Ķīnas kompartijas maģiskais ierocis – apmelošana

Tradicionālajā ķīniešu kultūrā labestība un godīgums bija pamatprincipi, kurus ievēroja visi. Tomēr Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) valdīšanas laikā cietsirdība un meli kļuva par normu.

Aplūkojot ĶKP vēsturi, redzams, ka šis režīms ir balstīts uz šķiru cīņu, vardarbību un meliem. Katra no tā politiskajām kampaņām bija vērsta uz konkrētu grupu, un katra sākās ar centieniem "sagraut viņu reputāciju". 1999. gada jūlijā, kad ĶKP sāka vajāt Faluņgun – garīgās pilnveidošanās praksi, šī stratēģija tika novesta līdz galējībai. Lai vajātu Faluņgun, partija mobilizēja visu valsts aparātu un organizēja izsmalcinātas nomelnošanas kampaņas, kuru mērķis bija noskaņot pret Faluņgun praktizētājiem visu sabiedrības slāņu pārstāvjus.

Toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs, kurš uzsāka vajāšanu, izdeva pavēli "sagraut praktizētāju reputāciju, izputināt viņus finansiāli un iznīcināt fiziski". Rezultātā neskaitāmi praktizētāji tika diskriminēti, vajāti, ieslodzīti un spīdzināti. Daudzi ir zaudējuši dzīvību un pat kļuvuši par orgānu piespiedu izņemšanas upuriem.

Šāds zvērsikums nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā to, ka ĶKP sekoja Padomju komunistiskās partijas paraugam un Kārlim Marksam, kurš "Komunistiskās partijas manifestā" nosauca komunismu par "rēgu, kas klīst pa Eiropu". Padomju komunistiskā partija bija bēdīgi slavena ar savu nežēlību un meliem.

Guomiņdana apmelošana

Vieni no pirmajiem un vislabāk zināmajiem ĶKP meliem tika izplatīti pēc ķīniešu-japāņu kara beigām 1945. gadā, kad Mao Dzeduns uzdeva savam sekretāram Čeņam Boda uzrakstīt grāmatu, kurā tiktu nomelnotas Guomiņdana augstākās amatpersonas.

Čeņs labi paveica savu darbu un 1946. gadā publicēja grāmatu "Četras lielās ģimenes Ķīnā", kurā ievērojami pārspīlēja to, cik daudz īpašumu piederēja četrām lielajām Guomiņdana līderu ģimenēm – Čianiem, Suniem, Kuniem un Čeņiem. Izmantojot laikrakstus, radiostacijas, mācību grāmatas, brošūras, filmas, teātri, plakātus un saukļus uz sienām un pat uz ceļiem, propaganda tika izplatīta visur, dienu pēc dienas, gadu pēc gada, – līdz ĶKP sasniedza vēlamo efektu. Ķīnā "četru lielo Guomiņdana ģimeņu" pieminēšana kļuva par sinonīmu "korupcijai un varas ļaunprātīgai izmantošanai".

Vēl viens smadzeņu skalošanas piemērs Ķīnā – ĶKP ir pārvērtusi ASV par "amerikāņu imperiālisma" un "Ķīnai naidīgo rietumu spēku" simbolu. Kad tiek pieminēta "rietumu sabiedrība", cilvēki Ķīnā automātiski domā par "korupciju" un "kapitālismu".

Paplašinot savu kontroli visā pasaulē un ietekmējot rietumu plašsaziņas līdzekļus, ĶKP ar naudas un citu līdzekļu palīdzību izveidoja vēl plašāku propaganas izplatīšanas tīklu. Izglītības iestādes Ķīnā un ārpus tās ir kļuvušas par "vienotās darba frontes " instrumentiem. Viena no "vienotās frontes" galvenajām prioritātēm ir vēstures sagrozīšana, lai diskreditētu konkrētas grupas un izplatītu ĶKP melus.

Līdz ar neseno vēsturisko materiālu atslepenošanu pamazām ir atklājušās daudzas patiesības, un ir kļuvis skaidrs, ka tādi stāsti, kā "Četras lielās ģimenes", nav nekas vairāk kā nomelnošanas kampaņas.

Guomiņdana veterāns Čeņs Lifu pagājušā gadsimta 50. gados devās uz ASV un bija spiests aizņemties gandrīz 20 000 dolāru no Kuna Sjansji un citiem veciem draugiem, lai varētu nopirkt vistu fermu un nopelnīt iztiku. Viņš visu darīja pats – baroja vistas, savāca un pārdeva olas, tīrīja vistu mēslus. Brīvajā laikā viņš studēja tradicionālo ķīniešu kultūru un strādāja par viesprofesoru Prinstonas Universitātē. Ja viņš patiešām būtu miljardieris, kā apgalvoja ĶKP, kāpēc gan viņš būtu spiests darīt tik smagu darbu? Būtu taču vieglāk vienkārši lasīt lekcijas augstskolā?

Viņa vecākais brālis Čeņs Guofu, kurš palika Taivānā, saslima ar tuberkulozi un iztērēja daudz naudas ārstēšanai. Tā kā viņš vairs nebija augsta ranga amatpersona, viņam bija nepieciešams speciāls apstiprinājums, lai saņemtu 5000 dolārus ārstniecībai. Tomēr pēc gada, 1951. gada augustā, neefektīvas ārstēšanas dēļ viņš nomira.

Suna Cevunga, kurš savulaik bija Ķīnas Republikas finanšu ministrs, ģimene Stenforda Universitātes Hūvera institūta arhīvam uzdāvināja 58 kastes ar dokumentiem, kuros bija uzskaitīti Suna personīgie īpašumi laikā no 1941. līdz 1968. gadam pirms viņa nāves, un katru no šiem dokumentiem bija parakstījis kāds amerikāņu grāmatvedis.

1971. gada aprīlī Suns nomira 77 gadu vecumā. Kad Ņujorkas štata Nodokļu dienesta ierēdņi uzzināja, ka viņam piederējušas neaprakstāmas bagātības, viņi uzsāka izmeklēšanu saistībā ar viņa īpašumiem, taču rezultāti bija neapmierinoši: Suna nefiksētie aktīvi bija tikai nedaudz vairāk par vienu miljonu ASV dolāru. Pat pēc 20 gadiem viņa nekustamā īpašuma vērtība bija pieaugusi tikai līdz 7 vai 8 miljoniem dolāru. Pēc īpašuma nodokļu atskaitīšanas viņa sievai Džanai Leji palika tikai 5 miljoni dolāru. Tas bija tālu no miljardiera statusa.

Daidzjuņs Guo no Hūvera institūta pastāstīja, ka vēsturnieks Donalds Džordans esot meklējis pierādījumus Suna korumpētībai, bet neko neatradis. Gandrīz visi arhīvi tagad ir atvērti, taču nekas neliecina, ka Suns būtu bijis korumpēts.

Kad 1988. gada janvārī nomira Čana Kaiši dēls Čans Dzingo, viņš atstāja savai atraitnei tikai 1,152 miljonus Taivānas dolāru (34 700 ASV dolāru) – 20 mēnešu algu, ko Čans Dzingo bija saņēmis pirms nāves. Kad 1992. gadā Čana atraitne tikās ar Minskas (Baltkrievijas galvaspilsētas) mēru un mēra vietnieku, viņa tika uzaicināta apmeklēt savu dzimto pilsētu. Sieviete atbildēja, ka nevar turp doties, jo viņai nav naudas. Tas bija liels pārsteigums.

Neslavas celšana mūsdienās

Faluņgun, zināms arī kā Faluņ Dafa, ir meditatīva prakse, kas balstīta uz principiem "Īstenība, Labestība, Pacietība". Pēc tam, kad 1999. gadā sabiedrība tika iepazīstināta ar šo praksi, tā ātri ieguva popularitāti, un tika lēsts, ka 1999. gada jūlijā, kad ĶKP sāka šīs grupas vajāšanu, praktizētāju skaits Ķīnā bija aptuveni 100 miljoni.

Neraugoties uz Faluņgun prakses sniegto ievērojamo labumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai, ĶKP necieš tādas tradicionālās vērtības kā Īstenības, Labestības un Pacietības principi. Režīms ir izsmēlis visus resursus, lai iznīcinātu savu iedomāto ienaidnieku – Faluņgun.

Nomelnošanas kampaņa sākās ar Dzjana Dzemiņa direktīvu augstākajām partijas amatpersonām. Tā kā daudzi cilvēki bija pieredzējuši Faluņgun prakses sniegto labumu, ĶKP konfidenciālie dokumenti daudzas reizes tika publiskoti. Turpmākie dokumenti saistībā ar vajāšanu galvenokārt tika nodoti slepenu mutisku rīkojumu veidā ar "ofisa 610" starpniecību ĶKP sabiedriskās drošības, prokuratūras un tiesu iestādēm visos līmeņos.

Pēc tam, kad ārzemēs dzīvojošie Faluņgun praktizētāji pilnībā atmaskoja "ofisu 610", ĶKP apgalvoja, ka starptautiska spiediena rezultātā ofisu ir likvidējusi, vienlaikus mainot tā nosaukumu uz "Stabilitātes uzturēšanas biroju" un vēlāk uz citiem nosaukumiem. Tā turpināja uzturēt darbiniekus, kas nodarbojās ar Faluņgun vajāšanu visās iestādēs un jomās – no centrālās valdības līdz vietējām pašvaldībām un ārzemju aģentūrām.

Lai attaisnotu Faluņgun vajāšanu, ĶKP centīgi izgudroja visdažādākās baumas un apsūdzēja šo grupu it visā, kas izraisa cilvēkos riebumu vai šausmas, piemēram, "pašnāvībās", "slepkavībās", dēvēja to par "politiski motivētu", "antizinātnisku", "anticilvēcisku" un "stingri organizētu", ziņoja, ka to atbalsta "pret Ķīnu vērsti ārvalstu spēki" utt.

Ķīnā ĶKP kontrolei pakļauti vairāk nekā 2000 laikrakstu, vairāk nekā 1000 žurnālu, simtiem televīzijas un radio staciju, kā arī tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi, un visiem tika uzdots nomelnot Faluņgun. Pēc 1999. gada jūlija Ķīnas Centrālās televīzijas raidījumi līdz pat septiņām stundām dienā, visdažādākajos iespējamos veidos nomelnoja Faluņgun. Vietējie televīzijas kanāli retranslēja šīs Ķīnas Centrālās televīzijas programmas, tādējādi pārliecinoši vēršot sabiedrisko domu pret Faluņgun.

Neskatoties uz ĶKP īstenoto apmelošanas kampaņu, Faluņgun tagad tiek atzinīgi novērtēts vairāk nekā 100 valstīs, un tā galvenā grāmata "Džuaņ Faluņ" ir tulkota vairāk nekā 50 valodās. Visā pasaulē ir cilvēki, kuri praktizē Faluņgun un rīkojas saskaņā ar Īstenību, Labestību un Pacietību kā ceļvedi, lai pilnveidotu sevi gan fiziski, gan garīgi. Praktizēt ir sākuši arī daudzi citi, kas atraduši Faluņ Dafa mācībās atbildes uz saviem jautājumiem par dzīvi un Visumu.

Ir kāds sens ķīniešu teiciens: "Labais tiek atalgots, bet ļaunais sodīts". Sākot ar Dzjanu Dzemiņu, ĶKP līderi jau 26 gadus vajā Faluņgun, pilnīgi iespējams, aiz skaudības par Faluņgun popularitāti, vai varbūt, lai saglabātu varu. Šī vajāšana neizbēgami ir lemta neveiksmei, un vainīgie noteikti tiks saukti pie atbildības par saviem noziegumiem.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/3/29/226023.html