiesā. 2024. gada 24. janvārī viņu slepus notiesāja uz pieciem gadiem.

4. Noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti vajāšanas laikā 2023. gadā

2023. gadā 3629 praktizētāji tika aizturēti un 2885 tika vajāti visās 31 provincēs, autonomajos reģionos un pašvaldībās. No tiem 107 tika nogādāti "smadzeņu skalošanas" centros un 1938 cilvēkiem tika pārmeklētas dzīvesvietas. Kopumā 167 praktizētāji ziņoja, ka viņiem ir ņemti biometriskie dati, tostarp asins paraugi, mati, urīns, siekalas, balss, pirkstu nospiedumi un pēdu nospiedumi.

Par lielāko kopējo arestu un vajāšanas gadījumu skaitu ziņoja Šaņdunas (1061), Dzjiliņas (914) un Hebejas (673) provinces. Sičuaņas, Heilundzjanas, Hubejas un Liaoninas provinces ziņoja par 450 līdz 576 gadījumiem. Arī sešos citos reģionos tika reģistrēti trīsciparu skaitļi, kam seko 12 reģioni ar divciparu skaitļiem – no 21 līdz 98 gadījumiem. Atlikušajos piecos reģionos bija no 4 līdz 8 gadījumiem.

Turklāt 2023. gadā tika ziņots par 209 nāves gadījumiem un 1188 notiesāšanas gadījumiem. No 175 praktizētājiem, kuru vecums viņu nāves brīdī bija zināms, tie bija cilvēki vecumā no 23 līdz 93 gadiem, tostarp 134 bija 60 gadus veci vai vecāki. 18 praktizētāji nomira apcietinājumā, tostarp divi, kuri zaudēja dzīvību sešas dienas pēc aresta.

2023. gada 3. martā Židžao pilsētas Milicijas pārvalde un Iekšējās drošības nodaļa uzsāka "303. īpašo projektu". Operācijas ietvaros 12. un 13. maijā tika arestēti aptuveni 50 praktizētāji. Astoņiem no viņiem vēlāk tika piespriests cietumsods. No 4. līdz 6. decembrim Vuliaņas apgabaltiesa tiesāja 21 praktizētāju, tostarp Hunu Meišuanas kundzi, Guo Sjiņas kundzi un Dzjanu Haibo kungu. 25. decembrī praktizētājiem tika piespriests no viena līdz piecarpus gadiem ilgs cietumsods.

Dzjiliņas pilsētas "ofiss 610" un Dzjiliņas pilsētas Iekšējās drošības nodaļa 2023. gada 4. jūnijā veica 25 praktizētāju arestu. Ja praktizētāji neatvēra durvis, miliči ielauzās mājoklī, izsitot stiklu vai izurbjot durvju slēdzenes.

2021. gada 28. jūnijā Dzjiliņas provinces Čančuņas pilsētas iedzīvotājs Dzjans Juns tika arestēts un notiesāts uz astoņarpus gadiem Gundžulinas cietumā, apsūdzot viņu "valsts varas graušanā". Lai gan viņš bija kritiskā stāvoklī, jo, protestējot pret vajāšanu, bija ilgstoši rīkojis bada streiku, varas iestādes atteicās viņu atbrīvot nosacīti, kā iemeslu minot viņa nevēlēšanos atteikties no savas ticības. Viņš nomira 2023. gada 23. janvārī, ķīniešu Jaunā gada otrajā dienā, 31 gada vecumā.

2023. gada 10. septembrī tika arestēta un Pudunas aizturēšanas centrā ieslodzīta Šaņdunas provinces Cjindao pilsētas iedzīvotāja Sjuja Haihuna. 2023. gada oktobrī viņai tika piespriests 16 mēnešu cietumsods, un 2023. gada 6. decembrī viņu pārveda uz Šaņdunas provinces sieviešu cietumu. Viņa nomira pēc trim dienām. Sievietei bija 56 gadi.

Vanam Licjuņam no Cjinjanas pilsētas Gaņsu provincē Džeņjuaņas apgabaltiesa pēc tiesas sēdes 2023. gada februārī piesprieda 12 gadu cietumsodu.

Ma Juņai no Heilundzjanas provinces Dzjisji pilsētas Dzjidunas apgabala tiesa 2023. gada novembrī piesprieda astoņus gadus ilgu cietumsodu un 20 000 juaņu naudas sodu.

Hou Lidzjuņs tika arestēts 2023. gada 25. aprīlī, un Vaņbailiņas rajona tiesa 2023. gada 12. maijā viņam piesprieda 10 gadu cietumsodu.

5. Noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti vajāšanas laikā 2024. gadā

2024. gada pirmajā pusē tika ziņots par 69 praktizētāju nāves gadījumiem un 447 notiesāšanas gadījumiem. Vēl 1470 praktizētāji tika arestēti un 1244 vajāti.

2023. gada 17. februārī Li Fenlaņa no Gaņsu provinces Baijiņas pilsētas tika pārvesta uz Gaņsu provinces sieviešu cietumu, lai tur izciestu 20 mēnešu cietumsodu. Uzņemšanas laikā viņa jau bija slima ar vēzi, tomēr uzraugi turpināja viņu spīdzināt, tostarp liekot ilgstoši stāvēt un neļaujot gulēt. Drīz vien viņas krūts vēzis radīja metastāzes. No cietuma viņu neatbrīvoja līdz 2024. gada janvāra sākumam. Sieviete nomira 2024. gada 10. janvāra rītā. Viņai bija 69 gadi.

Tika ziņots arī par diviem grupveida arestiem Dzjiliņas provincē – no aprīļa līdz 2024. gada maijam Čančunas pilsētā tika arestēti vismaz 46 praktizētāji, bet 5. jūnijā Šulaņas pilsētā tika arestēti vēl 35 praktizētāji. Uz ziemeļiem no Dzjiliņas, Heilundzjanas provinces Ninaņas pilsētā, 2024. gada 9. maijā tika arestēti 18 praktizētāji. Visi arestētie jau kādu laiku pirms šīs milicijas operācijas tika novēroti.

II. Noziegumi amata pilnvaru laikā Pekinā

Vans bija Pekinas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors no 2015. gada marta līdz 2020. gada aprīlim un Pekinas mēra vietnieks no 2015. gada marta līdz 2018. gada janvārim.

Piecu gadu laikā, kad Vans bija Pekinas Sabiedriskās drošības pārvaldes direktors, vismaz 12 praktizētāji, tostarp Sjuja Sjuhuna, Veņa Mulaņa, Dzja Juipina, Sjuja Dzjuņmina, Li Čenšaņs, Liu Jaņmeja, Du Veņge, Li Sjuhuna, Hou Dzjuņveņs, Ao Žuijina, Li Gana un Gao Jaņa, gāja bojā vajāšanas laikā. Daudzi citi tika arestēti, vajāti vai notiesāti.

2015. gadā Pekinā tika notiesāti 39 praktizētāji, 609 tika arestēti un 127 tika pakļauti vajāšanām.

2016. gadā Pekinā tika arestēti un ieslodzīti 245 praktizētāji, 53 tika notiesāti, bet 58 vajāti.

2017. gadā vismaz 68 praktizētāji tika notiesāti vai tiesāti tiesā, 254 tika arestēti un 269 tika pakļauti vajāšanai.

2018. gadā 38 praktizētājus notiesāja, 131 arestēja, sešus nogādāja "smadzeņu skalošanas" centros, 128 pakļāva vajāšanai, bet 36 pakļāva uzraudzībai mājās.

Turpmāk uzskaitīti atsevišķi nāves gadījumi, kas notikuši ieslodzījuma vietās.

1. gadījums Sjuja Sjuhuna nomira no spīdzināšanas un toksisku zāļu injicēšanas

2016. gada 21. janvārī Sjuja Sjuhunas kundze tika arestēta Pekinas Tundžou rajonā un ieslodzīta uz trim mēnešiem. Pēc atgriešanās mājās viņai parādījās saindēšanās simptomi un sākās biežas panikas lēkmes. Sievietes veselība strauji pasliktinājās un 2017. gada 2. aprīlī viņa nomira. Viņa bija 40 gadus veca.

2. gadījums Veņa Mulaņas kundze mirst, iespējams, zāļu ievadīšanas rezultātā

Veņa Mulaņa tika arestēta 2017. gada 14. oktobrī, kad izplatīja galda kalendārus ar informāciju par Faluņgun. Viņa tika nogādāta Mijunas rajona aizturēšanas centrā, kur, protestējot pret nelikumīgo aizturēšanu, pieteica badastreiku. Pēc aptuveni divu mēnešu badošanās viņa bija kritiskā stāvoklī un cieta no visa ķermeņa tūskas. Kad vīrs atteicās braukt viņai pakaļ, aizturēšanas centrs atrada vietējo Faluņgun praktizētāju, kas viņu paņēma pie sevis. Šī praktizētāja atzīmēja, ka Veņas kundzei bija simptomi, kas liecināja par narkotisku preparātu ietekmi. Viņa nomira 2018. gada 27. februārī, mazāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad tika atbrīvota pirms termiņa –veselības stāvokļa dēļ.

3. gadījums Liu Jaņmeja mirst izciešot četrus gadus ilgu cietumsodu

Liu Jaņmeja no Šuņji rajona tika arestēta 2016. gada novembrī par to, ka aicināja cilvēkus uz Faluņgun praktizētāju lietas izskatīšanu. Tundžou aizturēšanas centrā viņa tika saslēgta rokudzelžos un kāju važās. Pēc spīdzināšanas viņai bija zilumi pa visu ķermeni. Viņai tika izrauti mati, un tāpēc galvas āda inficējās. 2017. gada jūlijā Tunžou rajona tiesa viņai piesprieda četru gadu cietumsodu. Sieviete nomira no spīdzināšanas Pekinas sieviešu cietumā 2018. gada 12. novembrī. Viņai bija 52 gadi.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/8/8/219426.html